Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kianu Rīvzs pamazām cenšas pārvarēt vientulību

Valdis Pāns "FHM", speciāli "VZ"
Kianu Rīvzs pamazām cenšas pārvarēt vientulību
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Kianu Rīvzs pamazām cenšas pārvarēt vientulību
Kianu Rīvzs pamazām cenšas pārvarēt vientulību

Par "Mūri" dēvētais aktieris Kianu Rīvzs (Keanu Reeves) pamazām cenšas pārvarēt vientulību.

Tradicionālo vērtību fans

Kianu Rīvzs un Sandra Bulloka līdz šim pēdējoreiz kopīgi strādāja pirms 12 gadiem, kad plecu pie pleca veidoja sabiedriskā transporta trilleri "Ātrums" — filmu, kura faktiski abus padarīja par pasaules mēroga zvaigznēm un par kuras ietekmi uz abu karjeras attīstību Rīvzam joprojām ir savs dzelžainais viedoklis ("Šī filma par zvaigzni padarīja Sandru! Es jau biju zvaigzne!"). Nu Kianu un Sandra, kas pēdējo vairāk nekā desmit gadu laikā ir nodibinājuši arī diezgan tuvas un draudzīgas attiecības, atkal kopīgi atgriežas uz ekrāna, šonedēļ pašmāju kinoteātros nonākušajā romantiskajā drāmā "Māja uz ezera", un patiešām izbauda to! "Neteikšu, ka šo pēdējo 12 gadu laikā es būtu bijis pamatīgi sailgojies pēc Sandras, jo mēs jau tā esam tikušies diezgan bieži ar darbu absolūti nesaistītos apstākļos," klāsta Rīvzs, kuram visai bieži pēc vairāku gadu pauzes sanāk filmēties kopā ar aktrisēm, ar kurām viņš jau ir sastrādājies agrāk (Šarlīze Terona, Uma Tūrmane, Vinona Raidere, Reičela Veisa). "Taču tas, ka dzīvē esam ļoti labi draugi, kas viens otru lieliski saprot jau no pusvārda, nenoliedzami palīdzēja mums atkal uz ekrāna nodibināt ciešu saikni. Par spīti pat tam, ka filmā lielākoties esam redzami atsevišķi!"

Kianu nav redzējis korejiešu filmu "Il Mare", pēc kuras motīviem ir veidota "Māja uz ezera", taču apgalvo, ka tas viņam nebūt nav traucējis iejusties rimeika uzstādītajos dramatiskajos noteikumos. "Es varbūt nemaz nebūtu piekritis filmēties vēl vienā romantiskā gabalā, ja man tik ļoti nebūtu paticis šīs filmas scenārijs. Man patīk filmas dialogi. Patīk tas, kā tās varoņi cenšas tik skaidrībā ar savu dzīvi. Man personiski tas ne reizi mūžā nav izdevies!"

Kinolentē "Māja uz ezera" Rīvzs tēlo filmas nosaukumā minētā mājokļa saimnieku, kurš, lai arī dzīvo 2004. gadā, tik un tā mistiskā kārtā ar vēstuļu palīdzību spēj sarakstīties ar šīs pašas mājas iemītnieci (Bulloku) divus gadus vēlāk. Tas, ka Kianu savā personiskajā dzīvē vienlīdz dedzīgi mīl rakstīt vēstules, viņam arīdzan ir palīdzējis iejusties svaigākajā lomā. "Es neciešu datorus un e–pastu, tāpēc sevi uzskatu par tradicionālāku vērtību piekritēju. Kad rakstu vēstules, es parasti izmantoju rakstāmmašīnu. Man patīk apsēsties, nesteigties un piedomāt pie tā, ko rakstu. Savā rakstīšanas stilā cenšos būt dziļdomīgs, taču tajā pašā laikā man patīk rakstīt šķietami poētiskā manierē. Protams, ne jau tad, ja cilvēks, kuram rakstu vēstuli, ir kāds stalkers no Ņujorkas!

Noskaņots pozitīvi

Rīvzam 2. septembrī paliks 42, tāpēc nav brīnums, ka līdz šim mūžam klejojošais, tramīgais aktieris beidzot ir sācis domāt par mierīgāku dzīvesveidu. Lai gan par katru no savām pēdējām filmām Kianu ir saņēmis vismaz 15 miljonus, visus šos gadus, kurus viņš ir pavadījis pie Holivudas apvāršņa, puisis nav spējis rast māju sajūtu. Viņš ir dzīvojis pie draugiem vai viesnīcās un tikai nesen iegādājies savu patiešām pirmo mājokli. "Līdz šim esmu dzīvojis klaidoņa dzīvi," atzīst Kianu, piebilstot: "Savā būtībā mazliet jutos kā čigāns, bet šāds dzīvesveids man līdz šim šķitis jēgpilns. Es vienkārši nespēju nogruntēties vienā konkrētā vietā! Kad man palika 40, es beidzot sapratu, ka esmu pieaudzis! Pietiek vazāties pa pasauli!"

