Jautāsiet – par ko? Nē, valsti nav pametusi dižķibele. Manā acu priekšā ir kompilācijas "Dark Was The Night" dziesmu un to izpildītāju saraksts. Šī ir labdarības izlase, kas visus savāktos līdzeļus veltīs cīņai pret HIV un AIDS. To izveidoja organizācija "Red Hot", kurai šī bija jau 20. izlase kopš 1989. gada, kad tā sāka savu darbību. Šis albums ir pieejams 3 versijās – 2 diskos, 3 vinila platēs un/vai digitālā formātā. Albumu producēja dvīņubrāļi Ārons un Brūss Desneri (Aaron and Bryce Dessner), kuri paši muzicē grupā "The National".

Tātad, kāpēc tādi pārdzīvojumi skatoties uz muzikālo sastāvu vien? Nedomāju, ka smagi pārspīlēšu, ja teikšu, ka šeit ir atlasīti pašreiz vieni no izcilākajiem un, galvenais, interesantākajiem māksliniekiem. Nosaukšu tikai dažus - Grizzly Bear, The National, Arcade Fire, Iron and Wine, The New Pornographers u.c. Kopskaitā 38 mūziķi vai to apvienības, kas kopīgiem spēkiem radījušas 31 dziesmu. Lai gan vārds "radījušas" šeit lietots visai nosacīti, jo daudzas no tām ir kaverversijas, citas savukārt izvilktas no noputējušiem skapju plauktiem, tomēr dažas radītas tieši šai akcijai. Pārsvarā albums ir ieturēts indie noskaņās, tomēr ir piebērtas arī garšvielas no citiem žanriem, tādējādi ir saklausāmi arī dažādi avangardās mūzikas novirzieni, postroks, alternatīvais un pat r’n’b un hiphops. Jā, dažādība ir viena no šīs izlases stiprajām pusēm. Un to ir daudz - gan dažādību, gan stipro pušu. Arī dziesmu garumi ir ļoti atšķirīgi, sākot ar Iron and Wine īso folkmūzikas paraugdemonstrējumu ar kopgarumu nedaudz pāri vienai minūtei līdz pat Sufjana Stīvensa (Sufjan Stevens) daudzšķautnajam mākslas darbam "You Are The Blood", kura garums pārsniedz desmit minūšu robežu.

Ja vēl to nojaust nevar, tad pateikšu skaidri un gaiši – albums ir izcils. Visas kompozīcijas (ir viens vai divi izņēmumi) ir kaut kur starp labām un dieva radītām. Gribētos jau izcelt daudz un dikti, tomēr atturēšos no visu dziesmu detalizētas pielūgsmes, tā vietā izvirzīšu vairākas nominācijas. Labākā kaverversija un reizē skaistākā albuma kompozīcija, manuprāt, ir Leslijas Feistas un Bena Gibarda (Ben Gibbard) kopdarbs "Train Song". Debešķīga melodija, muzikāli saldi vokāli, kas vienkārši izkūst, nonākot ausīs. Labākās melanholiskās kompozīcijas gods pienākas Sigur Ros solista un līdera blakusprojektam - "Riceboy Sleeps". Kompozīcijas nosaukums "Happiness", tā ieturēta vistīrākajās Sigur Ros tradīcijās, bez vokāliem, ar nedaudz biedējošu noskaņu. Avangardiskākais darbs, manuprāt, ir jau pieminētais Sufjans Stīvenss - "You Are The Blood", kurš neatstās vienaldzīgu nevienu, jo savā pastāvīgajā mainīgumā vienmēr pārsteigs ar ko jaunu. Izlases mīļākā melodija ir Yeasayer skaņdarbs "Tightrope". Zīmīgi, ka šī bija pirmā dziesma, kas piesaistīja manu uzmanību šajā albumā ar savu... es pat nezinu ko. Man tā gadās reti, bet šo patikšanu īsti izskaidrot nevar. Jaukākie dziesmu teksti bija skaņdarbam "Another Saturday", ko izpilda Belle and Sebastian solists Stjuarts Mērdoks (Stuart Murdoch). Man jau šķiet, ka viss, kam viņš pieskaras, pārvēršas zeltā. Tā balss ir vienkārši fenomenāla. Tā pa īstam nepatika vienīgi "Feeling Good" kārtējā versija, bet neuztraucieties, citiem patiks, man tīri subjektīvi nepatīk visas šīs "Don’t Worry, Be Happy" tipa dziesmas. Verdikts – apkopojums par labāko, ko sniedz mūsdienu indie mūzika.

9.5/10

Rūdolfs Rancāns