Kā informēja «Latvijas koncertu» sabiedrisko attiecību vadītāja Rinta Bružēvica, koncertā gaidāms Artura Maskata darba «Sonets Orfejam» pirmatskaņojums Latvijā. Tāpat Rīgas Domā skanēs Johana Sebastiāna Baha, Georga Filipa Tēlemaņa, Džuzepes Verdi, Jāņa Mediņa, Aivara Kalēja mūzika.

Maskats «Sonetu Orfejam» rakstījis soprānam, trompetei un ērģelēm. Tas ir komponista veltījums pāragri mūžībā aizgājušā Latvijas Nacionālā baleta premjera Alekseja Avečkina (1976-2013) piemiņai. Darba pirmatskaņojums noticis 2013. gada 26. oktobrī Eiropas kultūras dienās Sv. Paula baznīcā Frankfurtē pie Mainas. Darba pamatā ir Rainera Marijas Rilkes 29. sonets no dzejoļu cikla «Soneti Orfejam».

«Bahs ir ērģelnieku dienišķā maize un Bībele - ar mūzikas polifonisko vertikālo virzību, ļoti dziļu meditatīvu domāšanu un lūgšanu savā meditācijā,» saka Apkalna, šajā koncertprogrammā nozīmīgu lomu atvēlot tieši Baham.

Koncertā būs dzirdamas Baha "Fantāzijas", sauktas arī par Piece d'orgue". Kinčas un Apkalnas sniegumā varēs klausīties Baha "Magnifikāta" fragmentu "Quia respexit" un Baha korāli "Komm, süßer Tod" jeb "Nāc, saldā nāve", kas rodams 1736. gadā izdotajā Johana Sebastiāna Baha dziesmu grāmatā.

Koncerta programmā iekļauts arī Tēlemaņa «Koncerts Re mažorā trompetei un ērģelēm». Vācu polifonijas skolas tradīcijas, itāļu un franču mūzikas ietekme, intelektuālisms, gleznieciskums un spožs žanriskums vienlaikus - tāds ir Tēlemanis un viņa stils.

Lūgšanas spēku ļaus izbaudīt Dezdemonas koncentrētā, gaišas paļāvības liktenim cauraustā lūgšana «Ave Maria» no Verdi operas «Otello». Varones lūpās tā klusināti izdziest, gluži kā drīz lemts izdzist viņas dzīvībai.

Mediņš solodziesmu poēzijā turpinājis un attīstījis Emīla Dārziņa sirds liriku, un pierādījums tam ir arī skaistā, dvēseliskā solodziesma «Aka», kas sacerēta 1925. gadā, par pamatu ņemot poētisko un saviļņojošo Friča Bārdas dzejoli «Aka».

Kalējs, viens no latviešu izcilākajiem ērģelniekiem, savu daudzpusīgo talantu labprāt izteic arī kompozīcijā. Opuss «Lūgšana», ko Apkalna atskaņos 10.decembra koncertā, sacerēts 2001. gadā.

Baroka laika Venēcijas lepnums Tomazo Albinoni (1671-1751) bijis ražīgs mūziķis. 80 gadu ilgajā mūžā par galveno izpausmes veidu viņš atzinis instrumentālo mūziku un vokālo mūziku - operas un kantātes. Šajā koncertprogrammā iekļauts Albinoni «Koncerts Fa mažorā trompetei un ērģelēm».

Apkalna ir viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām ērģelniecēm. Virtuoza mūziķe ar nevainojamu stila izjūtu. Viņa kļuvusi par divkārtēju Vācijas «Echo Klassik» balvas laureāti, taču īpaši svarīga viņai ir Latvijas Lielā mūzikas balva. «Būt novērtētam savā zemē katram māksliniekam ir ļoti būtiski,» saka mūziķe. Patlaban Apkalna kopā ar savu ģimeni dzīvo Berlīnē.

1958.gadā dzimušais Frīdrihs trompetes spēlei pievērsies jau septiņu gadu vecumā, turpinot ģimenes tradīciju: trompeti spēlējis gan viņa tēvs, gan brālis, kuri arī bijuši viņa pirmie skolotāji. Pēc studijām Karlsrūes mūzikas augstskolā trompetes spēles smalkumus Frīdrihs apguvis Parīzes konservatorijā. Frīdrihs uzstājies uz visām lielākajām pasaules skatuvēm. Līdztekus aktīvajai koncertdarbībai talantīgais trompetists labprāt skolo arī jauno paaudzi. Viņš ir Karlsrūes mūzikas augstskolas profesors, goda profesors Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un viesprofesors Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā.

Frīdrihs ir visai biežs mūsu ērģelnieces Apkalnas duetu partneris. Turklāt vairākus gadus abi kopā ne tikai regulāri koncertē, bet ieskaņojuši arī kopīgu albumu, kuru 2008. gada aprīlī klajā laidusi mūzikas izdevniecība «Phoenix».

Izcilais latviešu dramatiskais soprāns Kinča patlaban ir veiksmīgi iekļāvusies starptautiskajā apritē un bauda brīvmākslinieces statusa dāvātās iespējas ļauties radošiem izaicinājumiem. Kinča ir izcila Vāgnera opermūzikas interprete, tomēr viņas repertuārs ir daudzpusīgs. Jau pagājušās sezonas nogalē Kinča dziedājusi Aksiņjas lomu Dmitrija Šostakoviča operā «Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta» Flāmu operā Antverpenē, bet šosezon atveidojusi arī Hrizotemīdas lomu Riharda Štrausa operā «Elektra» un Susannas lomu Modesta Musorgska operā «Hovanščina» Flāmu operā Antverpenē un Ģentē.

Nākamā gada pirmajā pusē dziedātāja Freiburgā debitēs divās lielās lomās - februārī tā būs Leonora Verdi operā «Trubadūrs», bet aprīlī viņa dziedās titullomu Karla Goldmarka operā «Sābas ķēniņiene».

Plānots, ka nākamajā sezonā Kinča debitēs Elizabetes lomā Riharda Vāgnera operā «Tanheizers» Flāmu operā. Kinča bija Latvijas Nacionālās operas soliste līdz 2014. gadam, Latvijas publika viņu iepazinusi titullomās operās «Aīda», «Toska» un «Māsa Andželika», Zīglindes lomā «Valkīrā», Džordžetas lomā «Apmetnī», Lizas lomā «Pīķa dāmā» u.c. Kinča divreiz - 2011. gadā un 2013. gadā - ir saņēmusi «Latvijas Gāzes» gada balvu operai kā labākā operas soliste. 2011. gadā dziedātāja ir saņēmusi arī korporācijas «Tālavija» profesora Paula Saksa balvu.

Kā ziņots, festivāls «Eiropas Ziemassvētki» notiks no 6.decembra līdz 30.decembrim Rīgas koncertzālēs un baznīcās. Festivāla koncertos klausītājus gaida tikšanās ar latviešu mūziķiem - dziedātājiem Egilu Siliņu, Lieni Kinču, Ingu Šļubovsku, Ievu Paršu, Sergeju Jēgeru un Elīnu Šimku. Festivālā spēlēs kamerorķestris «Sinfonietta Rīga», baroka orķestris «Collegium Musicum Rīga», kā arī klavieru kvartets «RIX». Koncertos varēs dzirdēt Valsts akadēmisko kori «Latvija», Latvijas Radio kori un citus kolektīvus.

Koncerts notiek Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmā.