Vjačeslava aizraušanās ar hokeju sākusies jau skolas laikā. "Man laikam hokejs padevās labāk nekā citiem bērniem, tādēļ tam arī pievērsos, tiesa, hokeja spēles pamatus esmu apguvis pašmācības ceļā. Mācoties skolā, piedalījos arī "Zelta ripas" turnīrā, vēlāk arī jauniešu čempionātā "Vārpa"," stāsta hokejists. Hokeju viņš turpinājis spēlēt līdz 18 gadiem, bet pēc tam bijis pārtraukums. Nu jau gan 10 gadus viņš ir atkal atsācis nodarboties ar šo sporta veidu, turklāt spēlē ne tikai Gulbenē, bet arī Daugavpilī. Jāpiebilst, ka Vjačeslava darba vieta ir Daugavpilī, viņš ir lokomotīves vadītājs. Vai nav grūti apvienot gan darbu, gan spēlēšanu Daugavpilī un te? Vjačeslavs atbild – ja ir vēlēšanās, visu ir iespējams saskaņot.

Bija arī treneris

Vjačeslavs nebija vienīgais, kas spēlēja Daugavpils komandā, kopā ar viņu spēlēja vēl pāris gulbeniešu, citi spēlēja citās pilsētās. "Mēs bijām kādi 10 cilvēki no Gulbenes, kas spēlēja dažādās komandās, bet tad Arnim Martusevičam ienāca prātā doma, ka būtu nepieciešams izveidot Gulbenes komandu, un tā mēs šajā sezonā sākām spēlēt," stāsta hokejists.

Vjačeslavs sākumā bija arī komandas treneris, taču šobrīd viņš ir atteicies no šī pienākuma. "Mums katram ir savas ambīcijas. Katrs vienā dienā spēlē labāk, citā – sliktāk. Kad komanda piedzīvoja neveiksmes, mums kļuva grūti saprasties un es nolēmu pievērsties tikai spēlēšanai. Tagad mēs visi kopā izlemjam svarīgākos jautājumus," norāda Vjačeslavs, piebilstot, ka laikam jau katrai komandai ir savas problēmas, turklāt šī vēl ir pavisam jauna komanda. "Ģimenē ir divi trīs cilvēki, arī tad notiek strīdi, bet mēs esam 15 līdz 20, turklāt katrs ar savu raksturu." Vjačeslavs stāsta, ka sākumā Gulbenes komandā spēlēt vēlējušies apmēram 30 cilvēki. "Ir notikusi dabiskā atlase, palikušas ir tikai apmēram divas trešdaļas spēlētāju."

Jāizskatās kā komandai

Kāds ir Gulbenes komandas līmenis? Vjačeslavs uzskata, ka tas ir viduvējs. Viņaprāt, komanda balstās uz pāris hokejistiem, kas cenšas vilkt līdzi arī pārējos. "Tomēr, atsevišķi vērtējot katru spēlētāju, varu teikt, ka katrs ir centies savu meistarību palielināt. Atzinīgi vērtēju Gati Rikveili, kurš hokeju spēlē tikai nepilnu gadu. Viņam ir ļoti laba attieksme, nekad neizlaidīs nevienu spēli, atliks visas citas darīšanas un pieskaņosies hokejam."

Vjačeslavs, protams, apzinās, ka viņi ir amatieru hokejisti, taču viņš uzskata, ka kaut kādam līmenim ir jābūt. "Mums ir jāizskatās kā komandai, nevis jāspēlē katram par sevi. Jāsaprot, ka pirms spēlēm ir jāaizmirst arī par izklaidēm un, protams, alkoholu," saka hokejists.

Ekipējums ir dārgs

Lai celtu komandas meistarības līmeni, spēlētājiem daudz vairāk būtu jāatrodas uz ledus un jātrenējas. "Hokejs ir specifisks un ļoti dārgs sporta veids. SIA "Rubate" mums apmaksā piedalīšanos turnīrā un iegādājās divu krāsu kreklus, pārējo ekipējumu gan mēs pērkam paši, bet tas ir ļoti dārgs, piemēram, mans ekipējums izmaksāja apmēram 600 latus.

Daugavpils komandā mums ekipējums tiek nodrošināts, taču viss ir diezgan vienkāršs. Ir iespējams arī pašam pielikt klāt naudu un nopirkt labāku ekipējumu, slidas, piemēram, var pirkt par 100 vai 300 latiem."

Gulbeniešiem grūti iet ar trenēšanos. "Trenējāmies Aizkrauklē, divas stundas tur izmaksā 100 latus. Uz turieni it kā ir tālāk jābrauc, toties ir lētāk, Valmierā 100 lati jāmaksā par vienu stundu. Šogad ārā arī laikam tikai kādas piecas reizes varēja paspēlēt hokeju. Stadiona darbinieki centās, lai sagatavotu hokeja laukumu, taču laika apstākļi darīja savu," saka hokejists.

