Balvas piešķiršanas ceremonija notiks Jaunmoku pils kolonu zālē plkst.18. Ceremonijā dziesmas ar Aspazijas un Raiņa tekstiem dziedās Evita Zālīte, klavierpavadījums – Santa Jākobsone.

Katlapa balvas darba grupas pārstāvis Arnis Šablovskis aģentūrai BNS sacīja,ka laureāti saņems diplomu, Tumes pagasta kalēja Ginta Haņecka pagatavoto balvu un naudas prēmiju.

Gulbja lugas 20.gadsimta 70.-80.gados kļuva par humāno vērtību apliecinājumu padomju režīma apstākļos, viņa lugu iestudējumi toreiz kļuva par būtisku daļu no tā laika latviešu teātra uzdrīkstēšanās. Balvu Gulbim pasniegs dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte.

Hermanim ar balvu tiks izteikta pateicība par vērtību apliecinājumu Latvijas kultūras vidē – teātrī un publiskajā telpā. Sabiedrisku nozīmīgumu ieguvušas gan viņa režisētās teātra izrādes Jaunajā Rīgas teātrī, gan sabiedriskās aktivitātes. Tukumnieki arī izjūt īpašu pateicību režisoram par ieguldīto darbu lugā «Ziedonis un Visums». Kļuvis par pasaules līmeņa režisoru, mākslinieku, Hermanis joprojām aktīvi apliecina savu piederību Latvijai, savai valstij un tautai. Balvu Hermanim pasniegs Lidija Doroņina-Lasmane.

Žaņa Katlapa balvu 2013.gadā iedibinājuši leģendārā aktiera un režisora novadnieki. Tumes pagasta «Katlapu» mājās Katlapa dzimta dzīvojusi daudzu paaudžu garumā, un pagājušā gadsimta 30.gados tās bija vienas no modernākajām visā apkārtnē. Balvas ideju iespējams realizēt, pateicoties Tukuma novada domes, Jaunmoku pils un vietējo uzņēmēju atbalstam.

«Balvas mērķis ir gan regulāri atgādināt par sava dižā novadnieka reiz sasniegto teātra mākslā, gan arī atbalstīt, pateikt paldies tiem teātra cilvēkiem, kas ar savu daiļradi tieši vai netieši balstījuši mūsu nācijas pamatvērtības,» aģentūrai BNS pastāstīja Šablovskis. Viņš pauda cerību, ka Žaņa Katlapa balva «Par nacionālo vērtību apliecinājumu Latvijas teātra vidē» būs ikgadēja. Pērn par pirmajiem balvas saņēmējiem kļuva dramaturģe Māra Zālīte un aktrise un režisore Ināra Slucka.

Žanis Katlaps

Latviešu aktieris un teātra režisors Žanis Katlaps dzimis 1907. gadā Tumes pagastā. 1928.gadā Katlaps sāka strādāt Nacionālajā teātrī un drīzumā kļuva par vienu no teātra vadošajiem aktieriem. Pēc kara Katlaps strādāja arī par režisoru, bija pasniedzējs Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Katlaps miris 1968.gadā, apglabāts Meža kapos.

Katlapa nozīmīgāko lomu sarakstā minams Karloss Frīdriha Šillera "Donā Karlosā" (1940), Krustiņš Rūdolfa Blaumaņa "Pazudušajā dēlā" (1945), Edgars Blaumaņa "Ugunī" (1948), Oskars Viļa Lāča "Zvejnieka dēlā" (1948), Ciganovs Maksima Gorkija "Barbaros" (1951), Otello Viljama Šekspīra "Otello" (1952) Jāzeps Raiņa "Jāzepā un viņa brāļos" (1956), Kareņins Ļeva Tolstoja "Annā Kareņinā" (1967). Katlaps piedalījies arīi filmās "Kaugurieši", "Dēli", "Mājup ar uzvaru", "Rainis, "Pēc vētras".