TVNET devās uz filmēšanas laukumu, lai uzzinātu vairāk par topošo ekranizējumu. Brīdī, kad viesojāmies Rīgas 6.vidusskolā, darbmācības kabinetā tiek uzņemta filmas trešā diena (viss stāsts norisināsies vienas mācību nedēļas ietvaros). Šajās epizodēs galvenais varonis savaino pirkstu, taču, kā atklāj uzņemšanas grupas pārstāvji, šajā brīdī tās vairs nav nozīmīgākās problēmas viņa dzīvē.

Starpbrīžos filmēšana izraisa neviltotu bērnu interesi un komandas pārstāvjiem ik pa laikam nākas palūgt audzēkņus uzvesties mazliet klusāk. Tomēr filmētāji norāda, ka pedagogi, skolēni un jo īpaši pūtēju orķestra dalībnieki par uzņemšanas darbu specifiku ir ļoti saprotoši un pretimnākoši.

Nopietna pusaudžu kino Latvijā nav bijis sen

"Mammu, es tevi mīlu" stāsta pamatā ir divpadsmitgadīgā sestklasnieka Raimonda Krasta un viņa mātes attiecības brīdī, kad šķietami nenozīmīga piezīme skolā izraisa vairāku notikumu ķēdi, radot emocionālus piedzīvojumus un pārbaudījumus.

Attiecību trīsstūrī iesaistīts arī Raimonda skolasbiedrs Pēteris Cepurnieks, kas, pēc filmas režisora Jāņa Norda raksturojuma, "ir džeks no mazliet citas pasaules, bet līdz ar to interesants – te viņš nosper atslēgas, te izdara to un to, turklāt ar viņu var ākstīties". Ar sava dēla draugu mierā nav zēna māte, kas vēlas, lai viņas atvase mācītos labi un spēlētu saksofonu. Līdzīgu filmu, kurās bērni atainoti no šāda skatpunkta, Latvijas kino nav bijis sen.

Priekšroka dota reāliem profesiju pārstāvjiem

"Mammu, es tevi mīlu" būtībā darbojas tikai divas profesionālas aktrises, abas no Dailes teātra. Vita Vārpiņa atveido Raimonda, bet Indra Briķe – Pētera māti. Lai izvēlētos divus zēnus galvenajām lomām, apbraukāti visi Latvijas reģioni un piecās kārtās četru mēnešu laikā aktieru provēs piedalījās aptuveni 1200 zēnu vecumā no 11 līdz 14 gadiem.

Pārējos filmas tēlos iejutušies cilvēki bez iepriekšējas pieredzes, kas arī dzīvē strādā tieši tai pašā profesijā, kurā redzami filmā, – darbmācības skolotājs, sociālā pedagoģe, policisti u.c. Filmā abi puikas ir mūzikas novirziena Rīgas 6.vidusskolas audzēkņi, un tajā piedalīsies arī direktors, pūtēju orķestra vadītājs Haralds Bārzdiņš.

"Profesionāls aktieris ir profesionāls aktieris. Teātra aktieriem jāskatās citas īpašības un jāiedarbina citas sviras, kuru nav, strādājot uz skatuves,"

tā, komentējot pašmāju teātra aktieru spēju pielāgoties kino, teic Nords. Lai arī ar bērniem pie katra dubla jāstrādā vairāk, režisors to neuzskata par trūkumu. Tieši pretēji – viņu nepastāvīgums nereti dod dažādas izmaiņas niansēs, par kurām režisors neiedomātos, un padara uzfilmēto materiālu "dzīvāku".

Vēlas parādīt to Rīgu, kāda pašmāju filmās ir redzēta maz

Skola ar mūzikas novirzienu un tās apkārtne uzņemšanai izraudzīta apzināti, jo kinolentē risināsies dažādas peripetijas ap Raimonda saksofonu, bet 6.vidusskolas apkaime – Ziedoņdārzs, Artilērijas un Avotu iela - ir pietiekami kolorītas vietas, kas līdz šim pašmāju kino nav pietiekami labi atainotas.

Vienā epizodē būs redzams arī svētku salūts, tomēr Latvijas neatkarības gadadienas datums nav izvēlēts ar iepriekšēju nodomu. 18 cilvēku lielajai filmēšanas grupai (kā stāsta tās veidotāji, mazbudžeta filmām maz ir 30 cilvēku kolektīvs) svarīgākais bijis vēls rudens, kad, nokrītot lapām pilsēta kļūst grafiskāka. "Nav zaļo lapu kupola, kas visu apaļo un skaistina. Attēls ir emocionāli asāks," piebilst Nords.

Filmas budžets ir 80 000 latu, kas nāk no Latvijas Nacionālā kino centra, Lietuvas gaismošanas kompānijas JSC "Cinevera", skandināvu kopražotājiem, kā arī dažiem pašmāju sponsoriem – "Rīgas piensaimnieka" un "Gutta".

Filmēšanā piesaistīts talantīgs vācu operators

Neskatoties uz visai ierobežotajiem līdzekļiem, internacionālajai filmēšanas komandai izdevies piesaistīt talantīgo vācu operatoru Tobiasu Datumu (Tobias Datum), kurš šobrīd rezidē Losandželosā un ir pabeidzis Amerikas filmu institūtu, viņa filmas izrādītas vairākos pasaules A klases festivālos, tai skaitā Kannās.

"Foršs džeks, kurš, saglabājot radošumu, māk strādāt efektīvi un mobili bezbudžeta spriedzes apstākļos. Ražošanas ierobežojumus viņš spēj izmantot kā plusu, nevis nobīties no tā vai mēģināt labot to bezjēdzīgiem līdzekļiem," - tā Nords, ar pārliecību sakot, ka filma uz lielajiem ekrāniem nonāks jau nākamā gada rudenī.