Kristiānijas brīvvalsts un tās simboli

Šīs vietas nosaukumam nebūt nav reliģiska izcelsme, kā var noprast. Dāniski "Kristiania" tieši norāda uz karaļa Kristiāna kazarmām, nevis kristietību. Kā norāda Linass Svolkins, Viļņas Universitātes sociālantropologs, kurš dzīvojis un pētījis šīs sabiedrības ieražas, trīs dzeltenas bumbas uz sarkana komūnas karoga nozīmē trīskāršu toleranci un sauli visiem. Kristiānija bieži tiek asociēta ar jaunu, valdzinošu sievieti, kuras skaistumam nespēj pretoties vīrieši, zina stāstīt pētnieks.

Kauja par hipiju zemi

Kristiānijas 40 gadu vēsture, kopš kazarmas ieņēma hipiji - kosmopolītiska, garmataina jaunatne, kas patiesi ticēja brīvai mīlestībai un pašregulējošai sabiedrībai, ir pilna dažādu notikumu. Kristiānija piedzīvojusi ne mazumu kauju, veiksmīgu un sakāves pilnu.

Dānijas valdībai bija citi nodomi, kā izmantot zemi, tādēļ vairakkārt notika pūliņi ieņemt "hipiju brīvvalsti".

1982. gadā tika veidots mierizlīgums, Kristiānija kļuva par eksperimentālu projektu, kas attīstās pēc saviem likumiem.

Daudzi, kas sākuši šo alternatīvas dzīvesvietas izveidi, vairs nav dzīvi. Tomēr hipiju gars un sapnis par brīvu dzīvi, kas iemiesojies šajā pilsētā, turpina pastāvēt.

...turpat netālu ir metro, mašīnas un straujais ritms

Ilze Balode, kura Dānijā strādā kopš februāra kā brīvprātīgā, bijusi Kristiānijā piecas reizes. Arī klasiskā ekskursijā, kuru vadīja Kristiānijas ilgdzīvotāja. Gide, 70 gadus vecs "hipijtantuks", uz jautājumu, vai vietējiem netraucē tūristi, atbildēja: "Mums patīk tūristi, jo tie atved naudu." Starp kristiāniešu ražojumiem ir nu jau slavenie velosipēdi, kas ir salīdzinoši dārgi, amatnieku darinājumi - krāsainas rokassprādžu virtenes. Kafejnīcās un klubos ir uzcenojums, kā arī ir jāmaksā par ieejas biļeti koncertos.

Galvenais tabu

"Bija mazliet jokaini redzēt uz Pusher Street vīriešus baros stāvam ap mucās sakurtiem ugunskuriem, runājot par neko, bet uzmanot visus tūristus, vai kādam neienāks prātā izvilkt kameru."

Viens no galvenajiem un stingrākajiem Kristiānijas aizliegumiem ir fotografēt slaveno ielu, "vieglo narkotiku" pirkšanas-pārdošanas punktu. "Pat ja fotogrāfs atrodas uz tās, bet pagriezies citā virzienā, vietējie tikai uzmanīs, bet vēl neko neteiks." Dažiem, protams, ir izdevies iemūžināt kādu Kristiānijas skatu, kas noprotams arī no rakstam pievienotajām bildēm...

"Vieglo narkotiku" zeme

Slavenākajā Kristiānijas daļā - Pusher Street - gluži kā tirdzniecības centrā varēja nopirkt marihuānu.

Hašišs bija salikts akurātās tāfelītēs kā šokolāde, zālīte safasēta maisiņos, tika piedāvātas arī pīpes.

Viss mainījās 2004. gadā, kad Dānijas valdība deva rīkojumu izbeigt atklātu marihuānas un hašiša tirdzniecību. Regulārās policijas patruļas bija veiksmīgas, taču eksperti secina, ka narkotiku tirdzniecība pārnesta uz citu vietu Kopenhāgenā.

Hipiju aura pretstatā urbanizācijai

"Man ir pāris reižu bijusi iespēja izstaigāt dziļākās Kristiānijas takas. Tur ir pavisam cits ritms, riktīga hipiju aura. Neticas, ka turpat netālu ir Kopenhāgena ar metro, mašīnām un straujo ritmu. Tur ir tādas mazas taciņas, viens tilts, kas ved uz otru Kristiānijas krastu, var nejauši satikt ganāmies zirgus. To nevar tā izstāstīt, gribas tur atgriezties."

