Jaunais solists Dons labprāt dodas uz veikalu pirkt cauruļu tīrīšanas līdzekli un mazgā grīdas.
"Fabrikants" Dons mazgā grīdas
Raksturojums līdzīgs autobiogrāfijai
Zviedrijā viņa balss tembru pielīdzina pasaulslavenā mūziķa Braiena Adama balsij jaunībā, bet Latvijā viņš daudzu atmiņā palicis kā viens no muzikālā realitātes šova "Talantu fabrika" jaunajiem solistiem. Netipiski lielākajai jauniešu daļai, kas vēl tikai taustās pēc kāda mērķa, Dons, īstajā vārdā Artūrs Šingirejs, zina, ko vēlas sasniegt, un pēc tā arī mērķtiecīgi tiecas. Jaunajam solistam ir vesela virkne vērtību, kuras, kā viņš pats atzīst, bagātina viņa dvēseli. Sākotnēji izdaudzinātā rakstura īpašība — lecīgums — viņā nemājo. Dons ir patīkams sarunu biedrs, līdz mielēm patiess un nebaidās no atklātas sarunas.
Mēs tiekamies bārā "Double Cofee". Laukā līst. Donam tīk šāds laiks, jo tā ātrāk nokusīs sniegs un atnāks pavasaris. Tas ir īpašs laiks, jo jaunais solists šajā dabas atdzimšanas brīdī svin dzimšanas dienu.
Šingreju ģimenes bunģieris
Kāds bija tavs ceļš līdz skatuvei?
Pirms sāku muzicēt, ļoti daudz sportoju. Taču veselības problēmu dēļ sportam vajadzēja pielikt punktu. Pievērsos mūzikai — tas bija vispateicīgākais veids, kā sevi izpaust. Pirms tam mūzikas skolā biju mācījies spēlēt klavieres.
Es atceros, ka viens no maniem pirmajiem koncertiem notika pirms pieciem gadiem baznīcā. Uzstāšanos noorganizēja mana māsa Kristīne. Toreiz klausītāji bija gados veci cilvēki. Tas vēl bija pirms "Fabrikas". Spēlēju paša komponētās un Latvijā populāru mākslinieku dziesmas. Biju atgriezies mūzikā pēc lielāka pārtraukuma. Ar ģimeni kādreiz uzstājāmies dziedošo ģimeņu pasākumā "Spiets" — braukājām un dziedājām dažādās Latvijas vietās, dzimšanas dienās un citos svētkos. Man tolaik bija kādi pieci gadi, un es Šingireju ģimenes ansamblī situ bungas, mamma, māsa un tētis parasti dziedāja, bet brālis sita trijstūrīti. Visspilgtāk no ģimenes tālaika repertuāra atminos latviešu tautas dziesmu "Ai, bērniņi, ai, bērniņi, klausiet tēvu, māmuliņu". Arī tagad man tā dziesma patīk.
Esi audzis lielā ģimenē?
Man ir trīs māsas un brālis. Mēs cits ar citu nepārtraukti sazvanāmies. Vienmēr, piezvanot māsām un brālim, apvaicājos: "Vai tev viss ir kārtībā? Vai tu esi laimīgs(-a)?" Ja zinām, ka kādam no ģimenes locekļiem dzīvē ir sarežģījumi: (citē Koelju) "Mēs visi sadodamies rokās, lai viens otram palīdzētu." Mēs, visa ģimene, esam labi draugi. Esmu bagāts.
Pastāsti kaut ko par saviem vecākiem
Man ir ļoti mīļi vecāki, kā jau jebkuram bērnam viņi ir paši labākie vecāki pasaulē. Pirmām kārtām, paldies viņiem, ka mani tādu ir izaudzinājuši, paldies viņiem par izturību.
Daudzi puikas bērnībā sapņo lidot kosmosā. Par ko tu bērnībā gribēji kļūt ?
(Atbild zibenīgi.) Par supermenu. Ja pareizi atminos, tad 80. gadu beigās televīzijā pirmo reizi redzēju filmu par supermenu. Man, mazam puikam, bija šā varoņa tērps ar sarkanu apmetni un zābakiem un zilām biksēm. Es staigāju pa sētu un vienaudžiem stāstīju, ka esmu supermens. Kad man vaicāja: "Bet tu taču neesi īsts supermens?" — es atbildēju, ka esmu gan, jo varu ar vienu roku pacelt helikopteru. Sētas bērni teica: "Pierādi, ka vari to izdarīt!" Es teicu: ja man atnesīsiet helikopteru, parādīšu. Un ar to mūsu saruna beidzās.
Man šobrīd nav helikoptera, lai jums parādītu, bet es to varu izdarīt.
Nepiemīt zvaigžņu sindroms
Vēl esi tikai mūzikas karjeras sākumā?
Protams, tikai pašā, pašā sākumā. Man daudz vēl jāmācās un jāstrādā. Es to arī daru — mācos dziedāt un dejot. Šobrīd darba attīstība man ir pats svarīgākais.
Vai viegli būt jaunam solistam?
Katram darbam savas grūtības, pie tām jāpierod. Pieņemsim, ka cilvēki, kuriem no rītiem grūti pamosties, domā: kā nu tas maiznieks spēj no rīta tik agri piecelties. Es cenšos darbā būt ļoti punktuāls [Dons arī nemīl kavētājus — ja reiz kaut ko sarunā, tad jāierodas laikā. Viņš smej, ka kavēt var vienīgi sestdienā] un maksimāli paveikt visu, kas nepieciešams.
Uz skatuves esi kāpisskumīgā noskaņojumā?
Cilvēki nav nākuši uz koncertu skatīties, ka esmu noskumis. Bēdīgs varu būt mājās, ne uz skatuves. Cilvēkiem vajag asinis. Varbūt, ka pienāks arī tāds brīdis, kad uziešu uz skatuves un būšu tik bēdīgs, ka publika raudās līdz ar mani. Taču domāju, ka to es nepraktizēšu, jo cilvēki ir nākuši atpūsties un man jādara savs darbs.
Kur tu rodi iedvesmu komponēšanai?
Nav svarīgi, kur. Varu iziet ārā, un mani nošļaksta garāmbraucoša automašīna — tā ir iedvesma jaunai dziesmai. Vai arī sēžu un skatos savu mīļāko raidījumu "Kas notiek Latvijā?", un pēkšņi rodas iedvesma. Dziesma rodas emociju uzplūdā. Dzejnieks tekstu tūlīt pieraksta, bet es paturu melodiju galvā un, kad tā ir nobriedusi, to pierakstu. Melodijas nevar nepierakstīt, jo kaut kur tās var noderēt.
Dzīves filozofija
Vai piekrīti apgalvojumam - Kas lēni nāk, tas labi nāk? Kādās dzīves situācijās šī atziņa vairāk piemērota?
Iespējams, jo pats esmu dzīvē sastapies ar to, ka lietas, kuras mēs gribam lai notiek nekavējoties un tūlīt, uz sitiena nenotiek. Ja viss notiktu ļoti strauji, lielākā sabiedrības daļa ātri sadegtu. Varbūt ne gluži jāsaka: "Kas lēni nāk, tas labi nāk", bet — katra lieta, kas notiek, virzās savu gaitu un notiek savā vietā un laikā.
Kādas globālas problēmas tevi uztrauc?
Patiesībā man sāp daudzas lietas, viena no tām ir pedofilija. Kad paskatos ziņu raidījumos, kas notiek pasaulē, izjūtu bezspēcību, jo viens neko nevaru mainīt. Mēs nevaram mainīt globālas lietas, varam vien sakārtot savu māju, vairāk laika pavadīt ar saviem bērniem, brāļiem, māsām un vecākiem. Tas ir pats pirmais, kas jādara, — jāsakārto vide sev apkārt un jāpaskatās, kas notiek kaimiņdārzā.
Vai piekrīti sengrieķu domātāju atziņai "Es dzīvoju, tātad es esmu"?
