Otrā pasaules kara laikā, kad Dāniju bija okupējusi Vācija, Karena Bliksena, izvēlējusies pseidonīmu — Pjērs Andresels, sāka rakstīt romānu "Atriebes ceļi", kas tika izdots 1944. gadā. 1946. gadā sekoja izdevums Lielbritānijā, 1947. gadā — ASV. Par spīti pseidonīmam daudziem bija zināms, ka autore ir Karena Bliksena. Kaut gan prese 1944. gadā mēģināja piespiest rakstnieci atzīt šo grāmatu par savējo, viņa to noliedza. Tikai intervijā Paris Review 1956. gadā viņa publiski atzina šo romānu par savu „ārlaulības bērnu“. Minot vienu no šā darba tapšanas iemesliem, rakstniece kādam no romāna varoņiem likusi sacīt: „Jums, nopietniem ļaudīm, nevajag tik stingri strostēt cilvēku par to, kā tas rod sev iepriecinājumu, kad ir ieslodzīts kā gūsteknis un nav pat brīv pateikt, ka esi cietumā!“

Šā darba pamatā ir patiesi notikumi, kas norisinājušies ap 1840. gadu, no gandrīz vai idilliskas angļu muižas dzīves attēlojuma tas pārvēršas spriedzes pilnā šausmu romānā.

Divas jaunas, nevainīgas meitenes dažādu iemeslu dēļ zaudē pajumti, un pavecs skotu mācītājs ar sievu, acīm redzami filantropisku mērķu vadīti, piedāvā viņām doties līdzi uz Franciju un tur saņemt izglītību. Bet ļoti drīz atklājas, ka mācītājam un viņa sievai padomā ir kas ļauns, un meiteņu dzīvībai draud briesmas…