«Radio ir neatsverama profesionālā skola, kas man vienmēr ir noderējusi gan dzīvē, gan teātrī. Radio ir tāda vieta, kur neko nevar samelot, līdz ar to automātiski iemācījos sevi kontrolēt. Teātrī uz skatuves to ir vieglāk darīt, taču radio nekādi,» stāsta 64 gadus vecais aktieris Rūdolfs Plēpis. «Būt radio, strādāt radio - tā ir ļoti liela bagātība. Man ir laimējies...»

Pasaciņām «Labu nakti» - 50

Latvijas radio vakara pasaciņas atceras visi - gan jaunāka, gan vecāka paaudze. Rūdolfam gan likās, ka mūsdienās neviens vairs radio neklausās, taču izrādās, ka viņš ir kļūdījies. Un kā vēl klausās!

«Pirms dažām dienām man pienāca klāt vīrietis un teica, ka dzirdējis radio 1977. gada ierakstu ar mani. Biju izbrīnīts, es patiešām domāju, ka to vairs neviens neklausās.»

Radio – labākā skola

«Dalība radio man ir lielāka bagāža nekā teātrī, jo tieši tas palīdzēja man strādāt uz skatuves - ir vieglāk just falšumu,» paskaidro Plēpis. «Es jūtu, ka tie aktieri, kuri nav darbojušies radio, ir bezpalīdzīgāki, kaut vai loģikas ziņā. Reiz bija gadījums, kad jauna aktrise, tikko beigusi teātra fakultāti, pirms izrādes «Karalis Līrs» ģenerālmēģinājumā man prasīja, kā lai loģiski izrunā teikumu! Manuprāt, tas ir briesmīgi, ja četru gadu laikā skolā to nevar iemācīties, tādā ziņā radio ir lieliska skola.»

Plēpis apgalvo, ka

arī televīzija ir vieta, kura organizē cilvēku, un, pateicoties tam, iestājas kontrole.

Ir liela atšķirība starp tiem, kuri ar to ir saskārušies un kuri ne. «Es jūtos profesionāli droši, jo zinu, ka ir tāda vieta radio,» teic Rūdolfs.

Kā ikkatru vakaru, «Labu nakti» pasakas skan programmā Latvijas Radio 1 plkst. 20.45. Jau no 20.oktobra «Labu nakti» laikā tiek atskaņotas 50. jubilejas diskā ietvertās pasakas.

Rūdolfs Plēpis Latvijas radio darbojas no 1962. gada līdz šai baltai dienai.