Nopirkt zemes gabalu uz Mēness vai Marsa – šāda iespēja, izrādās, ir pieejama arī Latvijā. Turklāt prieks visai lēts – no mazdārziņa lieluma zemes gabala uz Mēness jūs šķir vien pārdesmit latu un trīs dienas pasūtījuma izpildei. Lieliski, ja ņem vērā zemes gabalu cenas uz Zemes! Tiesa, neko daudz ar šādu īpašumu pašlaik iesākt nevar. Joks jokam, taču – kas gaidāms, ja uz manā īpašumā esošās Mēness teritorijas sāktos vērienīga zinātniskā izpēte?

Vari rakt, urbt un meklēt!

Šādu jautājumu izraisa Mēness īpašnieka rokās nonākušais dokuments, kurš apliecina, ka "jums pieder tiesības uz visiem zināmajiem un nezināmajiem minerāliem un izrakteņiem jūsu iegādātajā īpašumā 3 kilometru dziļumā". Vismaz pagaidām nav zināms, ka uz Mēness būtu kādi derīgie izrakteņi. Tomēr īpašniekam tiek apliecināts, ka viņam esot tiesības uz izrakumiem un minerālu izmantošanu savām vajadzībām. Vien tad, ja viņš tos gribētu izmantot komerciāliem mērķiem, nāktos maksāt 10 % no ienākumiem "Mēness vēstniecībai". Kas tā tāda?

Divi miljoni dzīvos uz Mēness?

Kopš pērnā gada 12. decembra arī Latvijā darbojas Kalifornijā dibinātās "Mēness vēstniecības" pārstāvniecība, kuras mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka pasaulē unikālo iespēju iegādāties sev gabaliņu kādas planētas izmantojuši vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Tika solīts, ka kopš februāra vidus būs iespējams pirkt un pārdot arī Marsu, jo Rīgā tikšot atvērta šīs planētas pārstāvniecība. Kā uzzināja RB, pagaidām nav nokārtotas visas juridiskās formalitātes, lai to varētu darīt oficiāli. Tirdzniecība ar planētām kļuva iespējama 1980. gadā, kad amerikānis Deniss Houps, balstoties uz nepilnībām ASV un starptautiskajā likumdošanā, piesavinājās īpašuma tiesības uz Mēnesi, Marsu, Veneru un citiem Saules sistēmas kosmiskajiem objektiem, izņemot Zemi un Sauli. Neticami, bet fakts! Tālajos astoņdesmitajos izrādījās, ka kosmiskais objekts var piederēt tam, kurš pirmais ir pieteicis īpašumtiesības uz to, ja neviena cita pretendenta nav. Tieši to izmantoja D. Houps.

Par Mēness un citu debess ķermeņu tirdzniecības aizsākumu Latvijā RB stāsta Baltijas vēstniecības pārstāvis Mihails: "Mūsu priekšniece Agnese Kukila ieraudzīja raidījumu televīzijā par to, ka Krievijā pārdod zemes gabalus uz Mēness. Kukilas kundze sazinājās ar Denisu Houpu un tālāk jau noslēdza līgumu par tiesībām pārstāvēt viņa intereses Baltijas valstīs."

Elektroniskais projekts

No katra pārdotā Mēness akra (4046,86 kvadrātmetri), desmit dolāri ieripo D. Houpa maciņā, pārējais veido "Mēness vēstniecības" peļņu. Tajā strādā četri cilvēki, no kuriem viens ir kurjers, lai piegādātu pasūtījumus Rīgā un Jūrmalā. Jāpiebilst, ka mazākā summa, par kuru var iegādāties akru spīdekļa zemes, izmaksā 25,09 latus.

Tiktāl viss skaidrs, tomēr nepamet sajūta, ka "vēstniecība" ir teju vai iestājusies kādā liecinieku aizsardzības programmā, jo viss notiek paslepeni – sava biroja tai nav un satikt vēstniecības pārstāvjus arī nav iespējams. Gribi nopirkt gabalu Mēness – pasūti internetā un gaidi kurjeru vai pasta sūtījumu. Vismaz Rīgā kurjers pasūtījumu piegādā pie pašām namdurvīm, vien RB eksperimentā, ceturtdienā nopērkot akru Mēness, dokumenti tika atvesti pirmdienā – pēc četrām dienām.

