Tieši šonedēļ mēs varētu doties uz Valku un Valgu pa Polijas karaļa Stefana Batorija takām. Proti, no ceturtdienas līdz svētdienai abas pilsētas atzīmē 423 gadadienu, kopš šis karalis 1584. gadā ir piešķīris Valkai pilsētas tiesības. Otro reizi to nācās izdarīt jau Latvijas Republikai 1922. gadā, samierinoties ar pasaules kara un Latvijas neatkarības cīņu ieguvumiem un arī zaudējumiem.

Postoši kari un optimisma nots

Latvijas Republikas reālajai izveidošanai nepieciešamā igauņu un to sabiedroto somu, kā arī dāņu palīdzība ļāva igauņiem pēc tam prasīt, lai Valka, kuru 1919. gadā no Latvijas komunistiem atkaroja viņi, arī paliktu viņiem. Smagās un ilgās sarunās puses vienojās pilsētu sadalīt tā, ka Igaunija dabūja pilsētas lielāko daļu ar dzelzceļa staciju un vēsturiskā centra ēkām, bet Latvija drīkstēja (tā vismaz Latvijas varas iestādes reklamēja robežlīgumu ar Igauniju, kas tika noslēgts 1927. gadā) paturēt vairāk piepilsētas teritoriju, nekā bija iedomājušies igauņi. Tādējādi Latvija gandrīz zaudēja pilsētu, kas 1917.–1919. gadā, līdzīgi kā Liepāja, vairākos brīžos bija pildījusi gan Latvijas Repubikas, gan padomju Latvijas galvaspilsētas funkcijas. Piemēram, piemiņas akmens pie kādas mājas Raiņa ielā atzīmē faktu, ka tur 1917. gada maijā Latviešu zemnieku savienības dibināšanas laikā bijusi Kārļa Ulmaņa mītne.

Pilsētas sadalīšana bija noslēgums smagam periodam tās vēsturē, kad pilsētā valdošie politiskie režīmi mainījās ik pēc pāris mēnešiem. Katrs nākamais režīms centās nostiprināties, iznīcinot iepriekšējā režīma piekritējus un pie viena atriebjoties tiem īstajiem un iedomātajiem pāri darītājiem, kuri nupat kā bija darījuši to pašu ar citas politiskās piederības cilvēkiem neatšķetināmā asinsatriebību ķēdē. Tagad daļa no pretējo pušu upuriem atrodama vienos un tajos pašos Valkas kapos.

Par optimistiskāku noti, cik nu tas kapos vispār iespējams, pat pēc nāves ir parūpējies Jānis Cimze (1814–1881) ar pieminekli cilvēkam, kurš savā garajā mūžā izticis bez duršanas, sišanas un šaušanas, bet toties, būdams Vidzemes skolotāju semināra vadītājs, ir izaudzinājis ap 400 tautskolotāju un, pievēršot sevišķi lielu uzmanību savu audzēkņu muzikālajai attīstībai, licis pamatu latviešu profesionālajai mūzikai un Dziesmu svētku tradīcijai.

Pilsētas oriģinālu maršrutu cienītājiem

Postoši kari tagadējās Latvijas teritorijā un tieši Valkā gan nebija nekāds 20. gadsimta jaunievedums. Vēstures avotos atzīmēts, ka, lūk, arī 1627. gadā Zviedrijas un Polijas kara rezultātā Valka tā nopostīta, ka dzīvi palikuši tikai četri iedzīvotāji. Tagad Valkā mīt aptuveni 6 tūkstoši, bet Valgā – 16 tūkstoši iedzīvotāju. Ar šādiem rādītājiem Valka un Valga ne tikai kopā, bet pat atsevišķi pārspētu viduslaiku Rīgu dažādos tās attīstības periodos. Tomēr tagad Valka ir viena no tām Latvijas pilsētām, kurai šis nosaukums ir drīzāk vēsturiska relikvija nekā priekšnoteikums attīstībai 21. gadsimta tempā. Līdzīgi arī Valga apliecina drīzāk savu lielākumu nekā kvalitatīvu citādumu. Diemžēl pat mikroskopiskas atšķirības var kļūt jūtamas abu pilsētu viesiem, jo brīvdienas pēcpusdienā viņi tiks paēdināti tikai Valgā, kamēr Valkas centrā viena kafejnīca atkal izputējusi, bet otra vienkārši tāpat slēgta. Ticēsim, ka par pilsētas svētku viesiem arī Valka spēs parūpēties labāk.

