Kā liecina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) informācija, Dziesmu svētku norises vieta Mežaparkā sarakstā iekļauta kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta, saistīta ar nacionāli nozīmīgām norisēm, atspoguļojot un fiksējot Latvijas kultūras nozīmīgākos notikumus, tostarp Latvijas kā nacionālas valsts neatkarības atgūšanu.

Dziesmu svētku norises vietas saglabājamās vērtības ir vieta, apkārtējais dabiskais reljefs, meža raksturs, materiālās un nemateriālās liecības par vēsturiskiem notikumiem.

Pati Mežaparka Lielā estrāde nav atzīta par nemainīgi saglabājamu vērtību.

Kā skaidroja Rīgas domes Īpašuma departamentā, Dziesmu svētku norises vieta bija jāiekļauj Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, lai Finanšu ministrija varētu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem piešķirt apjomīgu aizdevumu tās rekonstrukcijai - saskaņā ar noteikumiem aizdevums rekonstrukcijas darbiem var tikt piešķirts tikai objektiem ar valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu.

Dziesmu svētku norises vieta Mežaparkā ir trešā ar Dziesmu svētku tradīciju saistītā vēsturiska notikuma vieta, kas iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Sarakstā jau ir iekļauts piemineklis pirmajiem Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem Rīgā, Viestura dārzā, un Pirmo latviešu Dziesmu svētku norises vieta Dikļos, Neikena kalniņā.

Mežaparka Lielā estrāde atrodas vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa - kultūras un atpūtas parka «Mežaparks» - teritorijā. Lielā estrāde būvēta no 1954.gada līdz 1955.gadam pēc Vladimira Šņitņikova, Guntas Irbītes un Karīnas Dannenhiršas projekta. Estrāde vairākkārt pārbūvēta, saglabājot nemainīgu novietojumu, lietošanas veidu un materiālo un nemateriālo vērtību kopuma radīto noskaņu. Lielajā estrādē noritējuši 14 Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki un 11 Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Tāpat Mežaparka estrādē 1988.gada 7.oktobrī notika tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā». Šī manifestācija bija nozīmīgs notikums ceļā uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dziesmu un deju svētku tradīcija 2008.gadā iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kas apkopo tās nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, kas demonstrē pasaules tautu kultūras mantojuma dažādību un nozīmību.