Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ap mums ir lietas, kas ar gadiem kļūst arvien vērtīgākas. Vērtība bieži mērāma vairāk garīgumā nekā naudas izteiksmē. Dažreiz vērtību skalā pirmajās vietās ir ģimenes relikvijas, kas palikušas no vecāsmātes mazmeitai un tālāk nododamas nākamajām paaudzēm. Tās ir senās pūra lādes, gadsimtu vecās mēbeles, vecmāmiņas rotaslietas. Citreiz tās ir fotogrāfijas, ko šodien paņemot rokās jūtam tādu kā bijību.
Reģistrē katru fotogrāfiju
Mana interese par seno fotogrāfiju bija visai nejauša. Zināju no savas vecāsmātes stāstītā, ka kaimiņos Galgauskas pagasta Božu mājās dzīvojis fotogrāfs Ferdinands Knoks, kas fotografējis arī manus senčus. Ar bijību veros uz stingra fotopapīra iemūžinātajos cilvēku attēlos. Nu jau viņi visi piepulcējušies debesu dārzos mītošajiem. Cilvēki sen aizgājuši, bet tādi, kā redzami bildēs, viņi palikuši atmiņā, tieši pateicoties fotomeistaram Knokam, nedaudz stīvu pozu, nopietnu sejas izteiksmi, jo koncentrējušies brīdim, ,,kad izlidos putniņš". Vienmēr foto mugurpusē redzams zīmodziņš "F.Knoke fotogrāfs". Fotogrāfam bijis speciāls žurnāls, kur reģistrēts katrs fotokadrs, tāpēc zināms, ka izgatavotas vismaz 11 tūkstoši fotogrāfiju.
Interesējoties par novada fotomeistaru, atradu interesantas publikācijas, arī Irīnas Zeibārtes rakstīto 1995.gadā. Uzzināju, ka Ferdinands Knoks dzimis 1870.gada 4.aprīlī Lizuma muižā. Viņa tēvs bijis igaunis Nooka, kas latviskots kā Knoks. Tēvs bijis kokgriezējs, un viņa roku darbs esot arī Lizuma pils koka daļu interjerā. Ar neatlaidīgu un smagu darbu ģimene tikusi pie līdzekļiem, lai iegādātos savu īpašumu. Izvēle kritusi uz skaisto vietu Tirzas upes krastā Galgauskas pagastā, kur nopirkuši zemi un vairāku gadu gaitā izbūvējuši skaistu māju, ko apkārtējie iesaukuši par Knoku pili. Ģimene bijusi liela, un vietas pieticis visiem. Mājas celtniecība iemūžināta daudzās fotogrāfijās. Redzams, ar kādu mīlestību atainots katrs celtniecības posms. Knoka dēli Jānis un Ādolfs dāvinājuši šos foto Gulbenes muzejam. Braucot pa šoseju no Tirzas uz Gulbeni un vēršot skatu pa kreisi, var redzēt Knoku māju.
Visu mūžu - aktīvs un darbīgs
Meklējot datus par fotomeistaru, uzzināju, ka 1902.gada 5.februārī Valkas apriņķa laikrakstā "Vārds" lasāms, ka Galgauskas pagasta Božu - Asaru mājās F.Knokam atļauts ierīkot fotodarbnīcu. Ko mēs par fotogrāfu zinām? Rakstos teikts, ka bērnībā Ferdinands un viņa māsa pārslimojuši kādu smagu bērnu slimību, kuras rezultātā zaudējuši dzirdi un tātad kļuvuši kurlmēmi. Lai varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un strādāt, Ferdinands mācās Valmieras kurlmēmo skolā un apgūst galdnieka, kalēja un sedlinieka amatu. Starp citu - noskaidrots, ka melnais Kancēna kapličas sols uz sešām kājām ir Ferdinanda gatavots. Tomēr Ferdinands nolemj būt fotogrāfs un tolaik prestižo amatu arī apgūst. Ir dati, ka 1928.gadā viņš mācījies kursos pie izcilā fotomeistara Viļa Rīdzenieka. Nav noskaidrots, vai Ferdinands fotogrāfa zināšanas būtu guvis Pēterburgā, kur Putilova rūpnīcā par grāmatvedi strādājis viņa brālis Rūdolfs.
Ar laiku Knoku māja "Božas" kļūst ne tikai par fotodarbnīcu, bet arī par neoficiālu pulcēšanās vietu skaudru likteņu piemeklētajiem no tuvas un tālas apkārtnes. Te Ferdinands satiek arī savu dzīvesbiedri Johannu, arī kurlmēmu sievieti. Sīku ziņu par viņa personīgās dzīves gaitām nav. Fotogrāfa gaitas viņš beizis 1941.gadā, bet kopš 1949.gada pelnījis iztiku, strādādams kolhozā par kalēju. Visu mūžu bijis aktīvs un darbīgs. 1953.gadā viņš guldīts Kancēna kapos.
Fotogrāfijās - mūsu novada vēsture
Zināms, ka Tirzaslejā bijis viņa fotogrāfa paviljons, kurā tapušas daudzas fotogrāfijas, acīmredzot tāpēc arī Tirzas pagasta notikumi un ļaudis iemūžināti biežāk nekā citos pagastos. Fotografēti arī notikumi Druvienā, Lizumā, Adulienā, protams, dzimtajā Galgauskā. Sākumā uz darbu kaimiņu pagastos meistars gājis kājām, tad braucis ar velosipēdu vai zirga pajūgu, bet vēlāk, būdams progresīvs cilvēks, nopircis motociklu ar blakusvāģi. Visur, kur noticis kaut kas svarīgs, fotogrāfs ir bijis klāt gan aicināts, gan pēc savas iniciatīvas. Viņa fotogrāfijās ir mūsu novada vēsture: te, dzelzceļa posmā Ieriķi - Vecgulbene, kuru būvēja Pirmā pasaules kara laikā austriešu kara gūstekņi - soda bataljons no Vidusāzijas, iemūžināta dzelzceļa katastrofa pie Tirzas stacijas, pati stacijas ēka, plašās Tirzas lauksaimniecības izstādes un prezidenta Kārļa Ulmaņa viesošanās Tirzā. Redzamas Tirzas senās dabas ainavas, ēkas, kurās dzīvojuši mūsu slavenie novadnieki, Tirzas pamatskola, kas uzcelta 1928.gadā, Tirzas evaņģēliski luteriskā baznīca un vecā draudzesskolas ēka. Tāpat kā daudzi citi fotoizstādes apmeklētāji arī es atpazinu sev tuvos cilvēkus, savus ģimenes locekļus, kaimiņus, saņemot daudz pozitīvu emociju.
Sapnis ir īstenojies
Centos noskaidrot F.Knoka fotonegatīvu likteni. Daudzus gadus vairāki tūkstoši stikla negatīvu atradušies sakrauti kaudzēs Druvienas vecajā skolā - muzejā. Ļoti daudzi bijuši bojāti. Tad atradušies ieinteresēti cilvēki, kas panākuši to, kas tagad redzams izstādē. Rīgas fotoentuziasts un meistars Kazāks daudz darījis, lai kolekcija neaizietu bojā. Kad fotonegatīvu restaurācija beigusies, bijusi doma izstādi atklāt Rīgā, taču sagadījušies kādi nepārvarami apstākļi, un sākotnējais projekts nav īstenojies. Te laikam bijis tas Dieva pirksts, kā smejies, un viss nonācis pie pirmavotiem mūsu novadā. Tirzas attīstības biedrības priekšsēdētājs Nils Treijs panācis, ka 255 fotogrāfijas no restaurētās kolekcijas nonākušas Tirzā un kļuvušas par Tirzas attīstības biedrības īpašumu. Vēlāk vienu mēnesi izstādi skatīja arī gulbenieši savā Vēstures un mākslas muzejā. Tagad Tirzas Biedrības nama otrajā stāvā izvietoti interesantākie fotoeksponāti, bet 25 fotokopijas grezno Tirzas sociālās aprūpes nama sienas, priecējot iemītniekus un darbiniekus.
Daudzas dzīves lappuses no Ferdinanda Knoka gaitām ir nezināmas. Droši vien mūsu rajonā ir vēl cilvēki, kuri var daudz ko pastāstīt par viņa dzīvi Galgauskā, Adulienā, Lizumā un Tirzā. Piecu pagastu fotogrāfa pēdas vēl nevar būt izzudušas. Mums bija sapnis pie sienas redzēt senās fotogrāfijas. Tagad tas īstenojies. Kas var būt skaistāks par Knoka fotogrāfiju katras mājas vai dzīvokļa interjerā, ja foto ataino tuvus cilvēkus, notikumus apkārtnē, vēsturiskās patiesības. Vēsture mūs uzrunā no fotomeistara Knoka iemūžinātajiem mirkļiem.