Viens no spilgtākajiem stāstiem par mīlestību – dziļu, ilgu un nepiepildītu starp cilvēkiem, kurus šķir viņu kārtu piederība un tikumi. Romāna „Viktorija” (1898) darbība norit rakstnieka laika Norvēģijā. Sociālā atšķirtība starp dzirnavnieka dēlu Juhannesu un muižkunga meitu Viktoriju ir nepārvarama, bet tai nav varas pār bezgalīgi maigu, aizkustinošu un reizē mokošu mīlestību, kas aizsākas ar bērnu spēlēm, ilgst visu dzīvi un uzplaukst nemirstīgā košumā Viktorijas pirmsnāves vēstulē.
Nācis klajā norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna romāns „Viktorija”
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
„Mīlestība – tas ir Radītāja pirmais vārds, pirmā doma, kas uzdzirkstīja viņa prātā. Un, kad viņš sacīja: „Lai top gaisma!” – tapa mīlestība. Un viss, ko viņš radīja, bija lielisks, nevienu savu radību viņš negribētu atsaukt atpakaļ nebūtībā. Un mīlestība kļuva par visas pasaules pirmsākumu un visas pasaules valdnieci, bet uz visām tās takām klājās ziedi un asinis, ziedi un asinis.”
Izcilā norvēģu rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta Knuta Hamsuna (1859-1952) darbs tapa, kad Knuts Hamsuns salaulājās ar Berglotu Gopfertīnu, un abu meitai jau pēc romāna iznākšanas tika Viktorijas vārds. Knuta Hamsuna iepriekšējie darbi „Bads” un „Mistērijas” 20. gs. Eiropas literatūrā atklāja pavisam jaunas iezīmes cilvēciskās dabas izpētē. Pirmo reizi tika radīts mūsdienu atsvešināts varonis, kura galvenais virzītājspēks ir nemiers un zemapziņas slēptās dziņas un kura rīcība var arī būt neadekvāta, neviendabīga vai neizprotama. Tomēr Knuta Hamsuna meistarīgi izveidotais un pārliecinošais stils ietekmēja daudzus rakstniekus visā pasaulē, tostarp latviešu literatūrā - Jāņa Akuratera un Jāņa Jaunsudrabiņa agrīnos darbus.