Jautāts par uzņēmuma šķietamo slepenību, Mihails atbildēja, ka "tam nav saistības ar slepenību. Tas ir elektronisks projekts, un, visticamāk, mums arī nākotnē sava biroja nebūs, jo nav vajadzības. Turklāt visa informācija atrodama mājaslapā." Tiesa, mājaslapa ir izsmeļoša, ja vien neapnīk lasīt garumgaros gabalus par to, cik mīļotais būs priecīgs par šo dāvanu. Mājaslapu iesakām izpētīt arī tāpēc, ka īpašumpapīri ir angļu valodā.

Hei, kad rīkosim izklaides uz Mēness?

Lai nu kā, debess ķermeņu pirkšana un pārdošana tomēr rādās visai populāra lieta. Par Mēness daļu īpašniekiem kļuvusi arī ne viena vien Holivudas slavenība un Latvijā pazīstami cilvēki, piemēram, bijušais Latvijas Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis, Rīgas vicemērs Andris Ārgalis, radio SWH rīta raidījuma "BB brokastis" vadītājs Andris Freidenfelds un citi. Andris Freidenfelds jeb Fredis zemes gabalu uz Mēness saņēmis kā balvu par uzvaru kādā jauniešu žurnāla aptaujā pirms vairākiem gadiem. "Es, protams, esmu dikti lepns, vienīgi gribētu zināt, kas ir mani kaimiņi. Ja es tur pārcelšos, un tas, visticamāk, būs vecumdienās, kad es būšu vecs un kašķīgs, es negribētu, lai man kaimiņos Britnija Spīrsa taisa trobeli," pasmej Fredis.

Īsti nevar saprast...

Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālists Ilgonis Vilks gan pret debess ķermeņu iztirgošanu izturas nopietnāk: "Esmu par to interesējies un lasījis juristu viedokli, ka cilvēkam ir jāspēj realizēt savas īpašuma tiesības. Ko gan cilvēks šobrīd var iesākt ar savu īpašumu uz Mēness? Turklāt vismaz Denisa Houpa interneta lapās sīkiem burtiem minēts, ka tās uzskatāmas par joku dāvanām, līdz ar to nav uzskatāmi par oficiāliem īpašuma dokumentiem." Re nu, bet Latvijā īpašniekam tiek solīts, ka šīs tiesības uz Mēness zemi ir likumīgas un nododamas mantojumā vai dāvināmas...

Pagaidām vairums vietējo ekspertu uzskata, ka nekustamo īpašumu ārpus Zemes, visticamāk, neuzskatītu par juridiski starptautiski atzītu, ja būtu nepieciešams reāls zinātnisks izpētes darbs uz tā paša Mēness. Tomēr šāda darījuma juridisko statusu izšķirtu precedents – tikpat labi, uzvarot tiesas prāvā par privāta Mēness gabala neaizskaramību, tiktu dota zaļā gaisma visiem īpašniekiem neļaut zinātniekiem urķēties Mēness dzīlēs. Vairāki RB aptaujātie juristi nevēlējās izteikt oficiālu viedokli par darījumiem kosmiskajā telpā, vien norādīja, ka esot izraisījušās starptautiskas divdomīgas situācijas par īpašuma pirkšanu un pārdošanu uz Mēness.

Galu galā katra paša ziņā ir ticēt vai neticēt šādām lietām. Skaidrs ir viens – šādi turpinot, nākotnē, iespējams, tirgot varēs pilnīgi visu.

***

Interesanti

1970. gadā esot nozagts apmēram 2 gramus smags Mēness grunts akmentiņš, kura vērtība lēsta 5 miljonos dolāru!

FAKTI

Mēness pēc Saules ir otrs spožākais spīdeklis pie debesīm.

Vidējais attālums no Mēness līdz Zemei ir 384 403 kilometri.

Mēness diametrs ir 3476 kilometri.

Mēness virsmas temperatūra ir no mīnus 170 līdz plus 130 grādiem pēc Celsija.