Ja notiks brīnums un šopavasar vēl uz zemes nokritīs kāda sniegpārsla, būs pārsteigums ne tikai sinoptiķiem, bet arī politikā. Eksprezidents Guntis Ulmanis laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze pavēstījis, ka par saviem nodomiem iesaistīties politikā ziņošot, kad tēvzemi klās balta sniega sega. Un viņa paziņojums būšot – kā sniegs uz galvas, jo vēl jau viss tā īsti nav skaidrs.
Ulmanis skrej pakaļ vilcienam (43)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savulaik Ulmanis par prezidentu kļuva, tikai pateicoties savam uzvārdam, un tas nevienam nav noslēpums. Protams, ka viņu uz valsts pirmās personas amatu bīdīja politiķi un "aizkadra spēlētāji". Katrā ziņā Ulmanim par savu karjeru būtu jāpateicas arī Lembergam un Šķēlem vai viņa atbalstītājiem. Ja Ulmaņa pēkšņais atklājums – "Lemberga–Šķēles ass" (kaut kā rodas lingvistiskas asociācijas ar Otrajā pasaules karā izveidojušos Vācijas–Turcijas–Japānas militāro asi) patiešām ir sapuvusi, iznāk, ka arī Ulmaņa "politiskā ass" ir satrūdējusi.
Laikā, kad politiskajā virtuvē visu laiku notiek staigāšana šurpu turpu, debesmannas solīšana, bijušajiem nav tik viegli nosēdēt lauku klusumā, jo reflekss taču strādā. Būšot vēl viena jauna partija līdzās Štokenberga un Kalnietes/Kristovska veidojumiem, skaļi paziņoja Ulmanis. Un viņš nav vienīgais "dīvainītis". Arī katoļu kardināls Jānis Pujats, tikko piecēlies no vājinieka gultas, deva gandrīz vai svētību jaunajam veidojumam.
Tā nu iznāk, ka "jaunajiem" redzamības labad vajag bijušos. Pujats savulaik ar rokām un kājām bija par "mācītājpartiju", bet Ulmanis par Jauno laiku. Tagad favorīti mainījušies, un – ne jau pirmo reizi. Jāmeklē jauni!
Ar to vēl viss nav beidzies. Ulmanis vēl pamanījies publiski "noņemt cepuri" pašreizējā prezidenta priekšā un uzteicis viņu par "sava ceļa" meklēšanu. Tajā pašā laikā viņš arī diskusijas par parlamenta atlaišanu (un tātad arī par Satversmes grozīšanu) nosaucis par "psihozi". Kaut kāda nekonsekvence. Savulaik Ulmanis atbalstīja Jaunā laika rašanos, kura gan esošie, gan nu jau arī bijušie biedri ir iestājušies par Saeimas atlaišanu. Tagad it kā Satversmes grozīšana būtu "psihoze", bet Ulmanis savas prezidentūras laikā taču pats izteica vajadzību, ka Latvijas valstij jāizstrādā jauna konstitūcija.
Jāteic, ka jau savas "valdīšanas" laikā Ulmanis nav spīdējis ar radošām un oriģinālām idejām. Ārzemju novērotāji ne velti viņu dēvēja par "pelēku" un "flegmatisku". Viņš sasparojās brīžos, kad vilciens jau bija aizgājis. Arī šoreiz tas tā ir noticis.
***
Fakti
Dzimis: 1939. gada 13. septembrī Rīgā.
Ģimene:
Kārļa Ulmaņa brāļadēls;
- tēvs Eduards Ulmanis apsūdzēts spiegošanā pret PSRS ar kontrrevolucionāru nolūku, 1941. gadā notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem;
1941. – izsūtīts uz Sibīriju, Krasnojarsku;
1946. – atgriezies Latvijā;
- dzīvojis Ēdolē pie attāliem radiem, kur sācis skolas gaitas;
- līdz 1955. – bija mainīts uzvārds (Guntis Rumpītis – patēva uzvārds); saņemot pasi, mainījis atpakaļ uz Ulmani;
- precējies: sieva Aina, meita Gunta un dēls Alvils.
Izglītība:
- mācījies Pumpuru vidusskolā;
1963. – beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti; ieguvis rūpniecības plānošanas ekonomikas specialitāti.
Karjera:
1963.–1965. – dienējis PSRS armijā;
- strādājis par ekonomistu;
- bijis Rīgas Politehniskā institūta un Latvijas Valsts universitātes pasniedzējs – pasniedzis tautsaimniecības plānošanu;
- strādājis Tramvaju un trolejbusu pārvaldē, vienlaikus bijis pasniedzējs LVU – pasniedzis tautsaimniecības plānošanu;
1971. – sācis strādāt par Rīgas izpildkomitejas plānošanas komitejas priekšsēdētāja vietnieku; lūgts aiziet no šā amata radniecības ar Kārli Ulmani dēļ; piedāvāts darbs sadzīves pakalpojumu sfērā; bijis Rīgas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta direktors;
1992. – apstiprināts par Latvijas Bankas padomes locekli;
- Ievēlēts par 5. Saeimas deputātu;
1993. – Saeima ievēlējusi par Valsts prezidentu;
1996. – atkārtoti ievēlēts par Valsts prezidentu;
1999. – beidzies Valsts prezidenta pilnvaras laiks;
2002. – piekritis Latvijas Hokeja federācijas piedāvājumam ieņemt 2006. gada Pasaules čempionāta hokejā izpildkomitejas priekšsēdētāja amatu.
Politiskā un sabiedriskā darbība:
1965.–1989. – PSKP biedrs;
1992. – iestājies Latvijas Zemnieku savienībā;
1993. – LZS goda priekšsēdētājs; Mazpulku virsvadonis;
1998. – kritizēts britu žurnālā
Economist kā flegmatiska un pelēka personība; parakstījis lēmumu par paša apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni; 2000. – Uzņēmumu reģistrā reģistrēts Prezidenta Gunta Ulmaņa fonds; 2001. – izstājies no Latvijas Zemnieku savienības; kopā ar Einaru Repši vienojušies, ka kopā veidos jaunu labēju partiju.
Raksti savas domas un ieteikumus Mēs parūpēsimies par pārējo.