Kopš Latvijā nostabilizējusies viesu namu, piļu, muižu, dzirnavu kultūra, visas kāzas kļuvušas netradicionālas, oriģinālas un... vienādas. Kāzu diena ir skaistākā diena mūžā - ja ielūgums uz apgleznota zīda skrandas tevi ir sasniedzis, tad saturies, jo būs jāiztur daudz prieku!

Rīts

Diena sākas ar obligāto sastrīdēšanos ar sievu/mīļāko/draudzeni. Frizūra, puķes, ko tad ierakstīt apsveikumu kartītē, kas vēl nav nopirkta, – nekas neiet pēc plāna.

Beigu beigās attopies pusstundu pirms ceremonijas ar negludinātu, baltu kreklu rokās "Statoil" tualetē, skujoties.

15 minūtes nokavēt – tas nav nekas, jo ir vērts izbraukt līkumu, savākt draugus, kas neitralizēs skābo vidi mašīnā, iesmērējot sēdekļus ar piena šokolādi.

Baznīca

Rīta stress dubultojas, sasniedzot dievnamu. Baznīca ir pēdējā vieta, ko tu apmeklē, un savu grēcīgo dabu tu no tiesas sāc nožēlot brīdī, kad visi aktīvi sāk kaut ko darīt. Skaidrs nav nekas, bet lēmumi jāpieņem sekundes laikā. Piedalīties vai nepiedalīties krusta mešanas sacensībās? Abos gadījumos sajūta idiotiska, kā maksāt svešu parādu. Krist ceļos vai nekrist? Ar acīm tu esi sameklējis divus viedokļu līderus – vecūkšņus, kuri, kā par spīti, nerīkojas sinhroni – ej nu zini, tas viens nemetas ceļos tāpēc, ka operētā gūža neļauj, vai otrs kļūdās? Paskat, cik dūšīgi krusttēvs dzied, laikam būs ieķēris pirms ceremonijas! A ko pārējie – karaokes meistari, izliekas, ka māk dziesmu, kurai melodiju uz vietas izgudro mācītājs. Starp citu, kas jādara, kad salauž rozi?

Fotografēšanās pie baznīcas

Te pasākumā kā pumpurs uzplaukst vīrs ar nošļukušām velveta biksēm, brūnu žaketi un neizsīkstošu joku vācelīti.

Iepazīsimies! Tas ir fotogrāfs Gunārs. Ja būtu nodzīti mati, tad Ivo. Ja būtu gari, tad Andris.

Fotogrāfs un filmētājs vienā personā ir cilvēks, kurš jūtas labi visu laiku, taču, kā izrādās vēlāk, nez kāpēc dzert viņam patīk vienatnē. Nedaudz traucē saule un vējš, lietus un sniegs, raudoši bērni un tas, ka Rihards ar Jurku pazuduši, taču nepaiet ne četrpadsmit minūtes, kad grupas bilde ir gatava. Tagad var doties pie šampanieša, kuram pieskarties nedrīkst, jo priekšā ceļš uz svinību vietu.

Dalīšanās

Ak, šie jaukie pasākuma vaininieki... Patiesās rūpēs par viesiem viņi ir nolēmuši neapgrūtināt pārējos ar septiņu tiltu un citu interesanto atrakciju apmeklēšanu – tiek paziņots: "Jūs dodaties izklaidēties uz vietu, kas saucas "Lejas Patruboki", tiksimies pēc dažām stundām "Upesdzintaros"!" Līgava ar līgavaini iespurdz limuzīnā, vedēji nobļauj atbildīgo vārdus, fotogrāfs steidz ievilkt pēdējo dūmu un… prom ir!

Jaunlaulātie, vedēji un fotogrāfs

Vedēji ir lieliski. Parūpējušies par patiesiem pārsteigumiem. Ja tiltus jaunlaulātie ir gaidījuši visu savu mūžu, tad maizes ceptuves apmeklējums un podnieka ceplis, pie kura piesiets obligātais zirgs, ir augstākā vedējpāra pilotāža! Un kas par lieliskiem tantukiem sagaida laulībniekus visās dzirnavās, fon Bīdenberga kaltēs, rijās, alus brūžos, kurpnieku darbnīcās un majonēzes muzejā – viņas par latiem trīsdesmit ir gatavas uzvilkt mugurā jebko, taču visbiežāk tas ir Napoleona kostīms. No mutes viņām birst joku pērlīšu virtenes, pašizdomātas kāzu leģendas, ticējumi, mīti, pasakas un teiksmas. Blakus kādreiz bijusi muižas ķērstuve, ko muižnieks aiz greizas sirds licis nojaukt. Tāds drusku skumīgs stāsts, bet nav laika, nav laika – jātriecas uz koku stādīšanu un…

Atvainojiet, pašizdrāšanos

Vai kādreiz esat savus mazos brāļus un māsas uzrunājuši uz Jūs? Vai Jūs, Juri, b..c, varētu beidzot sakomplektēt vienotā ansamblī savas netīrās zeķes un iesniegt sanumurētas un cauršūtas automātiskajai hidrotīrīšanai?

Vedēji un pāris savstarpēji pazīstami gadiem, taču ne vienus, ne otrus nemulsina brīdis pie upes, kad vedējtēvs izvelk pergamentu un, neatraujot no tā acis, svinīgā balsī saka – "Dārgie jaunlaulātie, bērnības laipa ir slidena, kam pāri ejot rieksti plīst un atmiņu pīlādži piebrieduši vīnā riet. Un tagad rakstiet uz lapiņas – līgava uz rozā, līgavainis uz zilās, savus bērnības nedarbus un metiet ūdenī, lai mūžīga tiem dusēšana!"

Vai nav īsti svētki? Vēl tikai jāuztrenc līgavainis kokā pēc Trīnes krējuma ķērnes, lai sanāk izcila kāzu filma. Nedaudz jāpagaida, jo kokā vēl sēž līgavainis no cita kāzu stāsta. Caur lapām nevar saskatīt – ir vai nav tas pats, kas bija priekšā pie medus sviešanas. Nav zināms cikos viņš kāps lejā, bet izskatās, ka uz mielastu septiņos paspēt vairs nevar.

Kāzu viesi dodas uz "Lejas Patrubokiem"

"Lejas Patruboki", kā jau gaidīts, izrādās izcili gleznaina vieta pie ezera, ja pakāpjas uz kalnā novietotas taburetes. Tieši pakalns ir vieta, kuru nākamās četras stundas lemts apdzīvot laimīgajiem kāziniekiem – organizatori ir rēķinājušies ar to, ka 15. jūlijā būs labs laiks. Pēc pirmās stundas, ko viesi pavada, fotografējoties visdažādākajās kompozīcijās, kas tiem ir vienīgā pieejamā izklaide "Lejas Patrubokos", izrādās, organizatori nav rēķinājušies, ka 15. jūlijā laiks būs pārāk labs – spīd spoža saule un ir +30 grādi.

Grūti ir sievietēm un bērniem, taču visgrūtāk klājas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – vīriem. Varētu sākt dzert, taču jābrauc. Varētu uzraut pļavā futbolu – sievas kunkstēs par biksēm un labajām kurpēm. Aiz bezdarbības uzvalkos tērptie vīri ir gatavi iet uz tuvējām lauku mājām kaut ko nop...īt, pakaitināt suņus, nocirst egli, pielaist traktoru, bet nē, veselais saprāts valda pār jūtām – kabatās sabāztām rokām un ar speķa pīrāgiem aiz vaigiem vīri dodas ekspedīcijā uz vieglajām automašīnām.

Parkinga stacijā viņus kā negaidīta sēnīšu slimība pārsteidz līgavas māsīca ar kameru – es te vācu video sveicieniņus, pasakiet vienalga ko!

Svinības "Upesdzintaros"

Pēc stundām ilgas dirnēšanas kā Gagarina kuģis kāzas nosēžas galastacijā. Kad šķīvis saplēsts, par ko visiem ir milzīgs prieks un pāris viesi jau no bada ir nomiruši, ar izsmalcinātu eleganci tiek pasniegts starterītis h..arterītis – Ķīnas puķkāposta dzinums ar Fetas siera pikuci un laša kundzes piesmaku. Lai gan zaļā gaisma dzeršanas maratonam ir dota, prieka no tā pamaz – zinātāji teic, ka kotletes būšot pēc stundas, skeptiķi netic nekam un gatavojas visļaunākajam.

Rūgts, rūgts, rūgts! Visspalgāk skan pasākuma vadītājas Ineses nerātnā balss. Kad lieta nodarīta, kā nāra no dzelmes priekšplānā izpeld pati kultūras nama vadītāja. Viņa apkārusies ar Ķīnas un Turcijas ražojuma atribūtiem – laiks dalīt amatus! Līgavas sargi, pirtnieks, dancmeistars, dakterīte, mikrobiologs, diedelnieks, interneta meistars YouTube jautājumos, jumiķis, muitnieks un bende – gadījumam, ja jānoņem no trases svētku virsdiriģente. Un būs par ko… Par spēlēm un atrakcijām.

Nevienas kāzas kopš 1987. gada nav iztikušas bez iepazīšanās spēles, kurā viesis izvelk lapiņu ar ļoti smieklīgu savas ierašanās izskaidrojumu. Es ierados šeit, lai nozagtu līgavu. Es ierados šeit, lai pasēdētu klēpī pieciem smukiem kungiem. Es ierados šeit, lai atrastu mīļāko. Es ierados šeit, jo gāju uz točku, bet sajaucu debespuses. Humors un satīra, prieki un līksme. Lapiņas un amati sola, ka šīs būs lustīgākās kāzas pasaulē, kur visi kaili uz galda dejos tango, dr..īs mēnessgaismā āzi un aizmigs ar galvu rasolā.

