Rostropovičs nomira piektdien 80 gadu vecumā. Rostropovičs pēdējā laikā cieta no veselības problēmām. Pirms dažām dienām viņš atkārtoti tika ievietots Maskavas onkoloģiskajā slimnīcā, kur piektdien nomira.

Rostropoviča zārks novietots konservatorijas Lielajā zālē zem Čaikovska, Mocarta, Baha un citu slavenu komponistu portretiem. Zālē pārmaiņus skanēja Rostropoviča čella mūzika un orķestra atskaņotie skaņdarbi.

Svētdien Kristus Glābēja katedrālē notiks Rostropoviča bēru dievkalpojums un pēc tam viņš tiks apbedīts Maskavas Novodevičjes kapsētā.

Martā Rostropovičs nosvinēja savu 80.jubileju.

Rostropovičs dzimis Baku un mācījies Maskavā komponistu Dmitrija Šostakoviča un Sergeja Prokofjeva vadībā, kam sekoja žilbinoša starptautiskā karjera.

Oficiālās vajāšanas dēļ Rostropovičs 1974.gadā devās trimdā, kad bija aizstāvējis Nobela prēmijas laureātu rakstnieku Aleksandru Solžeņicinu pret varas iestāžu uzbrukumiem. Rostropovičam un viņa sievai dziedātājai Gaļinai Višņevskai 1978.gadā tika atņemta PSRS pilsonība. Šajā laikā abi uzturējās Parīzē.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma PSRS prezidents Mihails Gorbačovs 1990.gadā oficiāli reabilitēja Rostropoviču. Viņš stājās protestētāju pirmajās rindās 1991.gadā, lai pretotos radikālo komunistu apvērsumam Maskavā, un ir nofotografēts ar šauteni rokā.

Tomēr viņš un Višņevska izjuta aizvainojumu no to cilvēku puses, kuri bija palikuši Padomju Savienībā, un regulāri nonāca konfliktā ar mūziķu aprindām.

"Daudzi viņa tautieši atklāti ienīda viņus un apskauda par panākumiem, bagātību un talantu. Daudzi nevar viņiem piedot viņu cilvēcisko drosmi," nesen aģentūrai AFP teica kinorežisors Aleksandrs Sokurovs, kurš uzņem dokumentālu filmu par Rostropoviču.