Velns, mēs visi dažreiz melojam ("tu neesi resna, tikai simpātiski apaļīga!"), tāpēc sāksim ar pagājušās nedēļas lielāko debitantu "Fantastic Four: Rise of the Silver Surfer". Salīdzinājumā ar daudzām citām vasaras lielfilmām šīs pārsvarā bērniem orientētās komiksu adaptācijas budžets bija diezgan pieticīgs (bet tāpat par to naudu varētu uzfilmēt pāris simtus "Rūgto vīnu" - iedomājieties pasauli, kur tas tiek realizēts). Tāpēc studiju kabatā iemestie 57 miljoni atstāj pārliecinošu iespaidu, it sevišķi, ja ņem vērā, ka samērā nežēlīgi izbrāķētā pirmā daļa savā debijas nedēļas nogalē nopelnīja par veselu miljonu mazāk! Es nezinu, vai jums tas liekas interesanti, bet būtu grēks to neatzīmēt. Tagad parunāsim tomēr par tām mazajām filmām, kuru veidotāji vēl pagaidām nevar lepoties ar arestiem par auto vadīšanu dzērumā un desmit metrus garas kokaīna "līnijas" iešņaukšanu nāsī. Pirmajā desmitniekā tādas filmas es neatradu, tāpēc nolēmu parakņāties tur, kur parasti neviens neko nemeklē, proti, saraksta otrajā desmitniekā. Pirmkārt, būtu jāpiemin romantiski noskaņotais īru mūzikls "Once". Filma stāsta par kādu ielas muzikantu un čehu imigranti, kuri savu mīlestību vienam pret otru izrāda, rakstot un spēlējot mūziku. Ņemot vērā, ka filmas galvenās lomas atveidotājs ir "The Frames" dalībnieks Glens Hansards (Glen Hansard), es pieņemu, ka vismaz no muzikālā viedokļa filma ir laba. Un izrādās, ka līdzīgi domā kritiķi un no lielajiem vasaras kino sprādzieniem un pirdieniem (bieži vienlaicīgiem) nogurdinātie skatītāji. Filma esot izdevusies pēc pilnas programmas, un tik ļoti emocionāli spēcīgas, patiesi aizkustinošas un kopumā iedvesmojošas filmas bieži neuzņem. Tā piecu nedēļu laikā ir nopelnījusi vien 2.5 miljonus, kas ir pamaz. Taču, tā kā "Once" veidotājiem izmaksāja tikai nieka 150 tūkstošus dolāru, var droši derēt, ka šī būs procentuāli ienesīgākā šīs vasaras filma. Izrādās, ka arī aiz okeāna Edītes Piafas vārds un mūzika nav sveši. Gluži kā no zila gaisa nokritusī franču filma "La Vie En Rose", kura stāsta par šīs dziedātājas traģisko, bet fascinējošo dzīvi, divu nedēļu laikā "sadziedājusi" trīs miljonus dolāru. Tas ir ļoti iespaidīgs rezultāts, ņemot vērā, ka filma tiek izrādīta tikai septiņdesmit astoņos kinoteātros (megabudžeta filmas izrāda ne mazāk kā 3000 kinoteātros). Kaut arī filmas galvenās lomas atveidotāja, simpātiskā un arī talantīgā Mariona Kotijarda (Marion Cotillard) nav nekāda iesācēja Holivudas aprindās (tēlojusi tādās filmās kā "Big Fish" un "A Good Year"), šīs filmas panākumi viņai garantē labus darba piedāvājumus (sliktākajā gadījumā būs jātēlo t.s. labās prostitūtas ar franču akcentu). Un nebrīnieties, ja nākamgad viņa tiks nominēta Oskara balvai par labāko sieviešu lomu.

"1408" - Stīvena Kinga (Stephen King) stāsta ekranizācija, kuras sižeta apraksts liek aizdomāties par šā biezo briļļu nēsātāja un bezmiega izraisītāja spējām uzrakstīt kaut ko oriģinālu ("Here''s Johnny!"), bet pagaidām pa internetu ceļo baumas, ka nav nemaz tik bēdīgi un filma ir izdevusies. Filmas reklāmas rullītis to savā ziņā apliecina. "Evan Almighty". Neviens neprasīja filmai "Bruce Almighty" turpinājumu, bet tas tomēr ir noticis. Visdrīzāk, būs gada lielākā izgāšanās, jo 250 miljonu lielo budžetu atpelnīt būs grūti vai pat neiespējami. Cerams, ka tas neiedragās ļoti smieklīgā komiķa Stīva Karela (Steve Carell) turpmāko karjeru. "A Mighty Heart". Nezinot filmas sižetu un uz reālas traģēdijas balstīto notikumu kontekstu, var padomāt, ka Andželina Džolija (Angelina Jolie) ar to čirkaino parūku un patumšo ādas krāsu filmā izspēlē kādu ļoti ļaunu rasistisku joku, bet izrādās, ka šī maģiskā pārvērtība ir pamatota. Viņa tēlos Marianu Pērlu (Mariane Pearl), kuras stāstu dažs labs avīžu lasītājs visdrīzāk atceras vēl joprojām. Skan jau nepārliecinoši, bet pie stūres ir viens no talantīgākajiem un oriģinālākajiem mūsdienu režisoriem, kura uzvārds uzjautrinās trešā Šreka humora līmeņa cienītājus - Maikls Vinterbotoms (Michael Winterbottom). Ha-ha. Kura filma, jūsuprāt, nopelnīs visvairāk?