Pilsēta ar savām īpatnībām

Par Kristiānijas mērķi tika pasludināts izveidot pašregulējamu kopienu, kur katrs indivīds būtu atbildīgs par visas kopienas labklājību. Brīvās pilsētas iedzīvotāji ievēro savus nerakstītos, no Dānijas monarhijas neatkarīgus likumus. To skaitā: aizliegums turēt auto; zagt; ir aizliegtas "smagās" narkotikas, ieroči, bruņuvestes. Kristiānieši apšauba privātīpašuma jēgu.

Kristiānijas kopiena atrodas pirms aptuveni 300 gadiem būvētā aizsardzības forta vietā un aizņem aptuveni 35 hektāru lielu teritoriju starp aizsarggrāvi un jūras līci. Divas garas saliņas ar izrobotu krasta līniju savā starpā atdala ūdens. Tikai viens tilts savieno zaļumu pilnās salas, ko apskauj industriāla ainava - rūpnīcu debesskrāpji ar mūžīgiem dūmiem un lielu ēku bloki.

Pašas Kristiānijas ēkas ir dažādas – gan vienkārši šķūnīši, gan mājas pāris ģimenēm, gan kārtīga paskata celtnes, spilgtu grafiti izraibinātas. Komūnas teritorijā ir vairākas mākslas galerijas un koncertzāles.

Kristiānijas iedzīvotāji izskatās diezgan dzīvespriecīgi. Nekur nesteidzas - pļāpājot ar vietējiem, iedzerot, uztinot kādu kāsi, var paiet vesela dzīve. Vienkārši nav pieņemts nekur steigties.

Ierasties Kristiānijā var jebkurš, tomēr ne visiem tiks dota iespēja tur palikt. Būs nepieciešams iziet vismaz "testēšanu".

Vai šāda veida alternatīvas apmetnes iespējamas arī Latvijā?

Kristiānijas analogs - Andrejsala

Mūzikas žurnālists un dīdžejs Uldis Rudaks, kurš viesojies Kristiānijā pirms četriem gadiem, atminas šo vietu kā "jauku, no policijas brīvu zonu, kur viss notiek pozitīvi". Cilvēki tur jūtoties ļoti labi, spēlē mūziku, pīpē zāli. U. Rudaks uzskata Kristiāniju par dabai draudzīgu vietu. Bet par analoģisku Latvijā uzskata Andrejsalu, akcentējot tās šābrīža problēmas: "Mūsdienās visi cenšas alternatīvas pilsētas daļas ierobežot. Andrejsalu - aizklapē ciet, taču iestājas krīze, neviens neko tur nebūvē, bet visi ir izlikti."

Kristiānijas analogs - "Undīne"

Subkultūru pētniece Līva Zolneroviča uzskata, ka Latvijā nav masveida kustības, kas varētu būt par pamatu Kristiānijas tipa apmetnes veidošanai. "Esam mazāka tauta, un divi vai desmit to nevar izdarīt." Aprakstot cilvēkus, kas veic tādus drosmīgus soļus kā alternatīvas dzīvesvietas izveide, L. Zolneroviča bilst, ka "to nedara saniknojušies tīņi, kas sēž pie televizoriem".

Kā pazīstamāko Latvijas neordināro dzīves telpu pētniece min Pasaku māju "Undīne" Dubultos. Viņa uzskata: "Šobrīd legāli ir izveidot NVO, kur ir kāda organizācija apakšā. Lai ir mazāks mērogs. Var rakstīt projektus, lai sasniegtu kādus mērķus."

Arī citur

Pētniece piemin Kristiānijai līdzīgas komūnas arī citviet pasaulē. Tās ir Itālijā un Spānijā, piemēram, Beneficio. Galvenā atšķirība ir tajā, ka tās atrodas laukos vai kalnos, tādēļ gūst mazāku uzmanību nekā Kristiānija - brīvā valsts, kuras nav kartē, bet kura atrodas lielpilsētā.