Pirmā pārraide no Nometņu ielas

1954. gada 6. novembrī notika Latvijas Televīzijas (tolaik - Rīgas televīzijas centra) pirmā pārraide no L. Laicena (tagad - Lielās Nometņu) ielas 62. nama – bijušā Jelgavas teātra ēkas.

Pēc gada - 1955. gada aprīlī - uzbūvēts pirmais televīzijas tornis Rīgā, Āgenskalnā, L. Laicena (tagad - Lielajā Nometņu) ielā 62. Tā augstums - 110 metri.

Darbu sāk pirmais Rīgas Telecentra televīzijas studiju komplekss.

Leģendārā filma «Mājup ar uzvaru» 18 cm ekrānā

«Sākam Rīgas televīzijas eksperimentālās pārraides. Šodien jūs redzēsiet filmu «Mājup ar uzvaru»» – ar šādiem Latvijas televīzijas centra pirmo diktoru Ainas Grīviņas un Jurija Kočetkova vārdiem 1954. gada 6. novembrī tika uzsākta pirmā televīzijas pārraide Latvijā.

Pirmā pārraide ir Rīgas kinostudijas mākslas filma «Mājup ar uzvaru», kuru noskatās vienīgo 20 televizoru īpašnieki Latvijā. Pie pirmajiem padomju televizoriem «KVN», kuru ekrāna diagonāles lielums ir 18 cm un kuru attēla palielināšanai tiek izmantota ar destilētu ūdeni vai glicerīnu pildīta lēca, pulcējas lepno īpašnieku radi, draugi, kaimiņi...

Priekškars «Panorāmai»

1958. gada 19. martā pirmoreiz ēterā informatīvi dokumentālais raidījums «Panorāma».

Sākotnēji Latvijas Televīzijas ziņu raidījuma nosaukums bija «TV Ziņas»

, kuras lasīja aizkadrā, bet 1962. gada 1. martā pirmoreiz ēterā parādījās titri «Televīzijas Panorāma» ar kadrā redzamajiem, vēlāk tautā ļoti iemīļotajiem diktoriem Valdi Čukuru un Laimdotu Roni.

Pirmajā «Panorāmā» neapšaubāms pārsvars bija ziņām par PSRS Augstākās padomes vēlēšanām. Bija arī kinoreportāža un radiogramma no bāzes kuģa «Rīga», kas veicis trīspadsmito reisu uz Atlantiju. PSRS un ASV kosmonautu darbības salīdzinājums. Un kinoreportāža par Rīgas Elektrospuldžu rūpnīcas novatoriem.

Interesantākais TV diktora tērps

Hruščova politikas, tā sauktā Atkušņa laikā kādu laiku diktore Irīna Remesa «Panorāmas»

ziņas lasīja, tērpusies latviešu tautastērpā.

Vecajiem panorāmiešiem vēl tagad skapjos saglabājušies skaistie cimdi, ko īpaši viņiem adīja rokdarbnieces no malu malām. Tolaik nebija stilistu un žurnālistēm, kuras gāja kadrā, tika sūtītas gan tamborētas krādziņas, gan rotas.

Televīzija top krāsaina!

1974. gada 28. janvārī ēterā izgāja pirmā krāsu televīzijas pārraide Latvijā — no telekinoprojekcijas tika pārraidīta «Telefilmas - Rīga» producētā filma «Dzintariņš». Tomēr tajā laikā «televizoru parks» bija diezgan trūcīgs.

Pārdošanā bija tikai vienas markas televizors «Raduga 5», kas

svēra aptuveni 60 kilogramus un maksāja 850 rubļus.

Atklāts 3. augstākais Eiropas televīzijas tornis

1972. gada beigās, kad atkal aktualizējās jautājums par televīzijas stacijas celtniecību Rīgā, no Maskavas Sakaru projektēšanas institūta ieradās galvenais inženieris Škuds un galvenais speciālists Ostrovskis. Pirms viņu atbraukšanas jau bija izraudzītas vairākas vietas, kurās varētu būvēt televīzijas torni, — gan Bābelītes ezera apkaimē, gan Baložkalnā, gan Ulbrokā, tomēr par piemērotāko vietu jaunas Rīgas radio un televīzijas stacijas būvniecībai tika izvēlēta Zaķusala.

Torņa projektēšanai tika piesaistīts jauns gruzīnu arhitekts Nikuradze.

Torņa celtniecība tika sākta 1979. gadā un pabeigta 1986. gadā, kad no torņa sākās televīzijas un radio translācija, tomēr pilnībā celtniecība tika pabeigta tikai 1989. gadā. Jaunā televīzijas torņa augstums ir 368 metri, un tas ir augstākais ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropas Savienībā un trešais augstākais Eiropā. Viss jaunais televīzijas studijas komplekss Zaķusalā tika atklāts 1986. gada 6. novembrī.

Dramatiskais Veltas Puriņas paziņojums

Augusta puča laikā 1991. gada 19.-21. augustā ap plkst. 19.00 pēc diktores Veltas Puriņas paziņojuma Latvijas Televīzija pārtrauca raidīt sakarā ar Zaķusalas televīzijas kompleksa ieņemšanu.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1993. gada 1. janvārī Latvijas Televīzija kļuva pilntiesīga Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dalībniece.