Viens no Valkas attīstības variantiem varētu būt pāreja saimnieciski ļoti rosīgās Valmieras piepilsētas statusā. Jāņem vērā arī tas, ka Valka un Valga atrodas vienādā 170 km attālumā no Rīgas un Pleskavas, bet 245 km attālās Tallinas ietekme Valgā nav uzskatāmi apliecināta. Krievu valoda gan Valkas, gan Valgas pusē dzirdama tikpat bieži kā attiecīgo valstu pamatnāciju valodas. Latviešu valodu Valgā, atšķirībā no tūristu apsēstās Kuršu kāpas Lietuvā, dzirdēt negadījās. Valgu, šķiet, apciemo oriģinālāku maršrutu cienītāji, kurus pagājušajā sestdienā pārstāvēja tikai nepilns desmits somu un trīs latvieši. Reizes trīs tuvāk nekā Tallina Valgai ir Igaunijas reģionālais centrs Tartu.

Robežkontroles punkti gaida klientus

Viena no plaši izplatītām robežpilsētu pazīmēm ir pārrobežu sīktirdzniecība, kas, iegūstot epidēmijas raksturu, mēdz kļūst par valstu saimnieciskajos rādītājos pamanāmu lielumu. Valkā un Valgā tās laikam ir vairs tikai atmiņas par laiku pirms Latvijas un Igaunijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kas atņēma igauņiem iespējas pašiem ēst un vēl latviešiem pārdot trīsreiz lētāku cukuru nekā Latvijā. Ja vienai Igaunijas kronai pēc oficiālā kursa tagad atbilst 4,49 santīmi, tad cukurs Valgas lielveikalā pārdesmit metrus no robežkontroles punkta maksāja 14,30 x 4,49 = 64,2 santīmus kilogramā – ļoti lēti pēc Latvijas standartiem. Citā lielveikalā, kuru no Latvijas šķir jau pārsimts metru, kilograms cukura maksāja 18,50 kronas jeb 83 santīmus. Tas atbilst Latvijā ražotā cukura atlikumu cenai, kam izveicīgi tirgotāji uzlikuši nostalģijas piecenojumu. Igaunijā dabūjamais cukurs šķiet nācis no Dānijas u.c. Latvijas cukura patērētājiem pagaidām eksotiskām vietām, kuru piedāvājuma salduma pakāpes un citas īpašības mums gribot negribot nākas apgūt.

Nobrūnināts un izšķīdināts cukurs Coca-Cola 0,25 litru pudelītē maksāja 7,30 kronas jeb 33 santīmus un vēl kronu vai puskronu ķīlas cenas par pašu pudeli, kuru pēc iztukšošanas varot apmainīt atpakaļ pret naudu. Kur un kā tas izdarāms, nezinātājiem skaidrs nekļuva, bet arī valcēnieši neizskatījās apguvuši prasmi stiept pāri robežai plastmasas pudeļu maisus cerībā dabūt igauņu naudu par to, kas Latvijā nemaksā neko.

Valkas un Valgas robežkontroles punktos pagājušās sestdienas vidū valdīja tāds miers un klusums, ka pastaiga pa divām valstīm ļāva saturīgi pavadīt laiku gan pastaigas dalībniekiem, gan robežsargiem.

Valkas un Valgas pilsētas svētku pasākumi 2007. gada 8.–10. jūnijā

Piektdien, 8. jūnijā

• Baltijas asamblejas rīkota diskusija par tūrisma projekta Via Hanseatica attīstību Valkā, Beverīnas ielā 3, plkst. 10–13;

• Bērnu zīmējumu izstādes Mana Valga atklāšana Valgas rātsnamā plkst. 12;

• Valkas J. Cimzes mūzikas skolā Valgas un Valkas pilsētas mēru pieņemšanas pasākums, abu pilsētu sadarbības līguma parakstīšana

• Dziesmu svētku Turēsimies kopā! atklāšanas gājiens, priekšnesumi un noslēgums ar salūtu plkst. 19–24.

Sestdien, 9. jūnijā

• Ģimeņu atpūtas pasākumi Sjade parkā plkst. 10–15;

• Velosipēdistu sacensības brīvajā stilā Valgas muzeja pagalmā plkst. 10–14;

• Valgas mūzikas skolas 85. gadadienai veltītais koncerts Jāņa baznīcā plkst. 12–15;

• Sacensības Livonijas spēkavīrs 2007 Valgas bibliotēkas laukumā plkst. 13 un 14;

• Valgas mopēdu & motorolleru sacensības 2007, informācija pa tālruni 372 516 4131 vai e-pastu peeter@moodul;

• Valkas Lugažu laukumā Robežballe ar Latvijas un Igaunijas mākslinieku priekšnesumiem plkst. 18.

Svētdien, 10. jūnijā

• Suņu izstāde pie Valgas bibliotēkas plkst. 12;

• Pedeles laivu rallijs plkst. 14:

piedalīšanās individuāli vai komandās ar jebkādiem bezmotora ūdens pārvietošanās līdzekļiem, pieteikšanās un informācija pa tālruni 372 766 9913 vai e-pastu meelis.kattai@valgalv;

• Koncerts Valgas Jāņa baznīcā plkst. 18;

• Svētku noslēguma koncerts Valgas pilsētas parkā plkst. 21, biļešu cenas 95–150 kronas.