Prēmijas „Prix du Livre Européen” laureātes Agotas Kristofas triloģija „Lielā burtnīca” ir nesaudzīgi patiess divu brāļu dzīvesstāsts.
Agotas Kristofas triloģija „Lielā burtnīca”
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pametot kara plosīto pilsētu, māte atstāj dvīņus Lūkasu un Klausu laukos pie vecāsmātes. Lai izdzīvotu, šiem bērniem nepieciešams apgūt necilvēcīgas prasmes – burtiskā nozīmē, jo cilvēki nerīkojas tā, kā šie bērni. Titulromāna „Lielā burtnīca” pamatā ir zēnu dienasgrāmata, kuru rakstot tika ievērots viens vienīgs noteikums – „sacerējumam ir jābūt patiesam. Mums jāapraksta tas, kas ir, tas, ko mēs redzam, tas, ko mēs dzirdam, tas, ko mēs darām.” Bet triloģijas turpinājums – romāni „Pierādījums” un „Trešie meli” atklāj, vai minētie notikumi bija patiesi, jo bieži realitāte viļ mūs vairāk nekā izsmalcināta fantāzija, un tā veic to patiesi nežēlīgi.
Agota Kristofa (1935) ir dzimusi Ungārijā. Pēc 1956. gada revolūcijas apspiešanas viņa pamet dzimteni un apmetas uz dzīvi Šveicē. Apguvusi franču valodu, viņa nododas dzejas un lugu rakstniecībai, veido radiouzvedumus, bet pasaules slavu Agotai Kristofai atnes romāns „Lielā burtnīca”, kas nāca klajā 1987. gadā, un vēlāk tapušie turpinājumi – „Pierādījums” (1988) un „Trešie meli” (1991). Triloģija tulkota vairāk nekā 35 valodās un tiek dēvēta gan par Eiropas Jaunā viļņa, gan postmodernisma spilgtāko literāro paraugu.
No franču valodas tulkojis Jānis Joņevs