Šogad festivāls turpina uzņemt apgriezienus, gandrīz divkārt pārspējot iepriekšējā gada apmeklējumu. Kā ziņo organizatori, to kopumā apmeklējuši apmēram 25-30 tūkstoši cilvēku. Vai tās ir atzinīgās no mutes mutē atsauksmes par iepriekšējiem gadiem vai pašmāju supergrupas Prāta Vētra līdzdalība, kas pulcēja vairāk klausītāju nekā pirmos divus gadus, nav nemaz tik skaidrs. Kā ziņo festivāla organizatori, lielākais vairums cilvēku tomēr bija iegādājušies divu dienu biļeti, ne tikai piektdienas vakara, kad savu vienīgo šā gada koncertu Latvijā sniedza Renārs Kaupers un Ko.

Es ļoti ceru, ka šis fakts ir zīme, ka festivāls kļūst arvien stiprāks un 2010. gadā tas nebūs spiests meklēt kādu jaunu "āķi" ar kuru piesaistīt "X" klausītāju masu. Kaut taisnības labad jāpiebilst, ka tomēr bez "Prāta Vētras" faktora galarezultāts būtu cits, jo šā gada festivāla programma (tieši ārzemju zvaigžņu) gan uz papīra, gan dzīvē izrādījās nedaudz blāvāka nekā iepriekšējos gados.

Paskaidrošu. Pirmkārt, gan Mobijs (Moby), gan The Tiger Lillies Rīgā jau viesojušies un viņu uzstāšanās daudziem nebija nekas jauns un nedzirdēts. Otrkārt, arī šogad starp labi zināmiem popmūzikas veterāniem (Mobijs, Šaineda O''Konora) un salīdzinoši mazpazīstamiem vārdiem ("Sons of Noel and Adrian", "The Whip"...) trūka ķēdes vidusposma, proti, kāds pēdējo divu gadu aktuāls mākslinieks. Tāds, starp citu, sākotnēji tika izziņots britu duets The Ting Tings. Ļoti žēl, ka viņi nespēja iegriezties mūsu pusē...

Arī šogad festivāls norisinājās divas dienas. Lielo ("Tele 2") un Mazo ("Cēsu alus") skatuvi festivāla plašajā teritorijā papildināja vairākas teltis, īpaši muzikālas bija divas - "Space Dog" telts un "I love you" terase. Darbojās arī "Balsam Club" kinozāle, "Red Bull Music Academy" deju mūzikas telts, "Mamma Daba" telts (improvizācijas teātris...), pludmales telts, spēļu telts u.c.

Pirmā diena

Paklausot organizatoru ieteikumam, uz "Positivus festivālu" no Rīgas devos laicīgi. Neņemot vērā vēl dienas vidū nelielo aizķeršanos Juglā kārtējo "savlaicīgo" ceļa remontdarbu dēļ, līdz Salacgrīvai nokļuvu pēc nedaudz vairāk kā stundas brauciena. Pa ceļam klausoties festivāla oficiālo radio "SWH", uzzināju, ka arī no Igaunijas puses šogad uz festivālu dodas ievērojami vairāk cilvēku nekā citus gadus. Te gan jāpiebilst, ka ar kaimiņvalstu mūziķu atlasi festivālam tā īsti nav veicies - pirmajā gadā igauņu Eirovīzijas varonis un "wanna be" rokeris Tanels Padars un grupa "S.U.N.", gadu vēlāk "Mild", lietuvieši "Land", savukārt šogad par "švakiem igauņu "My Chemical Romance"" dēvētie Bedwetters. Igauņiem taču ir tik interesanta un spēcīga neatkarīgo grupu kustība (ar "Pia Fraus" priekšgalā). Kāpēc uz "Positivus" jāaicina igauņu sliktākā grupa - grūti saprast. Diemžēl otrās dienas igauņus "Dahling" nedzirdēju. Labi, vismaz kamēr "Bedwetters" dārdināja "Cēsu alus" skatuvi, es paspēju ieturēt maltīti un apstaigāt festivāla teritoriju...

Tā pa īstam festivāls iesākās ar mūsu pašu Laime Pilnīga - spēcīgs vokāls (Ivo Fomins var droši doties pelnītā atpūtā), hipiju estētika, atsauces uz "Led Zeppelin" - īsti festivāliski! Lieliska bija latviski dziedātā grupas pazīstamākā dziesma "Sirdsapziņa", vienīgi varbūt "AC/DC" dziesmas "Highway To Hell" jaunklāta versija bija pārāk ciets rieksts ... tas bija, manuprāt, vienkārši lieki.

Paralēli sāka atdzīvoties arī citas skatuves. DJ Uldis Rudaks sāka spēlēt dejas "I love you" terasē, protams, atskaņojot arī savu patlaban mīļāko grupu "Yeah Yeah Yeah''s", savukārt uz lielās "Tele 2" skatuves savam priekšnesumam sāka gatavoties britu folkmūzikas apvienība Sons of Noel and Adrian.

No divām mazpazīstamajām ārzemju jaunajām grupām - The Happy Endings un Two Door Cinema Club daudz baudāmāki izrādījās otrie. Puiši spēlēja (bez dzīvajām bungām) vieglu diskopanku, radot asociācijas ar tādām grupām kā The Bravery un Foals. Lieliski izklausījās arī pie mums jau radio iepazītais singls "Something Good Can Work".

Pa ceļam uz lielo skatuvi novēroju, ka "I love you" terasē pamatīgu skatītāju bariņu bija sapulcējuši pašmāju ska veterāni Voiceks Voiska. Kā vēlāk noskaidroju, organizatori esot lūguši terases skaņu vīriem "voisku" skaļās taures pagriezt mazliet klusāk. Jaudīgā "I love you" terases skaņu aparatūra acīmredzot traucēja baudīt akustiskos un klusinātos Sons of Noel and Adrian, kuru īstenā vieta, manuprāt, nebija gan vis uz Lielās skatuves, bet gan kādā no daudz intīmākajām (noskaņas ziņā) teltīm. Dienu vēlāk līdzīgs "skaņas incidents" notika, kad paralēli vienā laikā uzstājās liegā Šaineda O''Konora un elektrizētie Satellites LV.

Festivālā kopējā noskaņā lieliski iekļāvās teatrālie The Tiger Lillies, taču pamazām pie Lielās skatuves pulcējās arī tādi festivāla viesi, kuru galvenais vakara mērķis (un visa festivāla kopumā) - "Prāta Vētra".

Pa to laiku "Space Dog" teltī savus priekšnesumus snieguši gan Čipsis un Dullais ("Soundarcade" solista blakusprojekts) un All Day Long, savukārt blakus esošajā "I love you" terasē S.P.B. un Gaujarts.

Ak, jā, un uz "Cēsu Alus" skatuves ap plkst. 23 uzstājās daudz aprunātais pēdējais britu rokmūzikas romantiķis Pīters Dohertijs (Peter Doherty). Viens pats, bez pavadošā sastāva. Puisis ar balto šalli ap kaklu nospēlēja gan jaunā albuma "Last of the English Roses", gan jau klasisko "F... Forever", taču mani nepameta sajūta, ka daudz interesantāk būtu, ja Dohertijs kārtējo reizi tā arī nemaz neierastos ... savas leģendas uzturēšanas vārdā.

Devos uz Lielo skatuvi, uzmetu acis daudzgalvainajam skatītāju pūlim, saskatījos ar kādu no blakus stāvošajiem paziņām, lai kopīgi secinātu, ka nemaz tik ļoti daudz vairāk cilvēku kā citus gadus nav. Varbūt daudzi vēl bija ceļā, daudzi ieturēja vakariņas un, iespējams, daudziem "Prāta Vētras" uzstāšanās nemaz nelikās apmeklēšanas vērta.

Pirmā vakara kulminācija sākās ar "prātnieku" un Gustavo bliezējsinglu "Bronza" - ieslēdzās trīs lieli ekrāni, spilgtas gaismas un gaiss kļuva elektrizēts. Pirmo dziesmu laikā parasti skaņas kvalitāti un jaudu nav korekti kritizēt, kamēr visas nianses tiek nogludinātas un atrasts piemērotākais risinājums, taču diemžēl arī pēc piektās, sestās un citām dziesmām nepameta sajūta, ka ar skaņu tomēr nav viss kārtībā (to apliecināja vēlāk arī daudzi sastaptie). Arī kopējais skaņas līmenis varēja būt augstāks, nav brīnums, ka blakus esošā mazā telts brīžiem "noēda" Lielo skatuvi (akmens organizatoru dārziņā). "Vai Jubalts arī šovakar spēlē?" smējās kāds garāmejošs paziņa un devās uz jūru atvēsināties...

Puiši koncerta sākumā spēlēja vairākas sava pēdējā studijas albuma dziesmas, taču pie "Na zare" un "Skoļzkije uļici" mans pacietības mērs bija pilns un es devos atpakaļ pie ēdināšanas teltīm, kur tiku noķerts Pop Beats Poetry tīklos. Salīdzinoši nelielam dejotāju bariņam Toms Grēviņš sniedza lielisku "mash up" setu, kura laikā viena miksa ietvaros jauca, piemēram, Maikla Džeksona un "Nirvana" skaņdarbus.

Piektdienas garā diena drīz arī man izrādījās par garu un ap plkst. 02 naktī devos pie miera. Kā vēlāk man stāstīja vairāki aculiecinieki, pārliecinoši labākais tā vakara koncerts esot bijis divu Edgaru - Eihmaņa un Rubeņa jaunajam sešgalvainajam Mona De Bo sastāvam. Ticu!