Kianu nemierīgo dzīvesveidu, protams, var saprast, ņemot vērā visas traģēdijas, kas aktieri piemeklējušas visai īsā laika posmā. 1999. gada decembrī Rīvza un viņa draudzenes, aktrises Dženiferas Saimas (viņa redzama Deivida Linča filmā "Ceļš uz nekurieni") meitiņa Ava piedzima nedzīva. Gadu vēlāk pāris pašķirās, taču vēl pēc laika Kianu saņēma kārtējo triecienu, uzzinot, ka Dženifera ar savu "Cherokee" džipu Losandželosā ir iestūrējusi pretējā joslā, ietriekusies trijās noparkotās automašīnās un mirusi notikuma vietā. Par Avas un Dženiferas nāvi Kianu sēro joprojām. "Kad cilvēki, kurus tu mīli, ir prom, tu kļūsti vientuļš!" Rīvzs pavisam nesen izteicās žurnālam "Parade". "Man pietrūkst viņu! Es vēlētos, kaut mēs tagad visi būtu kopā! Bieži domāju par to, kā būtu, ja viņas būtu man līdzās. Par to, ko mēs visi kopīgi varētu darīt! Es skumstu pēc visa tā jaukā, kas nekad tā arī nenotiks! Tas nav taisnīgi! Tas ir absurdi! Šobrīd cenšos pārāk neieslīgt vientulībā, taču tas ir neizsakāmi grūti! Es vēlos apprecēties! Es gribu audzināt bērnus! Šobrīd tas viss atrodas kalna galā, un, lai tiktu tam klāt, man vispirms ir jāpārvar šis kalns! Es zinu, ka to izdarīšu! Tikai dodiet man nedaudz laika!"

Bez kino neiztikt

Kalni un to pārvarēšana ir Rīvza dzīves sastāvdaļa jau kopš bērnības. Pat viņa vārds "Kianu", kas dots par godu vectēvam, havajiešu valodā nozīmē "vēss vējš pāri kalniem". Aktieris ir dzimis Libānā, Beirutā, ķīniešu izcelsmes amerikāņu ģeologa Semjuela Noulina Rīvza juniora un angļu izcelsmes statistes Patrīcijas Teilores ģimenē. Māte pēc šķiršanās no Kianu tēva 1966. gadā pamanījās apprecēties (un izšķirties) vēl divas reizes. Ar savu bioloģisko tēvu, kurš par narkotiku izplatīšanu Hilo lidostā 1992.?gadā pat sēdējis ieslodzījumā, Kianu tā arī nekad nav atjaunojis sakarus. Taču ļoti labas attiecības viņš ir izveidojis ar savu pirmo patēvu Polu Āronu, Brodvejas un Holivudas režisoru, kurš laikā, kad Rīvzs ar savu 1969. gada "Volvo" devās no Toronto uz Losandželosu labākas dzīves meklējumos, sarūpēja savam bijušajam padēlam naktsmītnes un personīgo menedžeri.

Kianu ārkārtīgi mīl mūziku un hokeju. Uz skatuves viņš ir spēlējis basģitāru grupās "Dogstar" un "Becky"; hokeja laukumā viņš sargā vārtus, un — gluži kā Artūrs Irbe — ir pilntiesīgi nodēvēts par Mūri. Stāvēdams savas vidusskolas hokeja komandas "Oaklands" vārtos, Kianu pat vairākkārt ir atzīts par sezonas vērtīgāko spēlētāju. Taču puiša prioritāte allaž ir bijusi kino. Savu karjeru Rīvzs sāka ar "Coca–Cola" reklāmām un vārtsarga lomas iemiesošanu jauniešu hokeja filmā "Youngblood"! Turpināja — ar neatkarīgām lentēm ("Mans personīgais Aidaho"), grāvējiem ("Point Brake", "Ātrums", "Matriks") un komēdijām ("Bila un Teda lieliskais piedzīvojums"). Kaut arī aktiera honorārs no 1986.?gada (3 tūkstoši dolāru par piedalīšanos "Youngblood") līdz 2003. gadam (15 miljoni + 15% no ienākumiem par "Matriks: sacelšanās") ir audzis ģeometriskā progresijā, darba finansiālais aspekts Rīvzam nekad nav bijis tas svarīgākais. Viņš noraidīja 11 miljonus dolāru vērto piedāvājumu piedalīties filmas "Ātrums" turpinājumā un vairākkārt ir upurējis daļu sava honorāra, lai studijas spētu samaksāt Alam Pačīno ("Sātana advokāts"), Džīnam Hekmenam ("Aizvietotāji") un specefektu māksliniekiem ("Matriks").

Aktiermākslu Kianu nav pārstājis mīlēt līdz pat šodienai. "Man patiešām patīk tas, ko daru!" viņš teic. "Kad man bija 15, es piegāju pie savas mammas un jautāju: "Vai būs labi, ja es būšu aktieris?" Viņa man atbildēja: "Tas tev pašam jāizlemj!" Pēc trijām nedēļām es jau mācījos aktieru kursos un ne uz mirkli neesmu pārstājis fanot par šo profesiju! Entonijs Hopkinss reiz izteicās, ka aktiermākslas arods ir pielīdzināms glezniecībai! Jo vairāk tu ar to nodarbojies, jo vairāk tu zini! Un mani tas joprojām sajūsmina! Es dievinu kino!"

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu