Vilburs Smits ir Āfrikas rakstnieks un vairāku desmitu piedzīvojumu romānu autors. Pirmie rakstnieka darbi Dienvidāfrikas Republikā tika aizliegti to „kaitnieciskā un nepiedienīgā” satura dēļ. Kritikā tiek pārmests, ka rakstnieka romāni pauž dzimumdiskrimināciju, rasistiskus un politiskus aizspriedumus. Vilburs Smits šos apgalvojumus noliedz, norādot, ka savos darbos atspoguļo sabiedrību un tās vērtības laikā un vietā, kurā norisinās romānu darbība. Līdz šim viņa darbi izdoti divdesmit sešās valodās trīsdesmit astoņās valstīs, to kopējais metiens pārsniedz simtiem miljonu eksemplāru un tapušas deviņu darbu ekranizācijas. Kamēr grāmatu apskatnieki Vilbura Smita romānus jau dēvē par piedzīvojumu literatūras klasiku un mēģina atklāt panākumu fenomenu, viņš joprojām ir Dienvidāfrikas populārākais mūsdienu rakstnieks un par sevi saka: „Es dzēru ar mātes pienu kopā Zambezi upes ūdeni un līdz mūža beigām palikšu afrikānis.”

Pārstāsts Jaunās francūzietes Sentēnas līgavainis viņu kāzu dienā nepārnāk no kaujas lauka. Karalisko gaisa spēku eskadriļas lidotājs Maikls Kortnijs tiek notriekts kādā no kārtējām sabiedroto un vācu gaisa cīņām pie Sommas upes, kad Pirmā pasaules kara laikā vācu spēki sāk ofensīvu rietumu frontē. Meklējot patvērumu pie līgavaiņa radiem, Sentēna dodas uz Āfriku – zemi, kur neseno karu atbalsis, tuksneša svelme un mežonīgā daba spēj iznīcināt jebkuru nesagatavotu vai nelaimē nonākušu viesi.

No angļu valodas tulkojis Kristaps Freimanis