Agrāk gan redzēju gandrīz visas Rīgas izrādes, tagad biežāk iznācis sēdēt Sanktpēterburgas Marijas teātra apzeltītajā ložā un arvien biežāk pietiek ar dzīves teātri. Bet galu galā teātra mākslu teritorija nav tikai teatrāļu rezervāts, tajā ir sava vieta arī skatītājam. Paldies Maijai, kas mani uzaicināja rakstīt, centīšos nepievilt cerības. Ja nu gadījumā kas, man arī ir grāds mākslās un laba atzīme teātra vēsturē, varu uzrādīt diplomu. Bet nu pagaidām, ar Jūsu atļauju, es ieslēdzu datoru, uzvelku augstpapēžu kurpes, jo, kā Pēterburgā mani iemācīja - iet uz teātri kurpēs bez papēžiem - tā ir pilnīgi vējā izsviesta nauda, ielieku klēpī teātra somiņu ar kakla konfektēm un konjaka blašķīti. Varam sākt.

Ar ko lai sāk savas teritorijas iezīmēšanu? Ar kādu spožu pirmizrādi, kādas primadonnas aprunāšanu, lai noturētu Jūsu interesi? Šoreiz nē. Sākšu ar to, ka padalīšos ar satriecošu jaunumu, ka Rīgā kopš oktobra ir jauna galerija, kura savu darbu sāka ar Latvijas teātra kostīmmākslinieču skiču izstādi. Izstādē apkopotas teātra kostīmu skices, ko radījušas divpadsmit mūsdienu Latvijas teātra mākslinieces: Kristīne Abika, Izolde Cēsniece, Ināra Gauja, Anna Heinrihsone, Ieva Jurjāne, Kristīne Jurjāne, Ieva Kundziņa, Elita Patmalniece, Liene Rolšteina, Jurate Silakaktiņa un Ilze Vītoliņa. Visi ļoti dzirdēti vārdi, vai ne? Galerijas saimniece Olga Hlebņikova, maskaviete, kas pārcēlusies uz dzīvi Rīgā, izstādi atklāja ar patiešām pa maskaviskam siltu uzrunu, vispirms izsaucot visas skaistās kostīmu mākslinieces priekšā: "Šī beidzot ir iespēja mums visiem viņas ieraudzīt dzīvē, neredzamos rūķus, kas mēģinājumos klusu sēž zāles tumsā, vēro režisora un aktieru darbu un atrod vispiemērotāko aktieru ietērpu. Pirmizrādē mēs veltam savus aplausus aktieriem, režisoram, bet nekad mums nav iespēja aplaudēt kostīmu māksliniekam, kaut gan viņu darbs ir tik svarīgs. Tāpēc varbūt sāksim izstādes atklāšanu ar aplausiem šīm brīnišķīgajām māksliniecēm! Es, gatavojot šo izstādi, iepazīstoties ar viņām un viņu fantastiskajām skicēm, kuras viņas pašas nepamatoti pieticīgi sauc tikai par "darba materiālu", esmu pilnīgi viņās visās iemīlējusies!" nu, charmant, ko tur lai saka. No daudzām skicēm gan nevar īsti saprast, kā tad tur īsti domāts un kā šuvējas var vispār saprast, ko lai šuj, bet izrādes noskaņas ir pilnīgi nolasāmas. Un skicēm jau seko ilgi vakari kopā ar šuvējām, pie kafijas un cigaretēm... Izstāde "Teātris pirms un pēc pirmizrādes" skatāma Alberta ielā 1-8a (blakus "Madame Bonbon") līdz 12.decembrim pirmdienās, trešdienās un piektdienās no plkst.11 līdz 18. Ieeja galerijā - bez maksas. Soveršenno sekretno pačukstēšu, ka ar šo izstādi galerijas saistība ar teātra jomu neizbeigsies, tā kā nākamais pasākums ieplānots kāda ļoti zināma Latvijas mākslinieka izstāde. Mākslinieks vairāk pazīstams kā gleznotājs, bet veidojis arī izrāžu kostīmus. Šis mākslinieks 1919. - 1947. gados darbojies Nacionālajā teātrī, Nacionālajā operā un perifērijas teātros, bijis Dailes teātra galvenais mākslinieks. Miniet nu.

Šis rudens ir ļoti interesants teātra jomā. Mūsu godājamais kultūras ministrs, kuram gan teātris nav mīļākā no mākslām, šoruden pats ierakstīja sevi Latvijas teātra vēsturē ar spārnotu frāzi, ka astoņi teātri ir par daudz, uzsverot, ka valstij jau nu gan nav jāsponsorē teātri, t.i. nodokļu maksātajiem nav jāmaksā par šaubīgiem iestudējumiem, kurus viņi pēc tam paši neskatās. Kultūras ministrijas paziņojums vēsta, ka valsts esot ar mieru finansēt tikai "izcilākos" teātrus, pārējos lai finansē pašvaldības (hmm, tā vairs nav valsts nauda?). Mani satrauc, kas notiks ar Mihaila Čehova krievu teātri, kuram šobrīd nav iespēju pierādīt sevi kā izcilam, kamēr teātra ēka tiek rekonstruēta. Kā variants tiek piedāvāts, lai Rīgas dome tad, mol, lai viņus arī finansē, ja jau viņi ir tik krieviski, t.i. Rīgas domnieki. Diezgan interesants tāds domu gājiens. Bet Rīgas domniekiem, cik zināms, vairāk interesē jaunu azartspēļu zāļu izveide. "Pirmie, no kuriem KM vēlas atbrīvoties, ir Liepājas un Daugavpils teātri. Liepājas teātris, juridiski pašvaldības, līdz šim saņēma arī valsts dotāciju, bet šogad tiks "iemainīts" pret simfonisko orķestri" ziņo laikraksts "Diena". Hm, nez kāpēc simfonisko orķestri? Pat Alvis Hermanis ir pārliecināts, ka ir personas, kas vēlas arī JRT slēgšanu un sola augsta līmeņa starptautisku skandālu, ja "kaut matiņš..". Papildus šādām ziņām uzpeld jaunumi par visādiem nesmukumiem, kā teātru direktori maksā viens otram par konsultācijām un kā Dailes teātra direktors A.Līnis piepelnās, izmantojot savu dienesta stāvokli. A.Līnim "piemērots drošības līdzeklis - aizliegums tuvoties teātrim". Jā, tas priekš teatrāļa tiešām ir bargākais sods - atņemt dienišķo, to īpašo samta aizkaru un Dailes teātra kokteilīšu smaržas sajaukumu, bet te - aizliegt vispār tuvoties!

Bet nu ne mums sodīt. ....

Jūsu Aurora Rubinshtein

...

Pilnu raksta versiju lasiet