Šovakar līdz vēlai naktij visā Rīgā norit kultūras forums Baltā nakts, kurai šogad likts viegls kino akcents. Loģiski, ka visvairāk kino būs Kinomuzeja telpās, kur programmā Latvijas kino anatomija latviešu kinematogrāfisti iepazīstinās ar savām topošajām filmām, mācot publikai vārīt asfaltu, rādot filmu fragmentus un darot citas interesantas lietas.
Kino anatomija baltajā naktī (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par pasākuma devīzi izvēlēts diezgan drastisks sauklis: "Uzšķērst Latvijas kino līdz sirdij un asinsvadiem!", bet tas, protams, nozīmē nevis kādu brutālu izrēķināšanos, bet gan smalku izpēti, lai uzzinātu, kas tad šobrīd notiek itin rosīgajā Latvijas kinodzīvē. Darbība risināsies Kinomuzeja kinozālē un arī mājīgajā pagalmiņā, kurš tika iemēģināts un apdzīvots jau Muzeju naktī, bet šoreiz būs iekārtots ķirurģiski anatomiskā stilā.
Ik pēc pusstundas publikas priekšā stāsies jauna latviešu kinematogrāfistu grupa, demonstrējot filmu fragmentus, stāstot par uzņemšanas procesu un atbildot uz publikas jautājumiem. Muzejs atrodas Vecrīgā, Peitavas ielā 10/12.
Animācija un spēle
Kinovakars sākas pulksten 18.30 ar stāstu par animācijas filmu studijas Rija darbu – kamēr pa kinoekrāniem jau rosās Lote no Izgudrotāju ciema, pirmizrādei tuvojas vēl divas filmas. Pirmā no tām ir Ņujorkā dzīvojošās latvietes, Amerikas Kinoakadēmijas biedres Signes Baumanes filma Veterinārārsts. Varam to uztvert kā profesionālās tēmas turpinājumu Lielajā Kristapā redzētajai filmiņai Zobārsts, arī šajā filmā Signe turpina savus diezgan melnos jociņus – rutīnas pārņemts veterinārārsts vienu reizi ierodas par vēlu, un dzīvnieciņa nāve salauž viņa sirdi...
Otrs studijas Rija projekts ir tik tuvu pirmizrādei, ka filma jau iekļauta kinoforuma Arsenāls Baltijas konkursā – tā ir Melnā kaste, kinomākslinieka Jurģa Krāsona debija animācijas režijā (animācijas cienītājiem viņš jau pazīstams kā filmiņas Clara&Rubinšteins mākslinieks).
Vēl pēc pusstundas skatītāju priekšā stāsies spēlfilmas Mona uzņemšanas grupas dalībnieki un rādīs fragmentus no filmas, kuras uzņemšana jau pabeigta, turpinās montāža un ieskaņošana. Par Monu Neatkarīgajā jau rakstīts daudz, tāpēc pievērsīsimies nākamajam programmas punktam – vecmeistara Rolanda Kalniņa nupat augustā sāktajai spēlfilmai Rūgtais vīns. Pirmais filmēšanas periods jau pabeigts, un paralēli filmas uzņemšanai darba procesā ir vēl viens projekts – režisors Mārtiņš Avots uzņem dokumentālu filmu par to, kā top Rūgtais vīns. Kinomuzejā redzēsim fragmentus no šā dokumenta un dzirdēsim aizkadra komentārus.
Vistuvāk pirmizrādei pašlaik ir Viestura Kairiša spēlfilma Tumšie brieži – stāsts par to sāksies pulksten 20, bet filmas pirmizrāde – jau 15. septembrī, arī Tumšie brieži iekļauti Arsenāla Baltijas konkursa skatē.
Asfalts un uguns
Nākamais projekts programmā – Unas Celmas spēlfilma Par to nerunā. Tā kā viens no Kino anatomijas mērķiem ir iepazīstināt publiku ar dažādiem uzņemšanas grupas dalībniekiem, tad režisores vietā projektu prezentēs kostīmu mākslinieks Roberts Krauze, un filmas pilotrullīti papildinās fotogrāfes Agneses Zeltiņas bilžu kolekcija, kurā iemūžināts filmas uzņemšanas process.