Kurš ir aizmidzis ar seju salātos? Kāds atceras tādu gadījumu? Nu? Ir tā noticis? Nenotiks arī šoreiz.

Vienmēr klusais līgavas krusttēvs, pārcietis eksekūciju, iebāž lapiņu kabatā un, negaidot tostu, truli sāk dzert. Tostu tik drīz arī nesagaidīt – vēl sešdesmit divus cilvēkus gaida labs joks.

Šī vēl bija tāda maiga priekšspēle. Inese kā bakurētains cietuma uzraugs tūlīt veikli dalīs visus pa pāriem, lai uzsistu īsto jautrību, dejojot ar kluci starp pierēm, salmiņu starp kājām vai pudeli starp pakaļām. LR pamatlikums – Satversme vēl nav aizliegusi spēli ar banānu. Vīrieši sēž krēslā ar banānu starp kājām. Sievietes uz ceļiem viņiem pretī. Kura sieviete pirmā apēdīs banānu, tas pāris vinnē. Nepieciešami: pieci banāni. Noteikumi citēti no precos.lv!

Banānu spēle ir simbolisks dibens – ja pasākums ir nolaidies tik zemu un domās visi jau gaida čučumuižu, turpmākais var virzīties tikai uz labu. Un tā arī notiek.

Glābējzvans atskan no deju grīdas puses. Sintētiskās klavieres sāk diktēt ritmu, kurš veiksmīgā kārtā sakrīt gan "Taurenītim", gan "Vaidavai", gan "Kaijai".

Grupas "Lustīgie bambuļi" sastāvā ir divi dalībnieki – viņu repertuārs ir tikpat izvērsts kā vestēs iespīlētie vēderi – latviešu, krievu gabali un "Alice"!

Savu pateicību muzikantiem par dvēseļu glābšanu publika izrāda nekavējoties – dancot raujas kā Dobelis uz tribīni, kā Ignatovičs uz Tambijeva piespēli, kā teļš uz piena spaini. Dejā var laiski iespiest ceļgalu meitieša staklē un ne sūda nebēdāt. Kopš pirmajām mūzikas taktīm jau skaitās legāli neklausīt vakara vadītāju, tāpēc pat tad, ja rudā muciņa parādās pie apvāršņa ar slotu, tas vairs nevienu neuztrauc. Kāzas katrs svin pēc saviem ieskatiem. Kāds vienkārši sēž pie galda un ritmā krata kāju, vēl kāds ar tulamora pudeli iet apgaitā pa teritoriju un ieķērcas paviāna balsī ikreiz, kad ierauga kādu pazīstamu. Sievietes padodas vīna kārdinājumam un klačām, bet sienāži pļavā romantiski sisina, nenojauzdami, ka viņiem par to neviens netaisās maksāt.

Šo idilli uz brīdi izjauc mičošana – rituāls, kur visiem ar parafīnā svaidītām plaukstām jāstāv sirds formā un jāraud, ka viens puisietis mīnusā un viens vīrietis bonusā. Kaut arī vedēji par visām vāverītēm mēģina spēlēt uz jūtām, tas neizdodas – pat vecmāmiņas savas asaras ir atstājušas baznīcā.

Pēc tortes ir pienācis brīdis, kad ādas vākos stiprinātās programmas ietvaros vairs nekas nav jādara. Un pretēji visiem loģikas likumiem, jo mazāk jādara, jo čaklāk viesi sāk ģenerēt idejas – iespundēt pirtī vedējmāti, kaut kur dabūt palagus, jo jādejo ēģiptiešu dejas, vai arī ar šķiltavām padedzināt kokā grebto uzrakstu "Upesdzintari". Un tā līdz rītam, kuru nebūtu slikti sākt ar grēksūdzi un tikai pēc tam brokastu alu.

Morāle

No kāzām gaida daudz! Kāzās vienmēr visi sasniedz ekstāzi un kulmināciju – visiem ir jautri. Tā ir apziņa, kas ieausta Lielvārdes jostā un padomju laiku bilžu albumā, – kods ir starptautisks un visiem labi zināms.

Elementāri, Mendelson – ja kāzas nebūtu viena lustīga padarīšana, neviens tādas nerīkotu.

