Egons Reiters

vakaru es nospēlēju ar diviem tā laika pirmajiem kompaktdisku atskaņotājiem – ar tiem, kuriem ir gaismas mūzika pie tumbiņām!!!

Rezumē: lietām un notikumiem ir jēga, ja tie ir neaizmirstami, un šī bija neaizmirstama spēle!

Toms Grēviņš

Artis Volfs

Kārlis Dagilis

- Klausies, kur tu biji ielīdis, mēs tevi nekur nevarējām atrast?

- Skapī skatījāties?

- Jā.

- Slotas kātu redzējāt?

- Nu, jā.

- Aiz tā arī biju noslēpies!

Gustavs Terzens

Pārdevējs visu kārtīgi pieraksta un nosūta uz ražošanu. Pēc nedēļas jaunā ūdensgulta ir gatava un tiek uzstādīta jaunkrieva mājās. Kad viss pabeigts, krievs ielien savā jaunajā pēlī un ņemas pētīt zemūdens dzīvi. Kad no sajūsmas un bagātīgās zemūdens dzīves vērojumiem seja jau atplaukusi apcerīgā smaidā, pēkšņi ūdensgultas pašā apakšā parādās akvalangists. Ložņā, ķer zivis, lien zemūdens alās. Vārdu sakot, uzvedas tīri brīvi. Jaunkrievs dusmīgs pielec kājās, skraida apkārt gultai, klauvē, bet akvalangists nereaģē. Jaunkrievs sāk uz viņu bļaut: "Ti kto, sovsem strah poķerjal, kuda prjoš s svojei harpunoi, a nuka sje..l ot sjuda, mne že tut spaķ! Ti kto takoi voobšče! Ei, kak slišno, ribalov hre...ij! Ti kto, ja sprašivaju!?"

Akvalangists uz pēdējo jaunkrieva bļāvienu lēnām pagriežas, noliek harpūnu un lēnā, nogurušā, cilvēcīgā balsī atbild:

"Kto, kto... Ja Kusto!"

Eduards Švāns