Principā — jā. Uzreiz man nāk prātā mūsdienu cilvēku vērtību skala. Kādam vērtība ir jaunākā izlaiduma "Mercedes" un milzīga villa. Tas ir komforts, bet to vajag iegādāties priekš sevis, nevis citiem.
Varbūt kādam tas liekas absurdi, bet, manuprāt, daudziem cilvēkiem nav skaidra savu vērtību skala. Iespējams, tā ir sanācis tāpēc, ka mums, latviešu tautai, līdz 90. gadiem bija problemātiski daudz ko iegādāties. Esmu novērojis, ka daudzās citās Eiropas valstīs cilvēku vērtību skala atšķiras no mūsējās. Tur ļaudīm nevajag jaunākā modeļa autiņu, viņiem pats dārgākais ir ģimene, bērni, māsas un brāļi.
Man viens gudrs bērnības draugs, kas tagad jau miris, reiz teica: lai cik tu tālu dzīvē būtu ticis, lai ko tu darītu, atceries vienu lietu un tā tev ir jāsaprot?— "Lai cik ātri laiks skrietu un cik ļoti tu būtu aizņemts, vienmēr zini, kāds laiks ir ārā. Izej un sasveicinies ar dabu. Ja nāk pavasaris, vasara, rudens un ziema, sagaidi un izbaudi to. Un galvenais — neskrien laikam pa priekšu."
Tu esi māņticīgs?
Nē. Domām ir ļoti liels spēks. Un, ja tu domā: "Ārprāts! Pāri ceļam pārskrēja melns kaķis, tagad būs nelaime!" — tad tā arī var notikt. Domās tu jau sagatavojies kaut kādam notikumam, kas arī notiek, jo domām ir ārkārtīgi liels spēks. Viss atkarīgs no tām — jebkura doma materializējas. Man tā ir bijis: esmu domājis par to, kas varētu notikt, un tas arī notika. Tad tiešām sabijos. Pēdējā laikā vairs nedomāju negatīvi, jo zinu, kādas var būt sekas.
Ko tu domā par karu Irākā?
Esmu pret karu. Uzskatu, ka karš nav risinājums. Acīmredzot kādam tas ir izdevīgi, ka Irākā karo. Tas nav labi, kāds pelna lielu naudu, spēlējoties ar cilvēku dzīvībām. Taču cerams, ka lielajiem naudas pelnītājiem par to reiz būs jāatbild.
Privātās dzīves melnās un baltās dienas
Jauniešiem ir visai raksturīgi nepārtraukti mainīt otrās pusītes, bet, kā zināms, tu jau ilgi esi kopā ar Lily jeb Lindu Kalniņu. Vai arī šīs attiecības ir viena no tavām pamatvērtībām?
Lai arī mēs neesam laulājušies, šīs attiecības man nozīmē daudz. Ja tu bieži maini partneri, ne jau viņā ir vaina. Tiklīdz tev kaut kas neiepatīkas otrajā pusītē, tā uzreiz viņu nomainīt? Tas nav atrisinājums. Izeja ir cīnīties ar savām problēmām un tikt tām pāri. Piemēram, situācija iz dzīves. Tev nepatīk, kā tava meitene košļā košļeni, un tu tā dēļ izšķiries, satiec jaunu meiteni, un viņa tieši tāpat košļā to košļeni. Tam ir jātiek pāri, un vēlāk jau vairs šādām lietām nepievērs uzmanību. Mums katram ir sava baltā un melnā puse.
Jebkurās attiecībās ir kaut kādas grūtības. Ir periodi, kad jāsakož zobi un jāpatur kaut kas sevī.
Sabiedrībā izveidojies stereotips— Dons un Lily ir saldais pārītis
Mēs zinām, ka tā mūs dēvē, bet īpaši par to nerunājam. Mēs nespēlējam un savās attiecībās neizliekamies. Vienkārši dzīvojam.
Vai domā precēties?
Domāju. Jautājums varētu būt, kad tas būs? Es gribu apprecēties, kad to sagribēšu no sirds un tas nebūs spiediens no apkārtējās vides. Precēšos, kad es un mana otrā pusīte to vēlēsies. Laulība ir svēta lieta.