Kāzas rīko! Kāzām aizņemas traukus no kaimiņiem ar solījumu nopirkt vietā, ja kaut kas tiks saplēsts. Kāzām sarunā, lai krusttēvs nokauj teļu, – šim pasākumam tiek pieaicināti divi palīgi. Kāzām meklē saimnieces – tās arī būs divas, bet palīdzēs klasesbiedrene ar māsām. Kāzās ēd divos piegājienos, jo visiem pie galda vienlaicīgi vietas nepietiek. Kāzām klapē jaunus solus – šai atrakcijai aiziet divi spaiņi alus. Tie, kuri kāzu rīkošanā netiek iesaistīti tiešā veidā, to jūt un paši meklē iespējas būt noderīgiem – da kaut vai taisot balagānu.

Šeit vietā būtu salīdzinājums ar jebkuru Nacionālā teātra izrādi – tu nekad nepateiksi, ka izrāde ir sūds, ja būsi pielicis kaut mazo, netīro pirkstiņu pie programmiņu drukāšanas.

Tagad neviens kāzas nerīko, kāzas pērk. Pieci, seši, desmit tūkstoši, otrajā dienā visi zina, cik tās kāzas īsti izmaksājušas. Viesi no kāziniekiem ir pārvērtušies kāzu skatītājos un kritiķos, savējie kļūst par svešajiem – "Bonaparta" dzērāji sastopas pie "Hennessy" glāzes, kuru, izrādās, nav diez ko stilīgi vienkārši raut līdz dibenam vienā piegājienā – to visiem aizrāda līgavas māte, kura vienu laiku sēdējusi apdrošināšanā. Tikai viņa var atļauties tādu riebeklību. Kāzas vairs nav likumsakarīga dzīves epizode, bet korporatīvai ballītei līdzīga izrāde.

Skaistās importijas filmās kā visu sapņu nervu gals ar šampanieti tiek pielaista vanna – mūsdienu labāko kāzu simbols. Nauda izgrūsta, nomazgāties nevar, šampi, kurā tikko sēdēji ar piesvīdušu ceļgala locītavu, aiz laba prāta nedzersi. Sacukurots, nosalis un frigids tu izkāp un apgalvo, ka tas bija labākais brīdis tavā dzīvē.

Pirms pasūtīt šampanieša vannu, vajag ieslēgt veselo saprātu un parēķināt matemātiski pēc visiem zināmās kāzu labuma aprēķina formulas:

"Q = x/y", kur Q ir kāzu labums (atmosfērās), x – spontāna iniciatīva (nozagtās tortēs), bet y – virs normas iztērētie līdzekļi (Ls). Jo vairāk lieki iztērētu līdzekļu, jo pretīgākas paliek kāzas.

Par x. Dzirdēts par izcilu novitāti korporatīvo pasākumu scenārijos, kad tizls viesmīlis it kā nejauši sasit dārga dzēriena pudeli, lai sāktos jel kāda lādētu daļiņu kustība. Mums kāzās ir vieglāk – eksistē kaušanās, līgavas zagšana, neangažētu čigānu ierašanās. Mūžīgais kāzu dzinējspēks, ja vien to neapslāpē Rundāles pils atmosfēra, j....vaju m...

Par y. Ja nu tiešām līgava nomirs bez baložu laišanas debesīs, lai tad viņa pati tos noķer – būs jautrība! Tas gan nav labākais piemērs šim mainīgajam. Daudz precīzāka ir bronzā kalta galda karte par lats sešdesmit gabalā – viesim, tādu ieraugot, rodas mānīga sajūta, ka nebūs pieklājīgi kotleti paglabāt žaketes kabatā.

Par Q. Atmosfēra ir vienīgais, kas tā pa īstam paliek atmiņā, nevis pudeļu etiķetes, vizītkartes, aproču pogas un suņu frizūras, tomēr kopējam kāzu labumam nepieciešama arī smagā daļa – tāpat kā mokošas ekskursijas pa Krakovas garlaicīgajiem muzejiem, lai vakarā pa īstam spētu novērtēt rasiņu uz alus kausa.

Jūties sūdīgi pēc kāzu apmeklējuma? Esi saskaitījis, cik ielēji bākā un iztērēji dāvanā? Jūties noguris un vakarā pat negribas skatīties šovu? Neesi dzimumloceklis – kāzas ir kāzas. Neskatoties uz visu pārciesto, tu esi saņēmis labāko, ko tie cilvēki varēja piedāvāt. Uz tevi tas neattiecas, Edmund! Tu manu klātbūtni iemainīji pret 25 četrzvaigžņu numuriņiem un dūšīgo bārmeni! Es ar tevi vairs nedraudzējos.

P.S. Es šo video skatos vismaz reizi nedēļā ar šerija glāzi rokās:

Šis video tāpat ir ze bests:

Grupas "Lustīgie bambuļi" lielkoncerts:

Un šo klausos astoto reizi un tāpat nesaprotu – joko vai nē? Ja piedāvā feļetonu, sliecos domāt, ka nejoko: