"Toreiz bija milzīga ažiotāža un šausmīgas intrigas," – tā par skaistumkonkursu Mis Rīga"88 saka Latvijas Televīzijas žurnālists Andrejs Volmārs. Viņš tolaik vadīja šo konkursu, tāpēc bija īpašais viesis trešdien viesnīcā Hotel de Rome, kur tika svinēta Latvijas skaistumkonkursu 18. dzimšanas diena.

"Ziniet, tagad skaistumkonkurss vairs nav nekas – tagad tā ir ikdiena, bet toreiz... tas bija pirmais tāds pasākums, turklāt bija padomju laiks, un nevienam vēl nebija mobilā telefona..." skaistumkonkursu dzimšanas dienā teica Andrejs Volmārs. Viņš atceras, ka tolaik bija šausmīgas intrigas, un arī viņš pats par visu notiekošo bija uztraucies tāpat kā konkursa dalībnieces. "Ap konkursu bija tik liela ažiotāža, ka nākamajā dienā pat bija bail iet uz ielas ārā," viņš smej. "Protams, cilvēki runāja, ka viss bijis sarunāts, kura uzvarēs. Nekas tamlīdzīgs nebija, viss bija godīgi, bet neviens tam neticēja."

Šķiet, lieki atgādināt, ka par pirmo skaistuma karalieni tika ievēlēta tolaik astoņpadsmitgadīgā Rīgas 82. vidusskolas 11. klases skolniece Sintija Jenerte. Viņu joprojām pazīst un atceras ikviens – jo viņa bija pirmā!

Andrejs Volmārs konkursu jubilejas reizē atcerējās arī nu jau nelaiķa Gunāra Cilinska toreiz teikto uzreiz pēc rezultātu paziņošanas. "Mēs izgājām ārā uzpīpēt, un viņš teica: "Tu zini, man ir tāda sajūta, ka tā īstā Mis Rīga šobrīd iet pa kādu Rīgas ielu..." Tagad stāstu tādas lietas, par ko toreiz nerunājām, bet tagad jau laikam var..."

Atgriežoties tai laikā, arī bijušā Rīgas eksperimentālā jaunatnes centra Forums direktors Gunārs Slavinskis – viņš kopā ar Intu Fogeli arī noorganizēja šo konkursu – atceras, ka toreiz aktuāli bija divi jautājumi: pirmais – kas ar tām meitenēm tiek darīts aiz skatuves, un otrs – vai tas atbilst padomju ideoloģijai...

"Atceros, ka tolaik mēģinājām pārliecināt meitenes, ka viņām jānāk uz konkursu, bet tā īsti paši nezinājām, kāpēc viņām tas jādara... Tagad meitenes piedalās konkursā, un viņas zina, kāpēc to dara – katrai ir sava motivācija," stāsta G. Slavinskis.

"Nākamo konkursu uzvarētājas kļuva par aktrisēm, Saeimas deputātēm... Tagad meitenes ir daudz pašpārliecinātākas," uzskata Volmārs. "Tās pirmās meitenes bija nobijušās, bet vienalga tas bija skaisti – jo viņas bija pirmās. Turklāt viņas bija dažādas, tagad meitenes ir daudz vienveidīgākas. Bet puišu toreiz vispār nebija, paldies Dievam!" viņš smej un aicina atgriezties pie saknēm: rīkot konkursu tikai meitenēm...