Tu pieļauj, ka laulības ostā varētu iestūrēt kopā ar Lily?
Es par to esmu domājis. Domāju, ka laiks visu sakārtos savās vietās. Es negribu pārsteigties ar kaut kādiem secinājumiem vai prognozēm, jo mēs nekad nezinām, kas notiks rīt.
Sabiedrību interesē šādas lietas
Jā, un sabiedrība gribētu arī redzēt, kā mēs un citi sabiedrībā zināmi cilvēki šķiras. Mūsdienu sabiedrība grib asinis, cilvēki ir pieraduši redzēt, ka viss šķīst un plīst.
Kā Tu iepriecini Lindu?
Pagatavoju viņai vakariņas un redzu, ka viņa to novērtē. Esmu ar mašīnu naktī braucis no Rīgas uz Pāvilostu, lai būtu kopā ar Lindu. Ļoti neapdomīga rīcība, bet es tā darīju tāpēc, ka tai brīdī tā jutos.
Esmu arī ziedojis savu bezspēku — lai gan divas diennaktis nebiju gulējis, gāju Lindai līdzi uz tusiņu, jo viņa man to palūdza. Pārnācis mājās, iekritu gultā un gulēju 18 stundas.
Vai piedalies arī mājas uzkopšanas darbos?
Jā, man ļoti patīk mazgāt grīdas, tīrīt tepiķus, mazgāt traukus un veļu, gatavot maltīti. Kaut kā izveidojies, ka mana dzīvesbiedre Linda mazgā traukus, es — grīdu. Esmu kā mājsaimniece. Man patīk aiziet uz veikalu un nopirkt cauruļu tīrīšanas līdzekli "Tiret" — pērku ar domu, ka man tagad mājā būs tīras caurules.
Brigadieris nekopē Merilinu Mensonu
Kā atpūties?
Atpūšos kopā ar draudzeni, aizbraucis uz savām mājām Brocēnos — tā ir vieta, kur esmu uzaudzis. Aizbraucu uz laukiem un kā brigadieris noorganizēju lapu grābšanas talku, izvedu suni pastaigā, pagatavoju visiem maltīti un nomazgāju savu mašīnu. Ar savu darba entuziasmu ievelku visus iekšā darbos. Tās ir pozitīvas emocijas. Lauku darbi ir kā rituāli.
Tas ir tik jauki — kad vasaras tveicē visu dienu esmu zāģējis malku un vakarā aizeju uz ezeru nomazgāties. Ja vēl ir spēks, pēc tam uzcepu desas, un visa ģimene pārrunājam, kas izdarīts un kas vēl jāpadara.
Man patīk braukt ar mašīnu no Rīgas līdz Brocēniem un atpakaļ, cenšos to izdarīt vismaz reizi nedēļā. Nedēļas sākumā biju Brocēnos un ar ģimeni sarīkojām pirmo pavasara talku un pikniku. Novēroju, kā strazdi atlido.
Atceries pirmo skūpstu?
Es gāju bērnudārzā, man tolaik bija četri gadi. Es bučojos ar meiteni, vārdā Donate. Tas notika klusajā stundā, kad visi bērni gulēja un audzinātājas bija aizgājušas dzert kafiju. Mēs gulējām vienā gultā un zem segas bučojāmies. Bērns taču cenšas visu izzināt.
Pastāsti par pirmo iemīlēšanos?
Skolā meitenes izprovocēju, raustot aiz bizēm. Taču pirmā mīlestība noteikti bija skaista, un jutu pat īstas sirdssāpes. Pirmā raudāšana mīlestības dēļ man bija 16 gados, jo draudzība izjuka. Tā bija meitene Dina, esmu pat viņai savu pirmo skaņdarbu veltījis. Tā nebija dziesma ar vārdiem, bet instrumentāls skaņdarbs. Tā reizēm notiek ar cilvēkiem.
