Ja vēl to nojaust nevar, tad pateikšu skaidri un gaiši – albums ir izcils. Visas kompozīcijas (ir viens vai divi izņēmumi) ir kaut kur starp labām un dieva radītām. Gribētos jau izcelt daudz un dikti, tomēr atturēšos no visu dziesmu detalizētas pielūgsmes, tā vietā izvirzīšu vairākas nominācijas. Labākā kaverversija un reizē skaistākā albuma kompozīcija, manuprāt, ir Leslijas Feistas un Bena Gibarda (Ben Gibbard) kopdarbs "Train Song". Debešķīga melodija, muzikāli saldi vokāli, kas vienkārši izkūst, nonākot ausīs. Labākās melanholiskās kompozīcijas gods pienākas Sigur Ros solista un līdera blakusprojektam - "Riceboy Sleeps". Kompozīcijas nosaukums "Happiness", tā ieturēta vistīrākajās Sigur Ros tradīcijās, bez vokāliem, ar nedaudz biedējošu noskaņu. Avangardiskākais darbs, manuprāt, ir jau pieminētais Sufjans Stīvenss - "You Are The Blood", kurš neatstās vienaldzīgu nevienu, jo savā pastāvīgajā mainīgumā vienmēr pārsteigs ar ko jaunu. Izlases mīļākā melodija ir Yeasayer skaņdarbs "Tightrope". Zīmīgi, ka šī bija pirmā dziesma, kas piesaistīja manu uzmanību šajā albumā ar savu... es pat nezinu ko. Man tā gadās reti, bet šo patikšanu īsti izskaidrot nevar. Jaukākie dziesmu teksti bija skaņdarbam "Another Saturday", ko izpilda Belle and Sebastian solists Stjuarts Mērdoks (Stuart Murdoch). Man jau šķiet, ka viss, kam viņš pieskaras, pārvēršas zeltā. Tā balss ir vienkārši fenomenāla. Tā pa īstam nepatika vienīgi "Feeling Good" kārtējā versija, bet neuztraucieties, citiem patiks, man tīri subjektīvi nepatīk visas šīs "Don’t Worry, Be Happy" tipa dziesmas. Verdikts – apkopojums par labāko, ko sniedz mūsdienu indie mūzika.