Oklahomas (ASV) lielākā eksporta prece kopš ... naftas - grupa «The Flaming Lips» šonedēļ laiž klajā solīto dubultalbumu «Embryonic» .
The Flaming Lips «Embryonic» (7)
Flaming Lips «Embryonic»
(Warner Bros.)
8/12
Ja lieliskas plates kritēriji ir tādi, ka tā saista mūsu uzmanību ar ekscentrisko un svaigo un pēc tam pievieno mūsu izpratnei par vispārzināmo jaunas dimensijas, tad var teikt, ka šiem kritērijiem atbilda «The Flaming Lips» divi gadu tūkstošu mijā ierakstītie albumi «The Soft Bulletin» (1999) un (2002). Abus šos ierakstus gluži nesen vēl noklausījos, un tie vēl joprojām darbojas gan muzikāli, gan sajūtu līmenī. Vai jaunais vīru veikums pēc vairākiem gadiem būs izturējis šo laika pārbaudi un «pievienos mūsu izpratnei par vispārzināmo jaunas dimensijas» - neesmu drošs.
Protams, katrai grupai ir sava radošās attīstības līkne, un šiem Oklahomas vīriem tās sākumpunkts meklējams vēl tālajā 1983.gadā. Gadā, kad Maikls Džeksons (Michael Jackson) izdeva savu «Thriller». Ar smagu darbu un pacietību Veina Koina (Wayne Coyne) vadītais ansamblis savus radošos augstumus sasniedza tikai pēc aptuveni 15 gadiem. Pirmais grupas šedevrs «Clouds Taste Metallic» datējams ar 1995.gadu, taču grupas augstākās divas virsotnes ir minētie 1999.gada un 2002.gada ieraksti.
Sekojošajā(2006) jau bija iezadzies nogurums un ideju atkārtošanās, tādēļ nav brīnums, ka Koins nolēma r;ikoties radikālāk un jau gada sākumā izziņoja, ka grupa gatavo eksperimentālu dubultalbumu.
«Tā, starp citu, es kādu dienu atskārtu, ka mums jāieraksta dubultalbums,» Koins skaidroja. «Tāda kā ideja, ka tu vari uzaust vairākas muzikālas idejas un tās izvērst. Visos iepriekšējos albumos mums bija dilemma - cik īsti dziesmu iekļaut diskā? Cik daudz instrumentu izmantot? Kāds ir koncepts?»
Albums tradicionāli tapis producenta Deiva Frīdmena (Dave Fridmann) uzraudzībā, daļa ideju tapušas grupas multiinstrumentālista Stīvena Drozda (Steven Drozd) «pamestajā mājā».
«Šoreiz viss notika spontāni, nedaudz neparedzami,» Koins komentē. «Es viesojos pie Stīvena viņa mājās, un pamazām mēs sākām mētāties ar dažādām muzikālām idejām, sākām improvizēt. Es spēlēju basģitāru, viņš bungas... Tā radās daudzu dziesmu skeleti, pamatmotīvi.»
Atšķirībā no agrīnajiem grupas darbiem šajā platē nav atrodami izteikti singli (nav pat viena singla). Šeit neatradīsim nedz «The Yeah Yeah Yeah Song», nedz «Do You Realize??» līmeņa popdziesmas. Abi albumi ir eksperimentāls «fusion», kura muzikālās ietekmes meklējamas džeza milža Mailza Deivisa «fusion» ierakstos «Bitches Brew» vai «In a Silent Way». Spilgts piemērs ir ievadošais «Convinced of the Hex», kas sakausē «Joy Division» + Miles Davis Group un ir atsauce Džona Lenona «Instant Karma» - «I Don»t Understand Karma«. Teksts radies itāļu režisores Lilianas Kavani (Liliana Cavani) 1974.gada filmas «The Night Porter» ietekmē.
Tomēr arī starp šīm 18 kompozīcijām atrodamas ģeniālas pērles, piemēram, Koina un Karenas O (no «Yeah Yeah Yeah«s») «I Can Be A Frog» (skat. video), kuru pats Koins raksturo kā savdabīgu Sonija Bono un Šēras duetu. Karena dzirdama vēl vienā kompozīcijā. Vēl kā viesmākslinieki vienā dziesmā jāmin amerikāņu grupa MGMT.
Ļoti skaists ir «The Impulse», kurā iestrādāts vokodēts vokāls. Dziesmas harmonijas rada asociācijas ar 10CC klasisko «I’m Not In Love».
Kopumā interesants, bet, atzīšos, tomēr nedaudz nogurdinošs muzikāls ceļojums allaž fascinējošajā «The Flaming Lips» kosmiskajā skaņu pasaulē. Jau 12.albums... Apskaužama muzikālā karjera...
Izdošanas datums - 13.10.2009.