Trešdienas vakarā mūsu galvaspilsētā norisinājās uzreiz divi ievērības cienīgi koncerti - jaunatklātajā koncertzālē «Rīga», malkojot viskiju, deviņdesmito gadu nostalģiju ar akustisko ģitāru uzbūra reperis un dziedātājs Everlast, savukārt «Arēnā Rīga» spiedzošu dāmu pavadībā pārsteidzoši kupli apmeklētā pasākumā uzstājās pēdējo septiņu gadu poproka hitmašīna - grupa «OneRepublic».
Šī bija pirmā «OneRepublic» viesošanās Latvijā. Grupa Rīgā laicīgi bija ieradusies no Tallinas, un, kā pavēstīja solists Raiens Teders (Ryan Tedder), izmantojusi iespēju doties ilgākā pastaigā pa mūsu galvaspilsētas ielām (vīru pastaiga daļēji dokumentēta grupas tviterī). «Mēs iemīlējām Rīgu šīs pastaigas laikā,» viņš atklāja, un, skanot vienai no grupas populārākajām dziesmām «Good Life», uz ekrāna projicēja mūsu skaistās pilsētas ainavas - Gaismas pili, Brīvības pieminekli, Vecrīgu... Lieki piebilst, ka publika bija stāvā sajūsmā. Teders lieliski zina, uz kādām pogām jāspiež, lai iekarotu publikas simpātijas.
Old Town Riga, Latvia right now. So cool pic.twitter.com/Es93tAjnA2— OneRepublic (@OneRepublic) November 12, 2014Šis nenoliedzami talantīgais 35 gadus vecais dziedātājs, producents un dziesmu autors, pateicoties spējai uztaustīt publikas vēlmes, pēdējos gados ir kļuvis par vienu no pieprasītākajiem komponistiem mūzikas industrijā. Viss sākās ar «OneRepublic» izlaušanās grāvējbalādi «Apologize» (2007. gads), kuru remiksēja producents Timbalands un izdeva savā platē «Shock Value», un kopš tā laika Tedera kontā jau ir vairāki desmiti top40 hitsinglu - sākot no Džordinas Spārksas «Battlefield» un Leonas Luisas «Bleeding Love», beidzot ar Adeles «Rumour Has It», Demijas Lovato «Neon Lights» un Ellas Hendersones «Ghost».
Darba rūķim Tederam dziesmu netrūkst arī savai grupai, kuras pirmsākumi meklējami 1996. gadā, kad Teders Kolorādo Kristīgajā augstskolā sapazinās ar ģitāristu Zeku Filkinsu (Zach Filkins) un nolēma dibināt rokgrupu. Tagad izdoti trīs studijas albumi un no katra par stabiliem hitiem kļuvuši vairāki skaņdarbi.
Šos meistarīgi sacerētos, teju vai ar matemātisku precizitāti uzkonstruētos skaņdarbus visnotaļ kvalitatīvā izpildījumā varējām baudīt arī vakardienas koncertā.
Ja «Coldplay» muzikāli varētu raksturot kā «Radiohed-lite», tad «OneRepublic» varētu būt «Coldplay-lite».
Grupas skaņu arsenālā ir visi tie paši ieroči - roka komplekts plus klavieres, čells un vijole, taču tajā nav ne grama no eksperimentiem (pat «Coldplay» atļaujas reizēm paeksperimentēt). Visas dziesmas ir perfekti iesaiņotas, brīžiem pat grūti tās atšķirt. Ne velti savulaik izcēlās neliels skandāls par to, ka Teders divām dāmām sacerējis līdzīgas dziesmas - Bejonsē «Halo» un Keiljai Klarksonei «Already Gone».
Arī koncertšovs bija gana augstā līmenī. Grupa savu uzstāšanos sāka ar «Light It Up» aiz balta priekškara, ļaujot kādu brīdi vērot tikai mūziķu siluetus, taču jau dziesmas izskaņā priekškars krita, atsedzot skatuvi un tās iekārtojumu. Aiz mūziķu mugurām darbojās vairākas videoekrānu šūniņas, arī skatuves malās šoreiz divi lieli ekrāni - daudz gaismu, daudz dažādu dekoratīvu sīkumu, piemēram, ģitāras, kas atstaro prožektoru gaismas kūļus.
Daudz gaismiņu (mobilo tālruņu ekrānu) arī publikā. Jau minēju spiedzošās dāmas, tad, lūk,
tik skaļas augstas frekvences ovācijas sen nebiju dzirdējis nevienā koncertā.
Arī līdzi dziedāšana šoreiz bija varena, un dziedošo dāmu (dziedāja jau arī vīri, taču to bija daudz mazāk) koris bija teju tikpat skanīgs kā savulaik Džeimsa Blanta koncertā, kad «You're Beautiful» laikā šķita, ka uz koncertu ir ieradušies Dziesmu svētku dalībnieki.
Koncerts bija sadalīts vairākās daļās, kuras citu no citas atdalīja kāda instrumentāla starpspēle. Pēc pirmajām dažām dziesmām, kad klavieres un citi instrumenti tika pārvesti uz mēli - skatuves izvirzījumu centrā, publiku izklaidēja komiķu izdarības uz ekrāniem «Fatboy Slim» hita «Praise You» pavadībā, savukārt vēlāk ar instrumentālu flamenko ģitāras numuru uzstājās Filkinss, tādējādi ievadot nākamo daļu ar grupas lielhitu «Counting Stars».
Starp citu, otrajā koncerta daļā, kuru varam dēvēt par akustisko, Teders mums nodziedāja arī divas citu autoru sacerētas dziesmas - Sema Smita smeldzīgo balādi «Stay With Me» un Dzordža Ezras «Budapest».
Arī koncerta izskaņā, kad emocijas (lielā mērā arī pateicoties sarkanbaltsarkanajam karogam uz lielā ekrāna) jau sita augstu vilni, izskanēja slavenā Lūisa Ārmstronga (Louis Armstrong) savulaik dziedātā «What a Wonderful World».
Pirms noslēdzošā episkā fināla ar «If I Lose Myself» - konfeti lietu, luminiscējošām bungām un «Avicii» cienīgu sintezatora motīvu un bītu - Teders apsolīja, ka noteikti atgriezīsies. «Es apsolu, kad mums būs jauns albums, jauna tūre un jaunas drēbes, mēs atbrauksim uz Rīgu vēlreiz,» viņš solīja. Lai tā būtu. Visticamāk, tad grupas arsenālā arī būs par kādām piecām jaunām, perfektām popdziesmām vairāk.