Bružēvica pastāstīja, ka «Eiropas vainagā» satiekas emocionāli daudzveidīgi stāsti, kas ir tikpat dažādi, cik to autori. Mence zem apsnigušiem Liepājas sērkociņu fabrikas baļķiem saklausa Barisona «Brīnumzemi», kas vēsta par aizgājušo bērnību. Selickis runā eņģeļu mēlēs un daudzina Dievmātes vārdu tautiskā garā. Jančevskis aicina padomāt par to, kas patērētāju kultūras epicentrā svarīgāks - steiga vai miers. Sējāns ierosina apsvērt, vai Hansa Kristiana Andersena stāsts par nosalušo sērkociņu pārdevēju ir eksistenciāli bēdīgs vai varbūt tomēr apsološi gaišs. Savas Ziemassvētku vīzijas zīmē arī Valts Pūce un Raimonds Tiguls, un visu vainago Rihards Dubra, dāvājot mistēriju, kuras centrā ir brīnums.

«Mana skaņdarba nosaukums ir «Bērnības zeme«. Ziemassvētki man ir bērnība. Pilsēta ietinusies baltā, pūkainā segā un silti apsegtas pat lielās baļķu kaudzes pie sērkociņu fabrikas. Mamma un tētis ir jauni un skaisti. Brālis un es satuntuļoti katrs savās ragaviņās ceļojam cauri pilsētai uz eglīti pie vecvecmāmiņas, kam Ieva vārdā, un tādējādi Ziemassvētku vakars ir nedaudz legalizēts. Pirmais pašas izlasītais un pie eglītes skaitītais dzejolis - Jāņa Jaunsudrabiņa «Kā sniegi kalnu galotnēs«. Un bērna ticība, ka mūžam balti būsim mēs, balta būs pasaule un cilvēku dvēseles,» par savu kompozīciju pastāstīja Mence.

Jančevskis sava skaņdarba tematiku raksturoja kā skrējienu pakaļ dāvanām. «Ziemassvētku galvenais simbols ir nauda. Skaņdarba raksturs veidojas grotesks, nedaudz banāls un ironisks. Opuss ir viscaur kustīgs un spraigs,» pastāstīja Jančevskis.

«Savā skaņdarbā spēlējos ar Ziemsvētku nakts izjūtām. Tā ir tēma, kas man ļoti tuva. Līdz ar to mūzika būs kā klusināts tēlojums par to, kas varētu šādā brīnumu pilnā naktī notikt, protams, akcentējot to, kas tad ir noticis konkrēti šajā naktī. Tēlojums, sapņojums, pārdabisks brīnums - tas ir mūzikas centrā,» par savu kompozīciju pastāstīja Dubra. Skaņdarba nosaukums ir «The Mystery of His Birth».

Festivāls «Eiropas Ziemassvētki» notiks no 6.decembra līdz 30.decembrim Rīgas koncertzālēs un baznīcās. Festivāla koncertos klausītājus gaida tikšanās ar latviešu mūziķiem - dziedātājiem Egilu Siliņu, Lieni Kinču, Ingu Šļubovsku, Ievu Paršu, Sergeju Jēgeru un Elīnu Šimku. Festivālā spēlēs kamerorķestris «Sinfonietta Rīga», baroka orķestris «Collegium Musicum Rīga», kā arī klavieru kvartets «RIX». Koncertos varēs dzirdēt Valsts akadēmisko kori «Latvija», Latvijas Radio kori un citus kolektīvus.

Koncerts notiek Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmā.