Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mākslinieciskais vadītājs Karels Marks Šišons ir neapmierināts par dialoga trūkumu ar Kultūras ministriju (KM) par orķestra nākotni un katastrofāli samazināto budžetu. Tikmēr KM pārmetumus noliedz un aicina vērtēt, vai LNSO tik ekskluzīvu diriģentu pašreizējā ekonomiskajā situācijā vispār var atļauties.
Par to piektdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Šišons raidījumam atzinis – ja KM vienaldzīgā attieksme nemainīsies, pavasarī, kad beigsies viņa līgums ar LNSO, diriģents no Latvijas aizbrauks.
"Es negaidu neko konkrētu – tūkstošus vai miljonus, es pat negaidu kādu naudas apjomu.
Tas, ko patiešām šobrīd gaidu, ir dialogs,
un tā nav. Kopš esmu par šo lietu sācis runāt ar žurnālistiem, Kultūras ministrija cenšas mani apklusināt – man jau divas reizes ir lūgts atgriezties pie preses un teikt, ka biju apjucis, runājot par orķestra finansiālo situāciju, ka esmu kaut ko ne tā sapratis un ņemu savus vārdus atpakaļ," atklāja LNSO mākslinieciskais vadītājs.
Šišons arī norādīja, ka kultūras ministre un KM valsts sekretāre esot piekritušas ar viņu tikties, bet tad pēkšņi tikšanos atteikušas aizņemtības dēļ.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”) šos pārmetumus noliedz.
"Tā nav taisnība. Mēs esam tikušies,
viņš ir bijis Kultūras ministrijā katru reizi, kad viņš vai [LNSO valdes locekle] Ilze Paidere-Staķe ir gribējuši tikties. Lai viņš pasaka tā cilvēka vārdu. Jo tas, ka viņš runā par finansējumu kultūras nozarei un tā nepietiekamību, ir tikai un vienīgi atbalstāmi – par to tiešām ir jāuztraucas," sacīja Ēlerte.
Viņa arī paudusi viedokli, ka LNSO ir brīnišķīgs kolektīvs, tomēr tāds nav vienīgais – vēl lielāki panākumi ir Radio korim un Valsts akadēmiskajam korim “Latvija”, arī Latvijas Nacionālā opera ir profesionālā zenītā. Tādēļ nebūtu godīgi radīt kādus ekskluzīvus, ar citiem kolektīviem nesalīdzināmus noteikumus.
LNSO valdes locekle Ilze Paidere-Staķe uzsvēra, ka orķestris Šišona vadībā izaudzis par pilnīgi cita līmeņa kolektīvu, taču katastrofāli trūkst naudas daudzās pozīcijās, ne tikai attiecībā uz galveno diriģentu.
Pēdējo četru gadu laikā LNSO gada budžets sarucis gandrīz uz pusi - no1,69 miljoniem līdz 936 tūkstošiem latu gadā. Orķestra mūziķu vidējā alga ir 350 latu pēc nodokļa nomaksas, katrs darbinieks mēnesī spiests izņemt divas bezalgas atvaļinājuma dienas. Instrumenti ir novecojuši un naudas trūkst pat elementārai apkopei, vēsta raidījums.
"Ir sajūta, ka ir orķestris – ir problēma, nav orķestra – nav problēmas," atzina Paidere-Staķe.
Jau vēstīts, ka KM pagaidām neprognozē, vai nākamā gada valsts budžetā tiks atrasti Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā diriģenta amata vietas nodrošināšanai nepieciešamie 40 tūkstoši latu, kamēr valdība nav sākusi skatīt budžeta projektu.
Vienlaikus KM atturas no komentāriem, vai orķestris varētu pagarināt līgumu ar pašreizējo LNSO galveno diriģentu Karelu Marku Šišonu, kuram līgums ar orķestri beidzas nākamā gada jūnijā.
Ilze Paidere-Staķe iepriekš žurnālistiem teica, ka orķestrim nākamsezon, iespējams, vairs nebūs galvenā diriģenta, jo vēl aizvien nav skaidrības par šim mērķim atvēlēto finansējumu nākamā gada valsts budžetā.