Īpaši atraktīva solās būt Vides filmu studijas plašā programma, kuras sākums pulksten 21. No sava daudzveidīgā darbu klāsta VFS šoreiz izcels Daiņa Kļavas topošo ziemeļniecisko filmu ar darba nosaukumu Sāmi un Anda Miziša filmu Baznīca piestās rīt par Krievijas vidienes ūdeņos peldošu baznīcu. Trešā projekta prezentācijai muzeja pagalmā tiks kurināts ugunskurs un publikai ierādīs asfalta vārīšanas noslēpumus – tā būs Pētera Krilova filma Nepareizais latvietis par Krievijā dzīvojušo latviešu mākslinieku Gustavu Kluci. Vides filmu studija savā programmā sola dinamiskus slaidšovus un īpaši izvēlētu muzikālo pavadījumu.
Uguns motīvi likumsakarīgā kārtā pavadīs arī stāstu par Lailas Pakalniņas filmu Uguns, kura turpina Ūdens aizsākto īsfilmu ciklu, arī Uguns uzņemšanas procesu atspoguļos Agneses Zeltiņas fotogrāfijas.
Trīs projektus piedāvās arī otra darbīgākā dokumentālo filmu studija – Subjektiv Filma. Tur top Baltijas valstu kopražojums Nacisti un blondīnes, par kura filmēšanu stāsta šodienas pielikums MĒS, bet režisors Jānis Poņemeckis strādā pie filmas par basketbola zvaigznēm Valdi Valteru, Arvīdu Saboni, Igoru Miglinieku, Ainaru Bagatski un citiem, darba nosaukums – Ārpus spēles laukuma. Savukārt studijas vadītājs Askolds Saulītis kopā ar operatoru Haraldu Vecvagaru oktobrī plāno jau otro reizi doties filmēt Afganistānā, viņi strādā pie pilnmetrāžas dokumentālās filmas Parāds Afganistānai.
Tēja un zvaigznes
Pusstundu pirms pusnakts publika varēs iepazīties ar divu žanru apvienojumu – režisora Edmunda Jansona dokumentālo animāciju Ar Čiža acīm, kurā uz ekrāna atdzīvosies rīdzinieces Irinas Piļķes zīmētās dienasgrāmatas gadu desmitu garumā. Kinomuzejā ieradīsies arī filmas scenārija autore Nora Ikstena.
Tieši pusnaktī ieplānots četru režisoru kopdarba Vogelfrei laiks, bet, tā kā Anna Viduleja, Jānis Putniņš, Gatis Šmits un Jānis Kalējs ir ļoti aizņemti, viņu filmas pilotrullīti papildinās Gata Šmita Aģents iemīlas, kas Lielajā Kristapā kļuva par labāko īsfilmu un deva Šmitam arī labākā spēlfilmu režisora godu.
Tūlīt pēc tam savu pusstundu sāks Juris Poškus, kas ar Lielajā Kristapā apbalvoto dokumentālo filmu Bet stunda nāk jau izpelnījies uzmanības vērta režisora slavu. Šovakar viņš kopā ar aktieri Vari Piņķi stāstīs par filmu Monotonija, tā ir viņa debija spēlfilmas režijā, kam pirmizrāde gaidāma jau oktobrī.
Kino anatomijas parādi noslēdz ārpus oficiālās kinovides strādājošā Kārļa Vītola animācijas filma Mehānisms (viņa iepriekšējā filma Trofeja tika apbalvota 2004. gada Arsenālā). Kārlis demonstrēs topošās filmas fragmentu un arī daļu no savas izstādes, kas oktobrī tiks atklāta Liepājas Karostā.
Kinomuzeja nakts programmu kuplinās karsta tēja un zvaigžņotās debesis, muzejā var iekļūt no Mazās Peitavas ielas un šovakar par to nav jāmaksā.