Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Pirmizrāde Ibsena «Mežapīlei» Elmāra Seņkova režijā. Ieskaties foto!

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Kristaps Kalns

21.aprīlī Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrāde Henrika Ibsena «Mežapīlei» Elmāra Seņkova režijā. Šis ir jau otrais «Mežapīles» iestudējums Nacionālajā teātrī, 1994.gadā to bija iestudējis Oļģerts Kroders.

«Vai jebkurš cilvēks ir tik stiprs (vai katram būtu jābūt tik stipram), lai spētu izturēt nežēlīgu patiesību? Kas dod tiesības atklāt patiesību tiem, kas nav tik stipri, lai ar to sadzīvotu un lai vispār dzīvotu? Varbūt būt pieaugušam tieši to arī nozīmē - prasmi savu patiesību dažkārt paturēt pie sevis un iziet uz kompromisiem?» - šie ir jautājumi, uz kuriem Henriks Ibsens meklē atbildes savās lugās un arī «Mežapīlē».

«Mežapīle» ir stāsts par kādu ģimeni, kuras locekļi - Jalmars, Gīna, Hedviga un Jalmara tēvs - izveidojuši paši savu pasauli, kurā atrod harmoniju un spēku dzīvot. Šai pasaulē neder kategoriskais imperatīvs «visu vai neko», ko pazīst ikviens, kas reiz bijis jauns, un ar kādu šai namā ierodas Jalmara jaunības draugs Grēgerss Verle.

Izrādes režisors Elmārs Seņkovs: «Mēs visi zinām, ka noticēt saviem meliem ir ļoti vienkārši. Mēs arī zinām, cik ļoti grūti no tiem atbrīvoties. Izmisīga cīņa par patiesību mūs var padarīt par cēliem, bet arī kāds mūs var izsmiet. Kāda ir tā cena, lai atmaskotu patiesību un dzīvotu pēc sev nospraustiem ideāliem? Vai mēs esam gatavi pieņemt citu nospraustos ideālus, noteikumus un kļūt pieauguši? Vai labāk samierināties: ieritināties segā un ļaut visam notikt tā, kā tam jānotiek? Ibsens uzdod šos jautājumus, kuri arī man neliek mieru.»

Lomās: Gundars Grasbergs, Ivars Kļavinskis, Maija Doveika, Sanita Pušpure, Ivars Puga, Juris Lisners, Ināra Slucka, Uldis Anže, Juris Hiršs, Alise Danovska.

Scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece un scenogrāfa asistente Evija Pintāne, Edgara Mākena muzikālais noformējums, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

Norvēģu dramaturgs Henriks Ibsens (1828-1906) ir viens no iestudētākajiem autoriem ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas teātros. Latvijas Nacionālā teātra repertuārā ir viņa izrāde «Spoki» Mihaila Kublinska režijā, ar Lāsmu Kugrēnu, Voldemāru Šoriņu, Jāni Āmani un Kasparu Dumburu galvenajās lomās. 2005.gadā lielu skatītāju atzinību izpelnījās Indras Rogas «Noras» (lugas nosaukums «Leļļu nams») iestudējums, kas bija viņas debija teātra režijā. Indra Roga spēlēja arī titullomu. Pie teātra izrāžu zelta fonda tiek skaitīta «Heda Gablere» (1991) Mihaila Kublinska režijā. Vēl divas Henrika Ibsena lugas «Mazais Eijolfs» (2008) un «Jūns Gabriels Borkmans» (2009) (izrādes nosaukums «Nesatikšanās») ir iestudējis Felikss Deičš. Savukārt Oļģerts Kroders ir jau iestudējis «Mežpīli» (1994) ar Ivaru Stoninu un Daigu Gaismiņu galvenajās lomās.

Nepalaid garām!

Uz augšu