Vjačeslavs spriež, ka arī Gulbenē varētu izveidot āra hokeja laukumu ar mākslīgo ledu. "Šādi laukumi ir Olainē, Talsos. Uz tāda laukuma var spēlēt līdz plus 10 grādiem – tas ir apmēram sešus septiņus mēnešus gadā. Pirms pāris gadiem tāda laukuma izveide maksāja apmēram 40 000 latu. Domāju, ka tā nav tik milzīgi liela summa, turklāt mūsu pilsēta atrodas arī ģeogrāfiski izdevīgā vietā, tepat ir Balvi, Alūksne, Ape, Lubāna, Madona, domāju, ka tas atmaksātos," spriež Vjačeslavs.

Vēlas atrast sponsorus

Gulbenes komanda Vidzemes atklātajā čempionātā startē 29 komandu konkurencē. "Pa vienai reizei esam uzvarējuši visas komandas, izņemot Tartu "Kayakas", kas tiešām ir ļoti spēcīga komanda, un HK "Smiltene". Domāju, ka mēs varētu palikt 6.vietā, taču arī tas ir labi, ņemot vērā, ka spēlē 29 komandas, turklāt mūsu komanda ir ļoti jauna – maija sākumā tai apritēs gads," vērtē Vjačeslavs.

Domājot par to, vai nākamgad Gulbenes hokejisti turpinās spēlēt, Vjačeslavs saka, ka viss būs atkarīgs no tā, vai būs līdzekļi, jo vēlme spēlēt viņiem ir. "Gribētos atrast sponsorus, kas varētu nosponsorēt gan piedalīšanos čempionātā, gan arī iespēju trenēties."

Lai arī šogad par daudz ko hokejistiem bija jāmaksā pašiem, viņi lielu paldies saka gan "Rubatei", gan arī Gulbenes pilsētas domei par piešķirto finansiālo atbalstu. Gulbenes hokejisti ir pateicīgi arī savam līdzjutēju pulciņam, kas viņus atbalsta katrā spēlē.

Darbojas sportiskais princips

Vjačeslavs aizrautīgi seko līdzi arī lielajam hokejam. "Lasu avīzes, skatos televīzijā. Mani, protams, interesē arī citi sporta veidi – basketbols, futbols, arī par tiem interesējos. No pasaules līmeņa hokejistiem man patīk Sergejs Fjodorovs. Viņš par mani ir vecāks tikai vienu gadu, es visu laiku esmu cītīgi sekojis līdzi viņa karjerai. Savukārt no Latvijas hokejistiem man patīk, kā spēlē Sandis Ozoliņš. Maz mums ir tādu uzbrūkošo aizsargu," vērtē Vjačeslavs.

Vai no šiem hokejistiem var arī kaut ko pamācīties? "Tas ir grūti. Viņi trenējas divas reizes dienā un par to saņem miljonus. To, ko viņi dara uz ledus, varētu nosaukt par trikiem. Mēs šeit spēlējam vienkārši sev. Protams, izejot uz laukuma turnīrā, ir nepieciešams izvirzīt kaut kādu mērķi, lai neizskatītos pavisam slikti, kaut arī esi amatieris. Sportiskais princips darbojas it visur."

Čempionātu skatās televīzijā

Pavisam drīz sāksies arī Pasaules čempionāts hokejā, arī Vjačeslavs sekos līdzi tā gaitai. "Tik liels fanātiķis, lai brauktu un čempionātu vērotu klātienē, gan es neesmu. Zinu, ka Gulbenē ir vairāki cilvēki, kas to tiešām dara. Viņi ir īsti fanātiķi, es tāds neesmu. Man patīk mierīgi apsēsties pie televizora un vērot spēles gaitu."

Kā Vjačeslavs vērtē Latvijas hokeja izlasi? "Mūsu izlasē šobrīd notiek paaudžu maiņa. Padomju laikos izaudzinātie hokejisti jau ir gados, pēc tam nāca laiks, kad netika izaudzināts gandrīz neviens hokejists, un tagad Latvijā hokejs ir sācis attīstīties tikai kādos pēdējos piecos gados, tiesa, jaunā maiņa mums varētu izaugt stipra," spriež gulbenietis. Domājot, kā Latvijas izlasei varētu veikties šogad čempionātā, Vjačeslavs saka, ka galvenais ir neizkrist no grupas. Viņš uzskata, ka šobrīd komandas līmenis ir viduvējs, nav arī tāda īsta vārtsarga Nr.1, kāds bija Artūrs Irbe, kas atsvēra pusi komandas.