Kinoteātrī Rīga sākas ikgadējais bērnu filmu festivāls Berimora kino. Pirmoreiz tā vadības grožus tur Dace Līdumniece – stāža un gadu ziņā jaunākā starp slavenajām Sukuta meitenēm kinoforuma Arsenāls programmu grupā.

Festivāls Berimora kino šogad notiek sesto reizi, vienmēr marta beigās – skolēnu brīvdienu laikā. Šogad gan brīvdienas pārceltas divas nedēļas vēlāk, bet festivāls turas pie tradicionālajiem datumiem un Dace tomēr cer, ka šī situācija nesamazinās Berimora kino skatītāju skaitu, jo filmu izlase, kā jau parasti Arsenālā un tā satelītfestivālos, ir skatīšanās vērta.

Starp desmit filmām, kas šogad izvēlētas mopša Berimora svētkiem, Dace izceļ divas vecākās – 2004. gadā uzņemto somu filmu Pelikāncilvēks gribējuši rādīt jau pagājušajā festivālā, bet tobrīd tā bija pieprasīta visur pasaulē un Berimoram neizdevās iespraukties filmas saspringtajā izrādīšanas grafikā. Savukārt 1950. gadā uzņemtā filma Paldies! ir īpašs gadījums – dāņu kinoklasikas pērle, kas uzņemta kā mēmā filma, bet 2005. gadā ieskaņota. Pārējās filmas ir pavisam svaigs piedāvājums, ir pat divas 2007. gada filmiņas, jo, sekojot tradīcijai, Berimors savā programmā cenšas iekļaut jaunākās latviešu bērnu filmas, un šogad tās ir studijas Animācijas brigāde multenītes. (Plašāk par festivāla filmām lasiet šodienas Neatkarīgās kultūras lappusē).

Žūrija, kurā ir bērni vecumā no 6 līdz 14 gadiem, vērtēs septiņas lielās filmas, vienai no tām piešķirot Berimora Lielo spilvenu, bet skatītāji varēs balsot par savu simpātiju, kas saņems Berimora Mazo spilvenu.

Pirmizrāžu izlase

Vēl viena, nu jau tradicionāla Berimora kino sastāvdaļa ir animācijas darbnīca – jau ceturto reizi visa festivāla garumā bērni zīmēs, līmēs, veidos, montēs un apskaņos filmu, kuru paši varēs uz lielā ekrāna noskatīties festivāla pēdējā dienā – 25. martā. Mazākie bērni strādās kopā ar Annu Armani, kura vairākus gadus vada Berimora darbnīcu, bet lielākajiem bērniem padomus dos zviedru animatore Suzanne Stūresona.

Savukārt Dacei Līdumniecei viens no uzdevumiem pēdējās dienās pirms festivāla atklāšanas bija rūpes par cienījamo žūriju, jo filmu programma jau labu laiku kā izveidota. Lai to paveiktu, Dace pusgadu ceļojusi pa festivāliem, skatoties filmas gan zālēs, gan videotēkās; viesojusies Dānijas bērnu filmu festivālā Buster. Arī pārējām Arsenāla programmu grupas meitenēm Dace lūgusi citos pieaugušo festivālos noskatīties kādu bērnu filmu, lai saprastu, vai tā iederētos Berimora izlasē. Jau laikus tiek apzinātas arī Latvijas filmu studijas, noskaidrojot, vai kādas bērnu filmas pirmizrādi varēs pielāgot šim festivālam. Tomēr galu galā iznāk, ka itin visām Berimora filmām šis festivāls ir pirmizrāde Latvijā, jo šīs filmas te līdz šim nav rādītas un diez vai kādreiz vairs parādīsies.

Hičkoka klikšķis

Dace stāsta, ka nāk "no kolhoza Jaunais Komunārs – no Saldus rajona, no leišmales, kur Mažeiķu skursteņus var redzēt", vēlāk pārcēlusies uz Brocēniem. Studēt Dace ieradās Rīgā un "kā dīvainu lēcienu nezināmā virzienā" izvēlējās Kultūras akadēmiju, kur tobrīd uzņēma kursu starpkultūru sakaros, bet izvēle bijusi diezgan nejauša: "Nu labi, kāpēc ne Francija?" Tomēr jau vidusskolas laikā, televīzijā skatoties Hičkoka filmas, Dace piedzīvoja klikšķi: "Es sapratu, ka īsts kino ir kaut kas cits, nekā mēs parasti esam pieraduši redzēt un domāt." Tāpēc jau otrajā kursā Dace sameklēja pasniedzēju Agri Redoviču un sāka rakstīt kursadarbus par kino, piemēram, par franču jauno vilni, bet bakalaura darbā tulkoja un analizēja Žila Delēza darbus par kino teoriju.

2006. gada jūlijā, kad Arsenāla sagatavošanas darbi jau ritēja pilnā sparā, Dace pieteicās palīgos – par žūrijas koordinatori vai citā darbā, kas nu gadītos. Tomēr darba intervijas dienā izrādījās, ka Arsenālam vajadzīga programmu grupas darbiniece, un Augusts Sukuts Dacei teica – te ir tavs galds, sēdi un strādā! Dace arī paklausīgi sāka strādāt un tikai ap četriem kautrīgi prasīja jaunajām kolēģēm Sonorai un Šarlotei, vai šodien drīkstot aiziet agrāk, jo tā jau nemaz nebija ieplānots...

Daces pirmais pienākums bija Arsenāla Baltijas skates organizēšana, pamazām pienākumu loks paplašinājās, un nu viņai jāseko kino notikumiem "trešdaļā pasaules" – Baltijā, Čehijā, Ungārijā, Slovākijā un citur Austrumeiropā un, protams, Francijā.

Augļi nākotnei

Vēl pirms Arsenāla Dace tika "skarbi iemesta dzīvē" – viena pati aizsūtīta uz savā mūžā pirmo ārzemju kinofestivālu. Tika galā, un nu jau festivāli virknējas cits pēc cita, arī tūlīt pēc Berimora kino Dace dosies ceļā. Un tas nozīmē, ka viņa no Arsenāla tik drīz nedomā šķirties: "Pa festivāliem mēs ceļojam ne tādēļ, lai izbraukātu pasauli, bet tāpēc, ka tam jānes augļi – kā ieguldījums nākamo Arsenālu un tā satelītfestivālu programmās."