Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Kad es paņemu partnera roku, es jau zinu, ko no viņa var gaidīt. Tvēriens ir gandrīz puse no uzvaras. Taču roka šajā sportā nav pats galvenais, viss notiek galvā," pasmaida Normunds Tomsons, kas nesen kļuvis par Eiropas vicečempionu ārmrestlingā, tā gan nav pirmā reize, kad viņam uzspīd sudrabs.
Nolauzu skolotāju un tēvu
Eiropas nozīmīgākajā ārmrestlinga forumā Zviedrijā lielisku sniegumu demonstrēja Latvijas stiprāko roku īpašnieki – par Eiropas vicečempioniem kļuva Žanna Čingule un Normunds Tomsons, abi mūsu stiprākie smagsvari bija ļoti tuvu zelta medaļu izcīnīšanai. No Latvijas brauca 14 cilvēku, izlase nostartēja labi. Juniori vareni cīnījās, un veterānos, Master klasē, par Eiropas čempionu kļuva Modris Stalgevičs, Latvijas ārmrestlinga leģenda. Arī šodien Salaspilī, Klondaikā, notiek sacensības roku cīņā. Latvijas mēroga roku cīņas čempionātos startējot aptuveni 90 cilvēku.
"Ārmrestlings kļūst arvien populārāks. Bet, piemēram, Zviedrijā sportisti brauc pa skolām, apmāca jauniešus, kā pareizi trenēties, lai netraumētu sevi. Latvijā zinātniskais potenciāls ir augstā līmenī, ir vismaz pieci cilvēki, kuri var pasaules līmenī mācīt metodiku un trenēt. Par ārmrestlingu ir aizstāvēti divi maģistra darbi," saka Normunds Tomsons, kurš rakstījis vienu no tiem. "Septiņi gadi pavadīti Sporta akadēmijā, nupat mums, maģistrantiem, bija izlaidums."
Vecmāmiņas šķūnīša krampis
"Man bija 12 gadu, kad es nolauzu fizkultūras skolotāju, tēvu pievārēju. Savā pagastā visus vīrus apliku. Atceros, Dobeles pilsētas svētkos, man tolaik bija 13 gadu, vīriešu grupā ar 80 kilogramiem paliku otrais, tie bija nopietni vīri. Taču savu krampi es fiksēju jau tad, kad sanesu vecmāmiņai pilnu šķūnīti ar malku. Viņa man apsolīja – ja to izdarīšu, tad nopirks riteni. Man šķiet, ka no tiem baļķiem viss arī sākās," pasmaida Normunds, izteikti muskuļots puisis, kura sejā parādās skarba izteiksme, kad viņš demonstrē, kā notiek ārmrestlings. Taču tūlīt pēc tam tik jauki, tik labsirdīgi pasmaida.
Skolā Normunds aktīvi sportoja, piedalījās dažādās sacensībās. Vienu gadu nomācījies Saldus tehnikumā ("arī tur visus aplauzu"), nolēma mācības turpināt Murjāņu sporta ģimnāzijā, jo saprata, ka sports viņam ir ļoti svarīgs. Gribēja startēt bobslejā, bet togad vairs neuzņēma, palicis kamaniņu sportā, starp citu, diezgan labi startējis arī šajā sporta veidā. Droši vien nebija nejaušība, ka drīz vien par savējo Normunds sāka saukt roku cīņu, ārmrestlingu.
"Tajos gados pa visiem Latvijas rajoniem notika bruģa bumbas turnīri. Murjāņos mācoties, kopmītnē televizorā skatījos visas tās sacīkstes, piefiksēju, ka tur notiek arī roku cīņas, brauc veči un laužas. Un viens visu laiku vinnē, es viņu uzreiz piefiksēju. Tad ar Murjāņu komandu braucām uz bruģa bumbu, bet es jau zināju, ka lauzīšos. Puiši man rāda uz būdīgajiem vīriem un šausminās, kā es ar tādiem varēšu cīnīties. Bet es tik skatos uz to stiegraino, uz to uzvarētāju, tas bija Antonovičs. Un es viņu toreiz vinnēju. Tas man bija pirmais turnīrs pie īstā ārmrestlinga galda. Drīz pēc tam sākās pārdomātie treniņi. Pēc pusgada dibināja Latvijas Ārmrestlinga federāciju, un ritenis aizvēlās."
