Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Strādāju daudz un cenšos visu paspēt. Ar mani nesākās pasaule un arī nebeigsies," teic aktieris, pedagogs un divu teātru vadītājs Oļegs Tabakovs, kurš šonedēļ teātra festivāla Zelta maska Latvijā pirmā projekta Labākās Krievijas izrādes ietvaros viesojās Rīgā.
Rīgas publika Oļegu Tabakovu sagaida ar skaļiem aplausiem.
Oļegs Tabakovs, kurš augustā nosvinējis 71. dzimšanas dienu, par darba trūkumu patiesi nevar sūdzēties, jo ir sava teātra, ko tautā dēvē par Tabakerku, un Maskavas Dailes teātra (MDT) mākslinieciskais vadītājs, aktiermākslas pedagogs, producents, režisors.
Oļegs Tabakovs joprojām spēlē izrādēs (Rīgā viņš bija skatāms sava teātra iestudējumā Tēvocis Vaņa, un publika viņa parādīšanos uz skatuves sveica ar vētrainiem aplausiem) un filmējas. Kā pats atzīst – lai pelnītu naudu, un piebilst – pie eiropiešiem un amerikāņiem, jo tie maksājot vairāk. Viltīgi smaidot, viņš vēl uzsvērs, ka tā, kā viņš mīlot naudu, neviens cits to nedarot. Krievijas prese viņu sauc par praktiķi, biznesmeni un ideālistu.
Skolotājs
Nepieciešamība nodarboties ar jauno aktieru audzināšanu Oļegam Tabakovam radās 70. gadu vidū un nav zudusi līdz pat šodienai. Par padarīto Oļegs Tabakovs var lepoties un arī dara to, sakot – ja veidotu Krievijas labāko aktieru izlasi vecumā no 28 līdz 45 gadiem, tad puse būtu viņa audzēkņi. Jo – "ja dari sev, tad vienmēr centies vairāk nekā svešam". Viņš arī atklāja, ka pēc gada atvērs skolu talantīgiem (skatuvei) bērniem. Jāpiebilst, ka Tabakovs skolojis arī Rīgas Krievu drāmas teātrim audzināto kursu, no kura gan divas aktrises – Jana Sekste un Aļona Lapteva – atgriezušās Tabakerkā pie skolotāja. Viņš uzteic savas skolnieces, sakot, ka abas ieņēmušas savu vietu trupā un strādā ar prieku.
Veikalnieks vai labs vadītājs
Oļegam Tabakovam mēdz pārmest Maskavas Dailes teātra komercializāciju. Viņš aizstāvas ar pretjautājumu – vai tādu repertuāru, kurā ir Čehova, Ostrovska, Gončarova, Dostojevska, Gogoļa darbi, var dēvēt par komerciālu, un atceras, kādu šo teātri 2000. gadā pārņēmis. Šo sešu gadu laikā zāles piepildījums no 40 procentiem audzis līdz gandrīz simt, un no toreizējās posta ainas ar dzeršanu un zagšanu vairs nav ne vēsts. Turklāt neviens nesaņemot algu, kas būtu mazāka par desmit tūkstošiem rubļu. To, ka viegli viņam šajā postenī neiet, apliecina kāda gluži svaiga ziņa – oktobra beigās tika izbeigta tiesas prāva starp MDT vadību un laikrakstu Trud, panākot mierizlīgumu.
Jūlijā avīze publicējusi rakstu Trīs māsas neraujas uz Maskavu, kurā apgalvots, ka teātrim ir lielas finansiālas grūtības, kas saistītas ar zemu apmeklējuma līmeni, turklāt teātris it kā nav spējis samaksāt aktieriem pienākošās prēmijas. Oļegs Tabakovs iesniedza prasību tiesā, uzrādot papīrus, kas apstiprina stabilu teātra finansiālo situāciju. Laikraksts bijis spiests atzīt, ka sniedzis nepatiesas ziņas, un apņēmies atsaukt šo rakstu. Oļegs Tabakovs pieprasīja no avīzes pusmiljonu rubļu lielu kompensāciju, bet pēcāk atzinis, ka prasībā minētā summa nav tik būtiska, galvenais, lai atvainojas par melošanu.
Sava ceļa gājējs
Oļegs Tabakovs atzīst, ka pēc jaunākā dēla piedzimšanas (viņam vēl ir dēls un meita no pirmās laulības) šķitis – viņš noveco lēnāk, un šī sajūta nav mainījusies, jo šā gada aprīlī pasaulē nākusi viņa un aktrises Marinas Zudinas meita Marija.
Tabakovs priecājas, ka dara to, kas interesē, piebilstot, ka talantīgu cilvēku it visā nav. "Esmu daudz slavēts un arī ņe po ģelu. Man pret to ir imunitāte." Viņš pats reti slavē savus audzēkņus, bet pēc viņa darbības loģikas tie saprotot, ka mīl viņus; nepiekrīt Krievijas nacionālā teātra festivāla Zelta maskas žūrijas vērtējumam (bet par šo tēmu vispār neesot vērts diskutēt) un reizi gadā pasniedz savu balvu. Saskarsmē ir tiešs, laipns, atsaucīgs un koķeti padevīgs līdz brīdim, kad ļaujas kādai enerģiskai žurnālistei, kas saņēmusi Tabakovu aiz rokas, sparīgi velk prom no pārējo lielās uzmanības.