Stāsts šāds – devāmies ar kolēģi pusdienu pauzē, aizgājām līdz kioskam nopirkt ikdienas indīgo devu cigarešu izskatā un ieraudzījām jauno žurnālu "Playboy". Tas lepni gozējās labi pamanāmā vietā un piesaistīja mūsu vīrišķo uzmanību ar smuku meiteni uz vāka. Neliela rinda pie kioska lika uzmanīgāk pavērot pārējo žurnālu piedāvājumu skatlogā. Vairāk ar vēlmi kārtējo reizi iesmiet par dzeltenās preses skandalozajiem virsrakstiem no sērijas "kurš, ar ko un kur". Un tad pēkšņi acs apstājās pie kāda gaumīgi noformēta nestandarta izmēra žurnāla. Kas interesanti, arī ar smuku meiteni uz vāka! Pagāja mirklis kamēr izdevās izburtot visnotaļ grūti salasāmā veidā uzrakstīto žurnāla nosaukumu, taču pēc nelielas piepūles līdz apziņai nonāca vārdu salikums "Latvju Teksti". Izrādās – jauns literatūras žurnāls ar atzīmi "Nr. 1 / Rudens 2010"!

Joprojām vēloties sevi apzināties kā puslīdz kulturālus cilvēkus, sapratām, ka žurnāls jānopērk – nu, ja saturs būs pabriesmīgs, vismaz būsim atbalstījuši pašmāju literatūru, turklāt arī cena šķita tīri pieņemama – pusotrs lats.

Pirmā saskarsme patīkama – gaumīgs papīrs, biezums arī liecina par gana daudzu latvju tekstu klātesamību, ko apliecina arī pirmais pāršķīriens. Līdz vakaram par žurnālu, protams, piemirsu, bet mājās tas par sevi atgādināja, izslīdot no somas kopā ar laptopu. Sekoja garšīgākais – melnā tēja ar... labu un, kas nav mazsvarīgi, jaunu pašmāju literatūru! Aizlasījos tik ļoti, ka pat piemirsu saplānot nākamās dienas darbus. Attiecīgi plānā, tikpat veikli kā izslīdējis no somas, ieslīdēja šis pats žurnāls. Sapratu, ka jāpastāsta ļaudīm par šādu atradumu, jo atšķirībā kaut vai no tā paša "Playboy" pirmā numura par šo malu malās neatgādina reklāmas visvarenais spēks.

Tad nu īss ieskats. Absolūtas pērles ir Gundara Ignata un Ingas Ābeles (starp citu, smukā meitene uz vāka ir tieši viņa un žurnālā lasāma arī Gundegas Repšes saruna ar Ingu) stāsti, kas katrs paķer ar savu domu un tiešām rada literāras vērtības sajūtu rokās un attiecīgi galvā. Gan par Ignata, gan par Ābeles rakstīto esmu priecājies jau agrāk, un atkalredzēšanās žurnāla lapās patiesi iepriecina.

Reiz mums izmaksāja algu, precīzāk sakot, algas daļu, ko noformēja kā algas kompensāciju. Tas nozīmēja, ka mēs saņēmām nevis nopelnīto algu, bet tādu kā kompensāciju par izmaksām, kas radīsies, lai nokļūtu uz darbu nākošajā periodā. Naudas summa bija neliela, bet es jutos laimīgs.

Šis šogad daudziem līdz kaulam trāpīgais citāts ņemts no Ignata stāsta "Devalvācija". Literāti tātad nelidinās mākoņos, bet dzīvo šeit un tagad.

"Latvju Tekstu" pirmais numurs liecina par to, ka žurnālā netiks publicēti tikai pašmāju autoru garadarbi, jo šeit atrodami arī F. G. Lorkas dzejoļu atdzejojumi, taču par patieso vērtību šajā gadījumā tomēr gribas uzskatīt tieši latviešu literātu paveikto.

Ežēns atvēzējās un svieda. Šoreiz turpinājums, apmetis lokus ap savu asi, aizlidoja stabam garām, bet tad, tā vietā, lai piezemētos puķu dobē kā zemē nosviesta dzīve, tas sāka, aprakstīdams slaidu trajektoriju, nākt atpakaļ.

Nav labi; Ežēns saķēra galvu, bet treneris neapjuka un ar veiklu rokas kustību noķēra cirvi.

Vai es tev teicu mest bumeranga metienu?

Šādi "Latvju Tekstos" izpaužas dzejnieks Marts Pujāts savā darbā "Nektārs".

Ceru, ka burta cirvi jau esi noķēris arī tu un šodien pat kopā ar cigaretēm, košļājamo gumiju, loterijas biļeti vai vēl ko citu eksistenciāli svarīgu kioskā iegādāsies arī labus "Latvju Tekstus"!

P.S. Ko palasīt netrūks arī grāmatu recenziju faniem, jo tās "Latvju Tekstos" ir daudz, krietni lielākā apjomā un ar izvērstāku domu rakstītas nekā citos pašmāju izdevumos.

P.P.S. "Latvju Tekstu" otrais numurs šobrīd ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ir interesanti gaidīt ziemu.