Latvijas Televīzijas (LTV) diskusiju raidījuma "Sastrēgumstunda" formātam ir potenciāls attīstīties, jo tas ļauj iepazīties ar citu skatījumu uz problēmām, par jauno raidījumu sabiedriskajā televīzijā pavēstīja mediju eksperte Anda Rožukalne.
Mediju eksperte slavē jaunā LTV diskusiju raidījuma formātu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Diskusiju raidījums "Sastrēgumstunda" žurnālista Gundara Rēdera vadībā tika izveidots, kad netika pagarināts līgums ar žurnālistu Jāni Domburu par raidījuma "Kas notiek Latvija?" turpmāku veidošanu.
Trešdien raidījuma temats bija par divvalodību Latvijā, jo pašlaik notiek parakstu vākšana Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu valodai. Tajā piedalījās arī "Saskaņas centra" līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs. Līdzās viņam studijā bija arī viens no Satversmes grozījumu ierosinātājiem Vladimirs Lindermans, kā arī politiķi Kārlis Šadurskis ("Vienotība") un Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība). Studijā bija arī skatītāji.
"Formāts ir veiksmīgs, jo diskusija ar skatītājiem studijā aiziet projām no pierastās tikai politiķu un ekspertu iekšējās vides, tā ir saskare ar citiem viedokļiem un citām pieredzēm," raidījuma formātu novērtēja Rožukalne.
Tomēr viņa uzskata, ka diskusijā pārāk dominēja politiķi, bet veiksmīgāks saturs izveidotos, ja ļautu vairāk izteikties sabiedrības pārstāvjiem.
"Bija dažas līnijas, ko ierosināja skatītāji, bet tās netika turpinātas, taču tajās bija potenciāls atrast jaunu skatījumu uz šo problēmu. Manuprāt, tas būtu raidījuma galvenais uzdevums. Mēs esam kā iesprūduši atsevišķos viedokļos, bet nav intelektuālās virzības daudzām diskusijām, tāpēc arī reālajā dzīvē nav risinājuma," uzskata eksperte.
Piemēram, no skatītājiem raidījuma laikā izskanēja viedoklis, ka, iespējams, politiķi ir ieslīguši savos priekšstatos par visu vēlētāju viedokli. Tāpēc ir labi ieraudzīt, ka sabiedrībā ir dažādas grupas un pretnostatījums nav tik vienkāršots.
Viņa aicināja izvērtēt, vai šis ir projekts, kurā politiķi ir galvenās lomas spēlētāji. "Pietrūka analītiska darba, lai izvērtētu jau zināmos politiķu viedokļus un ietu uz priekšu, lai pateiktu, ko tomēr Ušakova lēmums piedalīties parakstu vākšanā nozīmē," pastāstīja mediju eksperte.
Taču kopumā Rožukalne atzina, ka jaunā diskusiju raidījuma sākums sabiedriskajā televīzijā bija pietiekami pārliecinošs.
"Formātam ir potenciāls attīstīties. Turklāt, kad redzēs, ka notiek ieklausīšanās, cilvēki būs ieinteresēti apmeklēt raidījumu tiešraidē. Raidījumam ir potenciāls paplašināt viedokļu, attieksmju un vērtību spektru, kāds vispār publiskajā diskusijā ir," klāstīja Rožukalne.