Pasaules slava, bestsellers un "Oskars"
Bīstamais ceļojums ilga trīs mēnešus un bija ne vien drosmīgs pasākums, bet arī zinātnisks sasniegums, kas atnesa norvēģu ceļotājam pasaules slavu. Grāmata "Ceļojums ar "Kon–Tiki"", kas pie lasītājiem nonāca 1949. gadā, tika pārtulkota 67 pasaules valstu valodās un nopublicēta fantastiski lielos metienos. Savukārt dokumentālā filma, ko ekspedīcijas dalībnieki bija uzņēmuši ceļojuma laikā, 1951. gadā ieguva Amerikas kinoakadēmijas balvu "Oskars". 1948. gadā — uzreiz pēc atgriešanās no pirmās ekspedīcijas — Tūrs izšķīrās no sievas Līvas, ar kuru kopā bija nodzīvojis 12 gadus. Laulībā viņiem bija dzimuši divi dēli — vecākais Turito un jaunākais Bjorns. Šķiršanās gadā Heijerdāls apprecējās otrreiz. Viņa nākamā sieva Ivonna Dedekama–Simonsena dāvāja pasaules apceļotājam trīs meitas. Otra grāmata "Klusā okeāna Amerikas indiāņi", ko Heijerdāls uzrakstīja pēc pirmās ekspedīcijas, bija vairāk zinātniska un sniedza apjomīgu materiālu, kas pilnībā pamatoja pētnieka teorijas un kalpoja par pierādījumu viņa apgalvojumiem. Grāmatā Heijerdāls apgalvo, ka pirmie Polinēzijas apdzīvotāji ieradās no Peru aptuveni mūsu ēras 500. gadā, bet nākamais ieceļotāju vilnis ieradās no Ziemeļamerikas ziemeļrietumu piekrastes laikā no 1000. līdz 1300. gadam. Lai savāktu vēl vairāk pierādījumu savām teorijām, 1952. gadā Tūrs vadīja norvēģu arheoloģisko ekspedīciju uz Galapagu salām. Šajā ekspedīcijā tika iegūti pierādījumi pētnieka teorijām, ka Amerikas indiāņu izcelsmes senlietas no inku un pirms inku laika periodiem ir līdz šim pirmie šāda veida atradumi. Savukārt vēl pēc trīs gadiem, 1955. un 1956. gadā Heijerdāls vadīja 25 cilvēku lielu ekspedīciju, kas veica plaša mēroga izrakumus Lieldienu salās. Lieldienu salu atradumi pierādīja, ka pastāvējuši izteiktu kultūru trīs laikmeti; otrajā laikmetā radušās slavenās akmens statujas. Izrakumos atklātas arī senākas statujas, ļoti līdzīgas dažām, kas atrastas Bolīvijā.
Pēdējās laulības 82 gadu vecumā
Heijerdālam nedeva mieru doma par lielu okeāna ceļojumu, kas pierādītu vēl vienu viņa pieņēmumu, ka senie ēģiptieši vēl pirms vikingiem un Kolumba pabijuši Ziemeļamerikas kontinentā. Un tā 1969. gadā sākās ekspedīcija ar niedru kuģi "Ra", kas savu nosaukumu ieguva par godu seno ēģiptiešu Saules dievam. Ceļojums sākās Safi pilsētā Marokā. Taču pēc 5000 kilometriem no niedrēm būvētais kuģis kļūmīgas konstrukcijas dēļ sāka sadalīties, un ekspedīciju vajadzēja pārtraukt. Pēc gada Heijerdāls atkārtoja pirmo ekspedīciju, tikai ar citu kuģi — "Ra 2". Tā bija veiksmīga, un ekspedīcijas dalībnieki pēc divu mēnešu ilga ceļojuma, pārvarējuši 6100 kilometrus, sasniedza Barbadosu. Ekspedīcija kārtējo reizi pierādīja Heijerdāla teoriju, ka tādi kuģi kā "Ra" aizvēsturiskos laikos ar Kanāriju straumes palīdzību spējuši šķērsot Atlantijas okeānu. Pēc šā veiksmīgā ceļojuma Tūrs paziņoja, ka tā esot bijusi pēdējā ekspedīcija viņa mūžā, taču pēc septiņiem gadiem nenogurdināmais ceļotājs kārtējo reizi sapulcināja savu uzticamo komandu un nolaida uz ūdens kuģi "Tigris"; šim ceļojumam bija jākļūst par pierādījumu, ka Mezopotāmija, Indas upes ieleja un Ēģipte ir savstarpēji saistītas. Otrs ekspedīcijas mērķis bija apzināt tirdzniecības ceļus okeānā, kā arī šumeru kultūras Mezopotāmijā kontaktus ar vairākiem citu seno kultūru centriem. 1983. gadā Heijerdāls devās uz Maldivu salām, lai pierādītu, ka koraļļu rifus, kas atrodas pie tām, atklājuši senie jūras braucēji, nevis arābu kuģotāji...
1996. gadā 82 gadus vecais Tūrs Heijerdāls apprecējās pēdējo reizi, un viņa sieva Žaklīna Bīra kļuva par uzticamu ceļabiedru līdz norvēģu pētnieka pēdējai dzīves stundai — viņš nomira 2002. gada 18. aprīlī 87 gadu vecumā.