Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Helovīns jeb visu svēto diena - kas tas īsti ir? (9)

No TVNET arhīva
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: EPA/AFI

Helovīns jeb Visu svēto dienas priekšvakars ir ļoti sena tradīcija. Kamēr daudzās pasaules valstīs bērni un pieaugušie ar aizrautību gatavojas mošķu tērpu gatavošanai, saldumu ēšanai un ķirbju grebšanai, Latvijā daudzi joprojām rausta plecus neizpratnē par to, kas šie svētki īsti ir. Visu svēto dienas priekšvakars tradicionāli tiek atzīmēts 31. oktobrī, taču svētku noskaņas daudzas pasaules valstis pārņem jau nedēļas nogalē pirms šā datuma.

Helovīna tradīcijas mums nemaz nav tik svešas, kā sākotnēji varētu likties. Izrādās, kaut ko līdzīgu šiem svētkiem tradīciju veidā piekopa jau senie ķelti un balti vēl pirms mūsu ēras - viņi uzskatīja, ka šis ir laiks, kad reizi gadā atveras vārti uz viņsauli un dzīvos apciemot nāk mirušie. Taču, izmantojot izdevību, līdz ar tuvinieku gariem pie cilvēkiem no elles nākot arī dažādi mošķi, mistikas apņemtajā laikā īpaši aktivizējoties arī raganas un citas nelabas būtnes. Šā iemesla dēļ senie priesteri ģērbušies biedējošā apģērbā, zvērādās un maskās, lai ļaunos spēkus aizbaidītu.

Tika uzskatīts, ka, beidzoties gaišajam gadalaikam un tuvojoties ziemai, robeža starp īsto un mistisko pasauli kļūst īpaši plāna un Visu svēto dienas priekšvakarā pār zemi valdot viss mistiskais. Arī Latvijā miglas un ēnu pārņemtie rudens vakari līdz pat šim brīdim zināmi kā veļu laiks.

Izgrebtais ķirbis

Viens no Helovīna simboliem ir izgrebts ķirbis (Jack-o'-lantern), kura iekšienē ielikta svecīte. Šo tradīciju ieviesuši īri 20. gadsimta sākumā.

Ķirbja grebšanas tradīcijas pamatā ir īru leģenda par kādu vīru vārdā Džeks, kurš aizrāvies ar pamatīgu uzdzīvi un apmānījis arī pašu velnu. Savu dvēseli viņš paturējis, taču vīra grēki bijuši tik lieli, ka viņš neticis uzņemts arī debesīs. Tā nu viņš visu mūžību esot spiests klīst pa ēnainām un tumšām vietām uz zemes. Lai atrastu ceļu tumsā, viņam bijusi atļauta tikai viena oglīte, kuru viņš ievietojis izgrebtā rācenī. Leģenda citu skanējumi ieguvusi Amerikas Savienotajās Valstīs, kur rāceņa vietā figurē izgrebts ķirbis. Vēsturnieki norāda, ka Amerikā Helovīna svinēšanas tradīcija ieviesusies tieši no tur ieceļojušajiem īriem.

Labs laiks tirgotājiem

Mūsdienās Helovīna svinības mums asociējas ar bērnu tērpšanos maskās un kostīmos, lai dotos pie kaimiņiem diedelēt saldumus. Vislielāko uzvaras gājienu Helovīna svētki piedzīvojuši Amerikā, kur par to, iespējams, vislielākais prieks ir tirgotājiem - Helovīns esot otrs ienesīgākais laiks aiz Ziemassvētkiem, kad milzīgā daudzumā tiek pārdoti dažādi svētku simboli, maskas un, protams, saldumi.

Latvijā bieži dzirdēta Helovīna svinēšanas kritika. Sak', kāpēc jāievazā kārtējie svešzemju svētki, kas mums īsti neko nenozīmē... Taču Helovīna aizstāvībai var piebilst, ka jautru un mistiski aizraujošu kopīgu nodarbju droši vien nekad nevar būt par daudz - galvenais, lai pašiem un citiem prieks!

Nepalaid garām!

Uz augšu