Brīvdienu žurnāla "Vakara Ziņas" rīcībā nonākusi ļoti pikanta un neparasta informācija — mēbeļu un interjera aksesuāru veikala "Ligne Roset" īpašnieks Mareks Nemme bijušo draudzeni, mākslas vēsturnieci Ilzi Pļaviņu gatavs sūdzēt tiesā par... kaķa nozagšanu.

Šai ziņai pipariņus pieber fakts, ka Pļaviņas jaunais boifrends ir neviens cits kā populārais žurnālists Jānis Domburs. "Kopā ar Ilzi bijām aptuveni pusotru gadu. Pagājušajā ziemā attiecības pārtrūka. . Tas bija abpusējs lēmums, tomēr vēlāk meitene gribēja visu atkal vērst par labu. Bet bija jau par vēlu. Lai kaut kā ietekmētu visu notiekošo, viņa izdomāja nozagt kaķenīti Špicku," visai dīvaino situāciju sāk šķetināt Nemme. Portālā "drugiem.lv" viņš ievietojis sāpīgu un pārdomu pilnu eseju. Tās beigās uzņēmējs raksta: "Kādu dienu, atgriezies mājās, konstatēju, ka mana princese pirmoreiz nav ieradusies sagaidīt savu Draugu un saņemt atgriešanās buču. Jau sāku uztraukties, domājot, ka mis Špickai kas nelāgs ar veselību. Sāku apstaigāt māju, pamazām konstatējot, ka nav nedz viņas kastītes, nedz ēdambļodiņas, nedz ceļojuma būrīša, nedz arī pārtikas maisa. Kādam bija ienākusi galvā LIELĀ ļaunprātība."

Tā kā bijušajai draudzenei joprojām bija dzīvokļa atslēgas, Marekam kļuva skaidrs, ka notikušajā vainojama tieši Ilze. Arī vēlākajās telefona sarunās viņa to nenoliedza. Pēc notikušā Nemme vērsās ar iesniegumu policijā, kas noziedzīga sastāva trūkuma dēļ lēma tālākās darbības neveikt. Lai arī siāmietei nav ciltsrakstu, Nemmem kaķene kļuvusi ļoti tuva, un uzņēmējs policijas lēmumu pārsūdzēja. No vienas puses, likumsargu uzdevums tik tiešām nav risināt bijušo mīlnieku problēmas, vēl jo vairāk tāpēc, ka Špicka sākumā dzīvoja pie Ilzes un tikai vēlāk pārcēlās uz Nemmes dzīvokli. Tātad viņai bija visas tiesības dzīvnieciņu paņemt atpakaļ. Nemme gan norāda, ka kaķenīte jaunkundzei bija kļuvusi par apgrūtinājumu, tamdēļ mīļas mājas rada viņa dzīvoklī. "Pēdējo reizi ar Ilzi pa telefonu runāju maijā. Lūdzu atdot kaķi mierīgā ceļā, bet viņa atcirta, ka turēsies pretim līdz galam. Runāju arī ar viņas mammu, kas teicās pierunāt meitu, tomēr tas laikam nav izdevies. Vēlos uzsvērt, ka tā nav principa lieta. Par citām viņas paņemtajām mantām nevienam neko neesmu teicis, bet Špicka man kļuvusi ļoti tuva. Ceru, ka Ilze nāks pie prāta. Domāju, ka dzīve ir nokārtojusies un diez vai būs vēlme staigāt uz policiju un risināt problēmas."

Pilnīgas muļķības!

Jānis Domburs bija lakonisks: "Es negrasos neko komentēt, lai gan būtu, ko pateikt. Man ir pietiekami daudz pašcieņas, un es uzskatu, ka arī citiem sevi cienošiem cilvēkiem laiks jāvelta sakarīgām lietām, nevis jāatdarina vāji Latīņamerikas seriālu sižeti. Nevaru pateikt neko vairāk, kā tikai to, ka tas ir nožēlojami." Ilze Pļaviņa par radušos situāciju bija nerunīga, sakot, ka nekādus komentārus nesniegs, līdz ar to ļaujot noprast, ka kaķi bijušajam boifrendam tik drīz vis neredzēt. Pēc apspriešanās ar Jāni Domburu viņa tomēr nolēma paust arī savu viedokli: "Tas, kā Mareks Nemme interpretē šo lietu, ir meli. Man ir pietiekami daudz argumentu, lai šos melus atspēkotu. Nevēlos nodarboties ar "netīrās veļas mazgāšanu", publiski iztirzājot detaļas. Policija šo lietu jau reiz izbeidza un atzina, ka tajā nav nekā krimināla. Ļoti žēl, ka šādā veidā tiek tērēts policijas darbinieku laiks un valsts līdzekļi. Uzskatu, ka šādas kaķu lietas ir klaja ņirgāšanās par policijas darbu. Domāju, ka arī Mareks saprot šīs lietas absurdumu. Neizslēdzu, ka viņam vienkārši trūkst ideju un līdzekļu pašreklāmai. Tā nav principa lieta, un, lai gan cilvēciskās attiecības vērtēju ļoti augstu, šis mazais dzīvnieciņš man patiešām ir ļoti, ļoti mīļš. Briāna iela bija ne tikai Mareka mājas, bet arī manējās, kurās dzīvoju un kuru atslēgas man piederēja. Vai tiešām savu lietu un man piederoša kaķa izvākšanu pēc attiecību izbeigšanas var definēt kā noziegumu?"