Otrā diena

Festivāla otrā diena solījās būt vēl interesantāka. Ar nepacietību uz "Tele 2" skatuves gaidīju The Whip un Eboniju Tomasi jeb Ebony Bones.

"Cēsu alus" skatuve sāka darboties jau no plkst. 11 no rīta un dienas gaitā pulcēja daudzas pašmāju rokmūzikas leģendas ("Dzeltenie pastnieki", "Zig Zag").

Sajutuši festivāla garšu, ļaudis laiski gozējās pludmales smiltīs, dzesējās dzestrajā jūras ūdenī un visādi citādi jautri un relaksēti pavadīja laiku.

Diemžēl pilnīgi visus sestdienas māksliniekus es nespēju noklausīties, tādēļ iepriekš atvainojos gan lieliskajām pašmāju grupām Dun Dun un The Mundane, gan vienai no festivāla galvenajām zvaigznēm Šainedai O''Konorai, kuras uzstāšanās diemžēl pārklājās ar "Satellites LV".

Ja uz Mazās skatuves uzstājās jau sevi apliecinājušas pašmāju grupas - "Zig Zag", "The Hobos", tad abas muzikālās teltis piedāvāja daudzus vēl mazpazīstamus un jaunus vārdus - The Lemons, El Mars, Maripossa, Martin Confused, Striķis u.c. Lielisku folkmūzikas koncertu sniedza El Mars, lai arī angļu mēlē, tomēr klausītāji zināja daudzu dziesmu vārdus un droši dziedāja Elmāram jeb īstajā vārdā Raimondam līdzi. Starp citu, viena no El Mars pavadošajām vijolniecēm bija pati Žanete Skarule.

Lielo skatuvi otrajā dienā pirmie iemēģināja pandu maskās tērptie "īslandieši" - grupa Instrumenti. Klīda runas, ka beidzot tieši festivālā pandas nometīs maskas un atklās savu īsto identitāti, taču beigās tikai "kosmosietis" Jānis Šipkēvics atklāja savu piederību grupai, nodziedot patiesi lielisko "Apēst tevi". Tiesa, pēc brīža viņš atgriezās atkal kā panda, lai koncerta noslēgumā atskaņotu "Life Jacket Under Your Seat". Pārējās dziesmas gan likās vai nu kā veltījums Maiklam Džeksonam ("Heal The World" posms) vai piederīgas kādam relaksācijas salonam, vieglai atslodzes fona mūzikai.

Mūsu kaimiņvalsts Lietuvas viena no mūzikas eksporta cerībām - dziedātāja Jurga pārtrauca pašmāju grupu parādi uz Mazās skatuves. Tradicionāli un garlaicīgi... Savukārt ne uz brīdi garlaicīgi nekļuva, vērojot kolorītās britu tumšādainās dīvas Ebony Bones šovu - nemainīgs bīts, dejas, spilgtas krāsas - vēl viena no šā gada festivāla virsotnēm. Teicami bija arī puselektroniskie The Whip (tiesa, paspēju noklausīties tikai dažas dziesmas, to skaitā savu favorītsinglu "Divebomb").

Mazā skatuve pēc "pastniekiem", Jurgas, The Leisure Society un Šainedas kļuva pavisam apcerīga. Šis taču ir pozitīvais festivāls! Vairāk jautrības, lūdzu!

Pēc vakara galvenā lielā koncerta uz "Tele 2" skatuves, kur savus lielākos hitus spēlēja inteliģentais elektroniķis Mobijs, ap plkst. 1 piezagās sajūta, ka viss nu ir beidzies. Uz Mazās skatuves bungas rībināja un publiku "izklaidēja" daudzos korporatīvajos pasākumos labi ieredzētais kolektīvs "AfroAmbient", taču, manuprāt, šāda acīmredzama atkāpe varētu būt attaisnojama uz rīta pusi, ap plkst. 4, kad tiešām ballīte tuvojas izskaņai. Katrā ziņā, zinot festivāla rīkotāju honorāru politiku attiecībā uz vietējo mākslinieku, vēl kādas pāris pašmāju dzīvās grupas pēc pusnakts dejot un dziedāt līdzi gribošajiem nebūtu skādējušas.

Lai nu kā, šā gada "Positivus festivāls" noteikti ir vērtējams ar lielu pluszīmi un cilvēkiem sniedzis daudzus neaizmirstamus brīžus. Arī man. Cerot uz tādiem arī nākamgad - liels par to paldies!

P.S. Gandrīz aizmirsu. Festivālā pēc viena kopīga mēģinājuma sestdienas vakarā debitēja arī jaunā supergrupa Zvani ("Mācītājs On Acid", "Aparāts", "Mofo" dalībnieku spontānais projekts).

"Policija - Bum, Priekšnieks - Bum, Meitenes - Bum Bum"