Jampampiņi ar medaļām?
Normundu aizrauj daudz kas, kas saistīts ar sacenšanos, taču viņš ir palicis pie ārmrestlinga. "Šo sporta veidu varu savienot ar dzīvi, visu laiku gan studēju, gan strādāju. Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas varētu startēt, šim sporta veidam atbilst ideāli pēc anatomiskajām īpatnībām, plaukstas lieluma, pirkstu garuma, taču grūti atrast motivāciju. Latvijā īpaši neatzīst mazāk populāros sporta veidus. Svarīgas medaļas izcīnām, bet no valsts atzinību negūstam. It kā paredzēta prēmēšana, taču vienmēr skan: mēs par to vēl varam lemt... Sanāk, ka no valsts puses, kā mēs smejamies, esam tik tādi jampampiņi. Jā, jampampiņi, bet gandrīz katru gadu no Eiropas čempionātiem vedam medaļas!" uzsver Normunds Tomsons.
Viņš skaidro, ka svarīgi zināt visas četras pamattehnikas, pārējās tehnikas, taču ne mazāk būtiska ir māka pielāgoties. "Kad es paņemu partnera roku, es jau zinu, ko no viņa var gaidīt." Taču, ja tehniku nepārzina, mēdz gadīties traumas. Kauli gan lūstot reti, Normunds startējis deviņos Eiropas čempionātos, taču tikai reiz redzējis, kā augšdelmā lūst kauls.
Ikvienam sportistam no svara ir fiziskā sagatavotība, taču ne mazāk būtisks psiholoģiskais rūdījums. Katrs izmanto savas psiholoģiskās savākšanās metodes. Normunds dodas uz upīti. "Man Dobeles rajonā pieder zemīte, noeju no kalniņa, ieguļos upītē tā, lai pat ausis ūdenī, lai apkārtējo pasauli nedzirdi, un tā guļu kādas 15 minūtes. Paskrien garām kāds grundulītis, ūdenszāle noplīvo... Iznāc no upes un jūties pavisam citādi."
***
Varis Vētra, aktieris un uzņēmējs:
– Normunds ir mans treneris sporta klubā, omulīgs un jauks cilvēks, nedaudz atgādina labo rūķi. Tāds man vienmēr šķitis arī Raimonds Bergmanis. Viņi ir pozitīvi cilvēki ar spēku. Latviešiem it kā nav raksturīgas brutālās spēka cīņas, taču šie vīri ir stiprinieki, kas apveltīti ar labsirdību. Kad Normunds man stāstīja, kā notiek ārmrestlinga sacensības, uz speciālā galda rādīja tehniku un paņēmienus, tas bija ļoti interesanti, to visu bildi padarīja cilvēcīgu. Viņš stāstīja tik aizrautīgi un emocionāli, cits par sievietēm tā nerunā (smejas). Un Normunds ir labs skolotājs, kas ir ļoti būtiski. No viņa dveš pozitīvais spēks.
Normunds Tomsons
- Eiropas vicečempions ārmrestlingā (2007. gads, Liksele, Zviedrija)
- Dzimis 1980. gada 25. jūlijā Jelgavā
- Mācījies Dobeles rajona Annenieku pamatskolā, Murjāņu sporta ģimnāzijā (kamaniņsporta sekcija)
- Kopš 1997. gada nopietni trenējas ārmrestlingā
- Latvijas absolūtais čempions ārmrestlingā, pasaules (2006. gads, Mančestra, Anglija) un vairākkārtējs Eiropas vicečempions, daudzu starptautisku turnīru uzvarētājs
- Beidzis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju
- Piecus gadus strādājis Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldē
- Šobrīd veic instruktora darbu policijā, ir treneris sporta klubā Atlētika