Sommelier (izrunā kā «sommeljēr») jeb, latviski izsakoties, vīnzinis var lepoties ar vēsturi, kura sniedzās simtiem, varbūt pat tūkstošiem gadu senā pagātnē, kad karaļiem un pāvestiem bija nepieciešami cilvēki, kuri varēja dot padomus vīnu izvēlē un to saskaņošanā ar svinību ēdieniem.

Slavenākais vīnzinis ir Santa Lancerio, 16. gs vidū valdošā Pāvesta Paula III dzērienu kambara uzraugs, kurš ne tikai pielāgoja dzērienus Pāvesta ēdienkartei, bet arī izstrādāja un pirmais uzrakstīja vīnu vārdnīcu, kurā definēja to, kā mēs vēl līdz pat šodienai stāstam par vīnu un raksturojam vīnu garšas, smaržu, aromātus, kā arī izskata nianses.

nordicstar.info

Tātad nevis vīna darītājs, vīna rakstnieks vai pārdevējs ir bijis tas, kurš ir izveidojis vīnu valodu, bet gan vīnzinis jeb sommelier.

Mūsdienās ar vīna pazīšanu vien nepietiek; vīnzinim ir vairāki būtiski uzdevumi, un pirmais no tiem ir uzmanīt sava darba devēja – restorāna īpašnieka biznesa attīstību un virzību.

Nevienam restorānu servisa darbiniekam nav tik lielas iespējas attīstīt restorānu kā vīnzinim.

Šis meistars var radīt papildus apgrozījumu, palielināt peļņu, kā arī uzlabot restorāna viesu labsajūtas un ēdiena baudīšanas pieredzi. Viss parasti sākas ar vīnu karti, kuru vīnzinis izstrādā saskaņā ar savu šefpavāru, lai pilnībā izceltu un nodemonstrētu visas ēdiena īpašības, kuras savā virtuvē ir meistarīgi radījis šefpavārs. Papildus vīnu kartes izveidei vīnzinis māca, trenē un vada visu restorāna servisa personālu, kā arī veic vissvarīgāko uzdevumu restorānā – viņš pārdod vīnu viesiem tā, lai tie būtu absolūti apmierināti gan ar vīna kvalitāti un tā cenu, gan ar tā prestižu un saskaņu ar virtuvē radītajiem meistardarbiem.

Lai gan vēsturiski sommelier darbus ļoti bieži uzņēmās kāds virtuves darbiem nepiemērots jauneklis, mūsdienās situācija ir pavisam cita; vairums vīnziņu ir ļoti augstu izglītoti, zinoši, stilīgi un spējīgi apburt ne tikai savus viesus, bet arī pašus vīnus, kurus viņi tik labi pazīst.