Reiz kādā pasākumā ieradies ar acī ievietotu baltās krāsas lēcu, un daļa sabiedrības tevi pielīdzināja Merilinam Mensonam
Es nevaru kopēt Merilinu Mensonu, jo man nav garu matu. Ievietojot acī lēcu, gribēju redzēt, kāda būs cilvēku reakcija. Katram pēc tam bija savs viedoklis. Esmu jau to teicis: ja man džinsi ir tādā pašā krāsā kā Lučāno Pavaroti, tad es taču tādā veidā viņu nekopēju.
Kur tu glabā lēcu?
Tā stāv kontaktlēcu kastītē īpašā šķidrumā.
Ceļš līdz miljonam
Kur tu gribi dzīvot?
Tā varētu būt Pierīga vai mans dzimtais Saldus rajons. Tikpat labi tā varētu būt Francija, Anglija un Amerika. Nākotnē vēlos apceļot pasauli, bet nomirt gan tepat Latvijā, jo mēs jau neesam nemirstīgi un kādreiz jau pienāks tāds laiks.
Vai vēlies būt miljonārs?
Protams, bet primārais — es gribu būt laimīgs cilvēks. Miljonu es šā kā tā nopelnīšu, un laiks visu saliks pa vietām. Es cenšos un strādāju, lai nākotnē tā arī būtu.
Vai nekad neesi domājis kļūt par deputātu?
Varbūt kādreiz man domas par šo jautājumu mainīsies, bet patlaban noteikti ne, jo sevi redzu mūzikā. Tāpēc, ka neredzu vilinājumu, varbūt paies vairāki gadi un es pārdomāšu.
Nākotnes plāni?
Pēc pāris dienām dienasgaismu ieraudzīs, proti, mūzikas ierakstu tirdzniecības vietās varēs iegādāties manu jauno soloalbumu "Lights Out". Pie tā esmu strādājis veselu gadu. Albumā sešām dziesmām esmu līdzautors, pārējās sarakstīja "song writers"*. Jauno disku ierakstīju Zviedrijā. Albumā es ieslēdzu gaismu, parādot savu ikdienas dzīvi un savas pārdomas par to, kas ar mani noticis.
Videoklips albuma tituldziesmai "Lights Out" filmēts Brocēnos. Videoklipā redzams mans bijušais vēstures skolotājs Aivars Tērauds. Saku lielu paldies visiem brocēniešiem, kas palīdzēja videoklipa tapšanā. Vispār Latvijā dzīvo daudz pretimnākošu cilvēku, tikai viņi kautrējas to izpaust. Tas ir apmēram tā: uz galda stāv tikko izcepta torte — mēs taču pieklājības dēļ negaidām, kamēr tā sabojājas, bet ēdam to svaigu.
* Dziesmu rakstītāji. — Angļu val.
***
ĪSI & KODOLĪGI
DZIMIS: 1984. gada
10. aprīlī Saldū
PĒC HOROSKOPA: tipisks Auns
AUDZIS: Brocēnos dzīvojis līdz 16 gadu vecumam, tad pārcelies uz Rīgu
IZGLĪTĪBA: konditors
AMATS: mūziķis, brīvmākslinieks
MŪZIKAS IERAKSTI: kopā ar Lily albums "Viens otram", tikko klajā nācis soloalbums "Lights Out"
DZIEDĀŠANAS STILS: melodiskais poproks
TRĪS PAMATVĒRTĪBAS: "Pirmā — attieksme un atbildības sajūta pret darbu. Otrā — censties ierasties visur laikus. (Ilgi domā.) Trešā pamatvērtība — redzēt pasauli tādā krāsu spektrā, kāda tā ir patiesībā, jo tā nav vienkrāsaina un tikai dzeltena, bet ir arī pelēkā, sarkanā un zilā krāsa."
AUTO: "Mašīna vajadzīga, lai aizbrauktu no punkta A līdz punktam B. Man ir "Crysler", pie stūres jūtos komfortabli."
AUTORITĀTES MŪZIKĀ: Fredijs Merkūrijs, Robijs Viljams un "Jamiroquai". "Skatos uz viņu sasniegumiem mūzikā un priecājos."
MOTO: "Cilvēkam, no kura esi piedzīvojis nepareizu rīcību, nekad nemēģini to atdarīt un tiecies pēc
saviem sapņiem.
Audio: