Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Ēcis Jaunajā Rīgas teātrī iestudē izrādi «Lidojošā klusuma darbnīca»

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Evija Trifanova / LETA

23. martā Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisora Ģirta Ēča iestudējums franču dramaturga Žeralda Sibleirasa lugai «Papelēs šalko vējš », kas teātrī būs skatāma ar nosaukumu «Lidojošā klusuma darbnīca», informēja JRT reklāmas un sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Bināne.

Izrādes scenogrāfiju veidojuši Kristians Brekte sadarbībā ar Ģirtu Ēci, kostīmus - Anna Heinrihsone, video - Austra Hauks, mūziku komponējis - Jēkabs Nīmanis. Lugu no franču valodas tulkojusi Santa Remere.

Aktieri Gatis Gāga, Ģirts Krūmiņš un Kaspars Znotiņš izrādē atveido trīs kara veterānus - Gistavu, Fernānu un Renē, kuri ik dienas satiekas uz terases. Katram no viņiem ir sava pagātne, bet viņus neizbēgami velk vienu pie otra, lai kaltu plānus, apspriestu jaunumus, trokšņotu un klusētu. Lai arī vīri nav pirmā svaiguma, neizskatās, ka viņi būtu beigušies, jo dzīve viņus uztrauc un iedvesmo, tādēļ viņi ir gatavi rīkoties…

Gatis Gāga par izrādes varoņiem stāsta: «Trīs vīri jau tuvu katrs pie savām beigām. Daudz vairs nekas nav palicis. Un arī tas katru dienu ir viens un tas pats - terase, silta zupiņa, pastaiga pa kapiem un sarunas – lielākoties ne par ko. Bet bez tā nevar, jo vienam būt nav izturami, jo vienam ir bail un sāp. No malas tas, iespējams, izskatās pat nedaudz komiski. «

Izrādes kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone: «Es atceros - skatos 9.maija demonstrācijas tiešraidi no Maskavas Sarkanā laukuma (mani vienmēr ir fascinējusi sinhronā soļošana). TV kadrā iebrauc kravas mašīnas, kurās sasēdināti kara veterāni. Aizkustināti, lepni, medaļu rindas pie krūtīm sajukušas grab. Tad tuvplāns. Sejas ar sastingušiem smaidiem, uz izmisuma robežas, skatiens apmaldījies atmiņu slāņos. Cilvēki, kuri dzīvo amnēzijā pret tagadni. Tas bija spilgti, tas bija gandrīz laimīgi. Pēc tam es ar skaudību raudāju vismaz piecas minūtes. «

Režisors Ģirts Ēcis: «Dzīve no mums prasa vien to, ko mēs spējam, un daudziem vienīgais iespējamais varoņdarbs ir tas, ka viņi nedezertē. Mūsu kolektīvā pagātne ir noziedzīga, arī tagadne un nākotne tādas būs - šaubu nav. Jautājums ir tikai viens - kāpēc mēs nedezertējam? Mēs ar aktieriem lugā meklējam uz to atbildi. «

Biļetes nopērkamas JRT kasē Lāčplēša ielā 25, Rīgā un internetā « www.biletes.jrt.lv « ir nopērkamas uz šī iestudējuma izrādēm martā un aprīlī.

Nepalaid garām!

Uz augšu