Kā tev ar dzeju? Kā ar humora izjūtu? Viss kārtībā? Tad grāmata "Praktiskā dzeja" ir domāta tieši tev. Pat ja ironiska četrrindīte par vienkāršām un pamācošām lietām liek tavam prātam kūpēt kā tīnim pēc R. Blaumaņa "Nāves ēnā", nevajag bīties - "Praktiskās dzejas" autori katru nodaļu ir akcentējuši ar kādu kailu latviešu daiļavu, tātad, vilcienā sēžot, var droši šķirstīt dzejas grāmatu un apkārtējie nemaz nenojautīs, ka Raiņa vietā blenz uz plikiem ... krūtīm.

Par fotogrāfijām parūpējies pazīstamais lībiešu fotogrāfs Jānis Mednis.

Meklējiet loģiku

Ēzopa fabulās

Ekseļa tabulās

Vecos babuļos

Pirmatnējos rāpuļos

Meža sabuļos

Bērnus kāpostos

Nu, nu, man jau sāk jukt

Ie*ist pa muti dzejniekam

Un projām mukt

Man šķiet, ka visiem patīk dzeja, vienkārši daudzi to nesaprot vai nevēlas saprast. Lai pa īstam iebrauktu "klasiskajā" dzejā, jābūt uz vienas nots ar dzejnieku, jābūt tādai pašai promilei un skumju/vientulības/prieka pārdomām, bet tas ir grūti sasniedzams. Visticamākais, tas ir patiesais iemesls, kāpēc skolniekiem ar obligāto literatūru iet daudz švakāk nekā skolotājiem. Ar "Praktisko dzeju" tādām problēmām nevajadzētu rasties, jo šī dzejas grāmata runā saprotamā valodā, bez liekiem izpušķojumiem, bez visa tā, ko saprot tikai izredzētie.

Uzbursim sadzīves ainu. Sanāk veči, ieslēdz kārtējo Rīgas "Dinamo" spēli, kaste alus, šņabis rezervē (uzvaras vai zaudējuma gadījumam), rit spēles izšķirošā, 59. minūte, pēkšņi pieceļas Juris un saka: "Eu, veči, parunājam par Raini!" Nu, kā? Ar ko varētu beigties šis vakars drosminiekam, ir skaidrs - ar obligātu zobārsta apmeklējuma nākamajā dienā kā minimums. Savukārt, ja Juris atšķirtu "Praktiskās dzejas" 17. nodaļu, precīzāk 117. lapaspusi un, čipsiem šķīstot uz visām malām, nocitētu "Ņiži viži cipu lipu anki panki sprukts", saņemtu aplausus un bijību no apkārtējiem visa vakara garumā! Tieši tā, "Praktiskajā dzejā" hokeja dzejai veltīta vesela nodaļa!

Tikai Rīga! Tikai Dinamo!

Līdzjutēju pūļi sauc.

Pagaidiet, nesteidzieties,

Mums vēl visa kā te ir daudz.

Tikai uz Hermani, tikai uz jauno,

Tikai restorāns, tikai pa glauno,

Tikai seksu, tikai bez mīlas,

Vīnus no Spānijas, tikai ne Čīles,

Tikai noguris, tikai no visa,

Tikai masāžu, tikai Larisa.

Paši autori par jauno dzejas sējumu saka tā: ""Praktiskā dzeja" ir pikets pret snobismu dzejā. Pēters Brūveris intervijā "Latvijas Avīzei", manuprāt, precīzi definējis latviešu dzejdaru elites attieksmi pret savu lasītāju: "Patlaban tā saucamo dzeju lielajiem, lai cik tā arī būtu laba, lielie vispār nespēj uztvert. Nav tajā virzienā izglītoti un slinkums piepūlēties.""

Lūk, par pāris latiņiem lieliska, praktiska un smieklīga grāmata, kas var kalpot gan kā dāvana sev, gan tuvākajiem. Cepuri nost autoriem, kas prot ne tikai pasmaidīt par pasauli, bet arī uzrakstīt to uz papīra un izdot kā pavisam īstu un taustāmu grāmatu. Ar kailām meitenēm starp dzejas rindām.