31.martā beidzās bebru medību sezona. Provizoriskie dati šobrīd liecina, ka Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā no atļautajiem 4213 bebriem nomedīti tikai aptuveni 25 procenti jeb 1060 bebri. Alūksnes rajonā ir nomedīti 345 no 1476 atļautajiem bebriem, Balvu rajonā – 277 no 1018, Gulbenes rajonā – 437 no 1719.
Bebrus medī kūtri (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Laimonis Kļaviņš: "Bebru nomedīšanas limitu neizpildām jau gadiem.
Ādām nav noieta
Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un ugunsdzēsības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš secina, ka rezultāti ir slikti. "Bebru nomedīšanas limitu neizpildām jau gadiem. Kad ir citas medības, bebri paliek otrajā plānā. Taču, no otras puses, medības ir dārgs prieks, bet ādām noieta nav. Ja bebrus ķer ar slazdiem, tie katru dienu ir jāpārbauda. Ja jābrauc vairāki kilometri, 5 lati, ko maksā par ādu, šos izdevumus nesedz, un bebra gaļu ne kurš katrs arī ēd, jo tai ir specifiska garša. Ja būtu, kā kādreiz, kad pa sezonu varēja nopelnīt "žiguli", jo bebra āda maksāja 120 rubļus, būtu cita lieta," spriež L.Kļaviņš. Tomēr speciālists norāda, ka medniekiem tomēr ir jāatbild par savām medību platībām, nevis tikai jāmedī. "Medniekiem ir jānotur bebru skaits tādā līmenī, lai nebūtu postījumu – lai neietu bojā mežaudzes un meliorācijas sistēmas," saka L.Kļaviņš.
Oficiālā bebru medību sezona ir beigusies, taču arī turpmāk tiks atļauta bebru medīšana postījumu vietās. "Pārbaudot konkrētas vietas un sastādot aktus, tiks izsniegtas licences. Bebrus medīt varēs ne jau upēs un ezeros, bet gan vietās, kur tie applūdina mežaudzes un lauksaimniecības platības. Tiesa, medniekiem būs jāuzņemas arī zināma atbildība. Mēs gribēsim redzēt, lai bebru aizsprosti tiek izjaukti un viss tiek sakārtots," saka L.Kļaviņš.
Jāatceras par drošības pasākumiem
Medniekiem, protams, lieku reizi der atcerēties arī par drošību. Nepatīkams gadījums nupat ir noticis Ludzas mežniecības teritorijā, kur tieši bebru medību laikā mednieks, šaujot pa neskaidri redzamu mērķi, nogalināja otru mednieku. Mednieki, visticamāk, nav ievērojuši Medību noteikumu prasības.
Medniekiem ir jāatceras, ka ar medību šaujamieroci jebkuros apstākļos jārīkojas kā ar pielādētu. Aizliegts šaut uz neskaidri redzamu mērķi, piemēram, tumsā, pret sauli, uz dzīvnieku, ko aizsedz koku un krūmu zari, zāle.
Medības diennakts tumšajā laikā atļautas tikai no paaugstinājuma. Mednieka stāvēšanas vai sēdēšanas platformai jāatrodas vismaz 2,5 metru augstumā virs zemes. Medības ar medību šaujamieročiem nav atļautas, ja dabiskais apgaismojums nenodrošina mērķa izšķiršanu. Bebru medībās nav atļauts izmantot mākslīgos gaismas avotus.
Individuālajās medībās par medību vadītāju uzskata personu, pie kuras ir medību pārskats un medību atļauja. Medību vadītāja pienākums ir atbildēt par medību organizāciju, norisi un kārtību.
Tas nozīmē, ka medību vadītājam ir jāinformē medību dalībnieki par medību drošības prasībām, medību kārtību, jānosaka mednieku atrašanās vietas medību laikā. Medniekiem jāņem vērā, ka, piesakot medības postījumu vietās, ir jānorāda konkrēta medību vieta.
***
Mednieki par bebru medībām
- Jānis Kļaviņš, mednieku kluba "Litene" vadītājs:
Mēs ar bebriem pagājušajā sezonā cīnījāmies ļoti daudz, jaucām arī aizsprostus gan privātās saimniecībās, ar kurām mums ir līgumi, gan arī valsts mežos, taču - ja tā turpināsies, bebri drīz sēdēs arī privātmāju akās. Ja bebriem arī turpmāk būs noteikti saudzēšanas laiki, ar viņiem būs smagi cīnīties. Litenes pagastam cauri tek Pededzes upe, tur bebriem ir vairošanās bāze, tādēļ arī visas citas pļavas ir pilnas ar viņiem. Pie mums bebru savairojies ir ļoti daudz. Bebrs nav ļauns dzīvnieks, taču viņam ir savs īpatnējs dzīvesveids, kas traucē citiem.
Bebrus medīt ir grūti, piekļuve pie viņiem ir apgrūtināta. Tas nav tāpat, kā nomedīt buku vai meža cūku. Lai bebru nomedītu, ir jābrauc daudzus vakarus, turklāt viņš ir krēslas dzīvnieks. Slazdus mēs izvairāmies likt, jo tajos var iekļūt arī citi dzīvnieki vai pat cilvēki.
- Jānis Naglis, mednieku kluba "Lejasciems" medību vadītājs un Lejasciema mežniecības mežzinis:
Visā Lejasciema mežniecībā ir nomedīti apmēram 80 procenti no limita. Šogad ziema nebija īpaši labvēlīga, bebri slikti līda laukā, taču es domāju, ka postījumu vietās mēs bebrus nemedīsim. Domāju, ka tas nav prāta darbs, jo mammām jau sāk dzimt mazuļi. Jūnija beigās postījumu vietās viņus jau varētu sākt ķert. Aprīlī un maijā gan nevajadzētu traucēt. Medības ir medības, bet par bebriem ir arī jārūpējas.
Lejasciemā pēdējo piecu gadu laikā bebru skaits ir krietni samazinājies. Ja pirms tam situācija jau bija bīstama un bija ļoti daudz postījumu, tagad to ir daudz mazāk. Protams, Lejasciema pagastam cauri tek Gauja un Tirza, vēl ir arī Sudala ezers, kur bebrus ir ļoti grūti dabūt rokā, taču mežaudzēs un citur postījumus pārsvarā esam likvidējuši. Mednieki tiešām cīnās ar bebriem – jauc aizsprostus, stāvoklis ir stabilizējies. Ja cīnās, uzskatu, ka savaldīt viņus nav problēma.
Aktīvākie bebru mednieki Lejasciema mežniecības teritorijā ir Andris Klētnieks (A.Klētnieka medību platības), kā arī mednieku kluba "Sinole" mednieki Sarmis Jundzis, Ainārs Žīgurs un Jānis Jundzis.