Triennāle kopš 1997. gada tradicionāli tiek rīkota Ečigo Tsumari reģionā. To bez pārspīlējuma var dēvēt par vienu no visnozīmīgākajiem un lielākajiem mākslas notikumiem ne tikai Japānā, bet arī visā Āzijā. Pasākuma galvenais kurators ir Frams Kitagava.

Šajā triennālē parasti ekspozīcija tiek izvietota trīs muzejos Ečigo Tsumari, un daudzi darbi tiek radīti konkrētām vietām publiskajā telpā. Dalībnieki tiek atlasīti ļoti stingra konkursa kārtībā, turklāt šogad no gandrīz astoņsimt pieteikumiem dalībai triennālē tika izraudzīti tikai 40 mākslinieki – starp tiem arī latviešu mākslinieks Aigars Bikše.

Savu dalību Ečigo Tsumari triennālē raksturo šādi: "Uzturoties izpētes vizītē Japānā un sastopoties ar ļoti atšķirīgo vidi un kultūru, man bija skaidrs, ka vēlos piedāvāt kaut ko noderīgu Tsumari iedzīvotājiem, kā arī darīt viņiem saprotamu Latviju caur manu klātbūtni šajā izstādē un parādīt visiem Tsumari Ečigo triennāles apmeklētājiem šīs savstarpējās kultūras apmaiņas rezultātus.

Izvēlējāmies tipisku, ļoti mazu ciematiņu Kotani, kas atrodas Tsumari kalnu rajonā, Matsunajami apgabalā, un kurā ir vienpadsmit mājas. Mēs piedāvājām izgatavot cilvēkiem koka izstrādājumus mājas vajadzībām. Katra ģimene izstāsta vai apraksta savu vajadzību, un šie izstrādājumi tiek izgatavoti Vidzemē mēbeļu ražotnē Armandi, kuru vada dizainers Uģis Krieviņš. Starp šiem priekšmetiem ir gan suņu būda, gan šūpuļkrēsls, gan ķeblītis vecai sieviņai, kura, kāpjot no gultas, nevar ar pēdām aizsniegt grīdu, gan vienkārši plaukti, skapīši un citas Kotani ciema ļaudīm vajadzīgas lietas. Koka izstrādājumi tiek izdalīti ciemata iedzīvotājiem un kļūst par viņu privātīpašumu – tas ir viņu personisks lēmums, rādīt publikai daļu šīs savas personiskās telpas vai ne, jo parasti iekļūšana japāņu zemnieka mājā ir praktiski neiespējama. Galvenā ideja ir komunikācijā starp divām atšķirīgām vietām, kas ir ļoti tālu viena no otras, un šī komunikācija ir iespējama, tikai pateicoties šai izstādei. Ļoti nozīmīgi idejai ir tas, ka objekti tiek pasniegti kā dāvana.

Vēlāk tiks izgatavotas dokumentālas lielformāta fotogrāfijas, kurās ciemata iedzīvotāju ģimenes redzamas savā raksturīgajā vidē ar jaunajām mēbelēm. Lielformāta fotogrāfijas tiks demonstrēta Kotani ciematā.

Galvenā lieta, kas manu darbu atšķirs citu starpā, būs tā, ka darbu pašu par sevi apmeklētāji nemaz nevarēs aplūkot, vienīgais, ko varēs uztvert, būs tikai sajūta, kas rodas, aplūkojot dokumentāciju par cilvēkiem un viņu jauno priekšmetu, kas nāk no pavisam citas, ļoti atšķirīgas kultūras, varēs nojaust tikai leģendu par šo kontaktu.