Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms 133 gadiem, 1874. gada 24. martā, dzimis Harijs Hudini (īstajā vārdā – Ēriks Veiss) – triku mākslinieks, iluzionists un arī spoku izdzinējs.
Viņš pārsteidza visu pasauli ar savām spējām atbrīvoties no važām, izkļūt no slēgtiem traukiem, turklāt vēl esot iemestam ūdenī.
Par H. Hudini klīda leģendas, ka viņu nespēj noturēt neviena atslēga un neviens sprosts. Gandrīz četrus gadu desmitus viņš ar saviem trikiem aizrāva lielu daļu pasaules, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem mūsdienu šovu māksliniekiem. Turklāt tas, ko H. Hudini rādīja cilvēkiem, gandrīz simtprocentīgi bija paša izdomāts, un daudzos gadījumos tikai viņš pats un daži tuvākie palīgi zināja trika atrisinājumu.
Cirkā mākslinieks sāka uzstāties deviņu gadu vecumā, rādot trikus ar spēļu kārtīm, taču uzstāšanās kopā ar tolaik slavenajiem brāļiem Devenportiem mainīja viņa intereses. H. Hudini iedvesmoja brāļu spēja atbrīvot sevi no važām. Tāpēc viens no pirmajiem H. Hudini numuriem bija aicināt kādu no publikas viņu sasiet un pēc tam no žņaugiem atbrīvoties. Par profesionālu burvju mākslinieku H. Hudini strādāja kopš 1894. gada, un kopš tā laika viņš sevi dēvēja par Hariju Hudini.
Laikposmā no 1885. līdz 1900. gadam H. Hudini piedalījās turnejās visās Amerikas Savienotajās Valstīs visdažādākajās vietās – muzejos, koncertzālēs, medicīnas šovos, cirkos, aizvien uzlabojot savu tehniku. 1900. gadā viņš pirmo reizi uzstājās ārzemēs un publikas atzinību izpelnījās Londonā, kur nodemonstrēja, kā spēj atbrīvoties no Skotlendjarda uzliktajiem roku dzelžiem. Eiropas turnejā viņš demonstrēja arī prasmes, ko apskaustu ikviens recidīvists, – piemēram, desmitiem reižu izmūkot no stingra režīma cietumu kamerām.
1908. gadā H. Hudini pārtrauca niekošanos ar roku dzelžiem un pievērsās bīstamākām nodarbēm. Piemēram, viņš piedāvājās atbrīvoties no tā sauktās moku celles – tas nozīmēja ievietot viņu ar galvu uz leju, sasietu traukā, kas pildīts ar ūdeni –, elpu aizturēt viņam izdevās ilgāk nekā trīs minūtes. Vēl efektīgāk izskatījās, kad H. Hudini ar sasietām rokām un kājām tika ievietots kastē, kaste aiznaglota un pēc tam iemesta ūdenī. Kad daļa publikas bija pārliecināta, ka mākslinieks ir miris, viņš ar brīvām rokām un kājām iznira.
Savas dzīves beidzamos gadus viņš pavadīja garās turnejās, apciemojot gandrīz visas ievērojamākās vietas Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Austrālijā. Bez triku rādīšanas viņš aktīvi vērsās arī pret viltus spirituālismu. Viņa mājas bibliotēkā bija daudz grāmatu par trikiem, teātri un melno maģiju. Arī pats viņš sarakstīja trīs dažādiem trikiem veltītas grāmatas, kurās atklāja dažas no savām burvestībām.
New York Times burvju māksliniekam veltītajā nekrologā norādīja uz likteņa ironiju – par viņu runāja, ka H. Hudini ir zināmi tūkstošiem dažādu triku un krāpšanās paņēmienu, bet dzīve māksliniekam piespēlēja situāciju, kurā ar viņa metodēm uzvarēt nebija iespējams. H. Hudini nomira Visu svēto dienas priekšvakarā 1926. gada 31. oktobrī ar vēdera plēves iekaisumu, kas sākās pēc aklās zarnas plīsuma.