Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Ja tā godīgi, tad par savu kolēģi varu uzskatīt ikvienu, jo kurš gan no mums nav smilšu kastē kūkas cepis vai pludmalē pilis būvējis. Jautājums tikai, kad katrs no mums to ir sācis darīt un kad pārstājis," ar smaidu saka smilšu skulptors Zigmunds Vilnis.
Šonedēļ Jelgavā sākas Latvijā pirmais starptautiskais smilšu skulptūru festivāls Summer Signs. 20 skulptori no dažādām valstīm veidos desmit smilšu skulptūras, kas sasniegs pat triju metru augstumu. Skatītāji tās varēs aplūkot šīs nedēļas beigās. Jelgavnieku ideja par smilšu skulptūru festivālu attīstīta, sadarbojoties ar daudzu starptautisko smilšu skulptūru konkursu laureātu Zigmundu Vilni, kurš šoreiz ir festivāla kurators un mākslinieku konsultants.
Viss sākās ar grāmatu
Studiju laikos Zigmunda rokās nonākusi holandieša Petera Viersmas grāmata Fantastiskā arhitektūra. Tā bija Zigmunda pirmā iepazīšanās ar smilšu skulptūrām. "Radās interese un kopā ar draugiem sākām mēģināt – izzinājām tehniku, sapratām, kā tās lietas notiek, un tas aizrāva," stāsta Zigmunds. Sākotnēji viņi neesot īpaši reklamējušies – svarīgi bija sasniegt līmeni, lai varētu rādīt savus darbus arī plašākai sabiedrībai.
Zigmunds stāsta, ka smilšu skulptūru veidošana esot visdemokrātiskākais mākslas veids, jo smiltis ir pieejamas ikvienam. Šī gadu tūkstošiem senā māksla nāk no Austrumiem. "Ne velti psiholoģijā ir dažādi smilšu terapijas veidi – darbošanās ar smiltīm rada pozitīvas emocijas, relaksē, nomierina, dod gandarījumu," saka Zigmunds.
Pozitīvas emocijas rodas ne tikai skulptoriem, bet arī viņu darbu vērotājiem. "Festivālos nāk cilvēki garām tavam darbam, un tu jūti – viņi smaida. Citi aplaudē, bet ir bijuši gadījumi, kad pat lasa dzeju un dāvina dzejas grāmatas," – tā Zigmunds.
Ko pieļauj materiāls
Zigmunds skulptūras veido ne tikai no smiltīm, bet arī no ledus, sniega, koka. Kā viņš pats stāsta, kompozīcija jau nemainās, mainīgs ir tikai tas, ko pieļauj katrs materiāls. "Šos īslaicīgos mākslas veidus izmēģinājis arī Mikelandželo, pat Kārlis Zāle strādājis ar ledu. Ledus ir karaliski smalks un kaprīzs materiāls, sniegs – pasakains, kur viss vēstījums jāpasniedz caur gaismu un ēnu, bet smiltis lietišķākas," spriež Zigmunds.
Idejas saviem darbiem skulptors pamana dažādās dzīves situācijās. "Atliek vien paskatīties apkārt un fiksēt motīvus un notikumus, un idejas rodas. Tas, ko varu atveidot katrā konkrētā situācijā, bieži ir atkarīgs no garastāvokļa – tās var būt abstrakcijas vai arī naturālas kopijas," – tā Zigmunds. Izrādās, ka smilšu skulptūru veidotājiem ir pat savi profesionāli darbarīki, gan ļoti dārgi. "Sāku strādāt ar pielāgotiem darbarīkiem – izmantoju celtniecības rīkus – ķelles, otas un citus, bet pamazām cenšos tikt arī pie profesionāliem rīkiem, kas ļauj iestrādāt skulptūrās smalkas detaļas," skaidro Zigmunds.
Mīts par pludmali
Teju visi savulaik pludmalē cēluši smilšu pilis, un šķiet, ka tieši tāpēc daudziem radies priekšstats, ka šīm skulptūrām vislabāk izmantojamas būtu tieši pludmales smiltis, bet Zigmunds saka gluži pretējo. "Pludmales smiltis – tas ir atpūtas variants, bet, ja skulptūra top profesionāli, tās noteikti nederēs. Galvenokārt tāpēc, ka pludmalē tās ir gadu tūkstošiem noskalotas un ieguvušas pilnīgi apaļas formas – graudiņi ir kā mazas bumbiņas, bet tas nozīmē, ka neturas kopā. Vislabākās ir celtniecības smiltis," stāsta Zigmunds.
Starptautiskiem festivāliem laukumu sagatavošana notiek nedēļām – kravas auto ved smiltis, traktori tās līdzina. "Arvien retāk dzirdams, ka mūs dēvē par muļķīšiem, kas spēlējas ar smiltiņām – viss iegūst daudz nopietnākus apveidus," – tā Zigmunds.
Ģimenei jāpiekāpjas
Zigmunds savdabīgu rekordu sasniedzis 2003. gadā, kad piedalījies 11 dažādos starptautiskos festivālos ārzemēs. Viņš stāsta, ka tas bijis pat par daudz. "Pirmo reizi uz starptautisku festivālu mani uzaicināja nejauši – Zviedrijas televīzija bija ieradusies Pāvilostā, kur gatavoja sižetu par padomju laika atstātajām ķimikālijām. Tobrīd ar bērniem gatavojām skulptūras mūsu festivālā Zelta smilšu grauds. Zviedri to pamanīja, un es nokļuvu starptautiskā apritē. Ārzemēs smilšu un ledus skulptūru festivāli notiek ļoti vērienīgi. Mums ir tik gara jūras robeža – tiešām būtu, kur izvērsties," spriež Zigmunds.
"Jebkura profesionāla māksla ir dārgs prieks, un bez ģimenes atbalsta nevar iztikt. Ir bijušas reizes, kad ģimenei šķitis, ka lietderīgāk līdzekļus būtu ieguldīt kādā citā lietā, bet es varu būt pateicīgs, ka saņemu tādu sapratni. Arī mani bērni nav vienaldzīgi pret šo mākslu: dēlu vairāk interesē tehnika, bet meitu – ideja; viņa ir radošāka," – tā Zigmunds. Viņam neesot žēl, ka smilšu skulptūras ir īslaicīga māksla. "Galvenais jau ir process, pēc tam paliek fotogrāfijas. Atmiņas neviens nevar atņemt," piebilst skulptors.
***
Smilšu skulptūru festivāls Summer Sign
Mākslinieku veidotās smilšu skulptūras iespējams apskatīt no 6. līdz 8. jūlijam Pasta salā.
6. jūlijs
- Pulksten 20 – festivāla atklāšana; karstākais šovs Viva La Bomba, modes nama Tēma piedāvātās Modes zīmes.
- Pulksten 22 – mākslinieku apbalvošanas ceremonija, sešus metrus augstās uguns skulptūras Saules zīme iedegšana.
7. jūlijs
- Pulksten 19 – uzstājas grupa Mariachi Juvenil Santa Cecilia no Meksikas.
- Pulksten 20 – modes nama Tēma piedāvātās Modes zīmes, kustību studijas
Es priekšnesumi un spēkrati. Pie Jelgavas ledushalles Viva La 070707
Night uzstājas Double Faced Eels, DJ no Jaffa Riga.
8. jūlijs
- Pulksten 18 – Jelgavas kultūras namā uzstājas grupa Mariachi Juvenil Santa
Cecilia no Meksikas.
Zigmunds Vilnis
- Pāvilostas Mākslas skolas direktors
- Starptautiskā smilšu skulptūru festivāla Summer Signs Jelgavā mākslinieku konsultants, Pāvilostas smilšu skulptūru festivāla Zelta smilšu grauds organizators jau 12 gadu
- Dzimis 1962. gadā Cēsīs.
- Dzīvo Pāvilostā.
- Profesija – dizainers, tēlniecību apguvis pie Kārļa Jansona un Andreja Jansona.
- Piedalījies dažādos smilšu un ledus skulptūru festivālos un konkursos 16 valstīs – Espo konkursā iegūta publikas balva un 2. vieta, Sanktpēterburgā – specbalva.