Mājaslapa, pēc Ojāra Kalniņa vārdiem, esot izmaksājusi vienu Latvijas Institūta (LI) darbinieka algu, jo tās veidošanā neesot bijis atsevišķa budžeta un mājaslapu veidojuši LI darbinieki. Diemžēl tā arī izskatās, ka Latvijas mājaslapa maksājusi viena darbinieka algu. Malači!
Lielās slodzes dēļ patlaban vērojami pārtraukumi LI servera darbībā, un pašlaik notiek servera un datubāzes optimizācija, lai mājaslapa kļūtu pieejama apmeklētājiem pilnā kapacitātē, aģentūru LETA informēja Latvijas Institūts. Ja TVNET lasītāju dēļ ir "vērojami pārtraukumi LI servera darbībā", tad mums ļoti žēl, ka cilvēku interese ir lielāka par Jūsu tehnisko varējumu.
Pērn Latvijas mājaslapu apmeklējuši pusmiljons cilvēku no 161 valsts. Visvairāk mājaslapu apmeklējuši ASV iedzīvotāji, kā arī Latvijas iedzīvotāji. Līdz ar to radusies doma mājaslapu pilnveidot un tās apmeklētājiem piedāvāt vairāk pakalpojumu.
"LI mājaslapa ir tagad kļuvusi par Latvijas mājaslapu," uzsvēra Kalniņš. Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) mājaslapas atklāšanu salīdzināja ar otrreizējām kristībām un otrreizēju vārda došanu. Pabriks pirmais atvēra LI mājaslapu, kura tagad skatāma arī zem domēna "www.latvia.lv".
Par jauno domēnu pievienošanu LI mājaslapai klātesošos informēja īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele (ZZS). LI mājaslapai pieslēgti vēl tādi domēni kā "www.latvia.eu", "www.lettland.lv", "www.lettland.eu", "www.lettonie.lv" un "www.lettonie.eu".
Savukārt portāls "www.latvija.lv", kuru izstrādāja un par kuru atbildīgs ir Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, arī turpmāk pildīs valsts institūciju centrālā portāla funkcijas, nodrošinot Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem iespējas un pieeju Latvijas institūciju un iestāžu mājaslapām.
E-lietu sekretariāts turpina pilnveidot portāla pakalpojumu sadaļu - jau pašlaik tajā pieejami 56 elektroniskie pakalpojumi, bet līdz gada beigām tos papildinās vēl 26. Jāpiebilst, ka minētie "56 pakalpojumi" ir vienkāršas saites nevis pilnvērtīgs serviss interesentiem.
Tie darbosies automātiski, nodrošinot datu apmaiņu starp valsts institūcijām un iedzīvotājiem, un pašlaik tiek veikta šo pakalpojumu sakārtošana katalogos. Pakalpojumi būs sagrupēti pēc tēmām, nevis pēc iestādēm, kas šos pakalpojumus sniedz, tā atvieglojot portāla lietotājiem elektronisko pakalpojumu izmantošanu.
"Tagad portāls ir kļuvis par Latvijas mājaslapu ar Latvijas vārdu," skaidroja Gudele. Ministre uzsver: "LI mājaslapas uzlabošana pilnībā atrisinājusi tās neskaidrības un pārpratumus, ko radīja mūsu saišu portāla asociēšana ar Latvijas vizītkarti. "www.latvija.lv" arī turpmāk būs portāls, kas Latvijas un ārvalstu iedzīvotāju ērtībām vienuviet ļaus atrast adreses un kontaktus ar svarīgākajām mūsu valsts institūciju mājaslapām."
Savukārt Kalniņš attiecībā uz LI mājaslapu pauda cerību, ka papildus jau pašlaik esošajām vācu, franču, angļu valodai līdz gada beigām mājaslapu būs iespējams aplūkot arī krievu valodā. Mājaslapas svešvalodu versijas iepazīstina interesentus ar Latviju, savukārt mājaslapas sadaļa latviešu valodā vēsta par LI aktivitātēm un pakalpojumiem.
Kā ziņots, jaunās mājaslapas izveide sākās šā gada janvārī ar radošā ideju konkursa izsludināšanu. Konkursa noslēgumā tika atrasts speciālists, kura idejas ieviestas, veidojot jaunās mājaslapas dizainu.