Kā liecina zooloģiskā dārza mājaslapā publicētā informācija, par zooloģiskā dārza dzimšanas dienu kļuva 1912.gada 14.oktobris, kad pilsētas domnieks, pilsētas meža inženieris un biedrības "Rīgas Zooloģiskais dārzs" priekšsēdētājs apstaigāja dārzu un parakstīja aktu.

Aktā konstatēts, ka jaundibinātajā zooloģiskajā dārzā ir pat vairāk dzīvnieku, nekā nepieciešams tā oficiālai atvēršanai. Tolaik Rīgas zooloģiskajā dārzā varēja iepazīties ar 88 sugu dzīvniekiem.

Ideja par zooloģiskā dārza izveidošanu Rīgā sabiedrībā tika apspriesta jau 19.gadsimta beigās, bet pilsētas valde to noraidīja kā lieku greznību. Taču jaunais pilsētas mērs Džordžs Armitsteds 1907.gadā ideju atbalstīja un zoodārza izveidošanu iekļāva pilsētas būvplānā, atvēlot tam teritoriju Ķeizarmežā. 1908.gada 29.septembrī apstiprināja biedrības "Rīgas Zooloģiskais dārzs" statūtus un biedrība uzņēmās līdzekļu vākšanu un organizatoriskos darbus.

1911.gada 13.aprīlī starp Rīgas pilsētas valdi un biedrību "Rīgas Zooloģiskais dārzs" tika noslēgts līgums, kas paredzēja, ka biedrības pienākums ir atvērt zooloģisko dārzu publikai ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem un nodrošināt vismaz 75 dzīvnieku sugu eksponēšanu, savukārt pilsēta uzņēmās finansiāli atbalstīt tā darbību.

Patlaban Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs aizņem aptuveni 20 hektāru platību un tā kolekcijā ir 430 sugu 3000 dzīvnieku, neskaitot kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus.