Izvietot grāmatas Baznīcas ielas namā viņam palīdzēja jaunais Vitauts Blaus. 1926.gada 17.septembrī Rainis raksta: «Vingroju. Atnāk J.Berners dēļ elektrības skaitītāja. Atnāk Vitauts Blaus: ierādu, lai grāmatas kataloģizē.» 21.septembrī: «Atnāk ikdien Vitauts Blaus un kārto grāmatas. Atnāk 2 amatnieki taisīt plauktus. Nogurums.» 27.septembrī: «(..) visu dienu kārtoju bibliotēku. Par maz telpu.»
Patlaban grāmatas sakārtotas pēc muzeja darbinieku izveidota tematiska principa: cittautu literatūra, Aspazijas darbi, Raiņa darbi, folklora, grāmatas par literatūru un mākslu, dažādu partiju legāli un nelegāli izdevumi, vēsture un ģeogrāfija, reliģija, ētika, filozofija, almanahi, statistika, juridiskā literatūra, kalendāri, valodniecība, dabas zinātnes, medicīna, pretalkohola kustība, lauksaimniecība, tautsaimniecība, jautājumi par sieviešu kustību, skolas un mācību grāmatas, ceļveži un katalogi, biedrību materiāli, mūzika.
No pašām senākajām grāmatām Raiņa bibliotēkā saglabājušies Fenimora Kupera «Stāsti par Ādzeķi» vācu valodā. Šo grāmatu Jānis Pliekšāns lasīja bērnībā, kad skolojās pie mācītāja Svensona Ēģiptē - muižā pie Lietuvas robežas Daugavpils apvidū. Lasītais rosina zēnus organizēt indiāņu cīņas Lauces ezera krastā.
Saglabājušās arī vairākas Raiņa un jaunākās māsa Doras skolas grāmatas vācu, latīņu, grieķu valodā, kā arī vairākas svītrojumiem un piezīmēm bagāti izraibinātas juridisko sacerējumu grāmatas, kas izmantotas studiju gados Pēterburgā un praktiskajā advokāta darbā.
Vairākas bibliotēkas grāmatas apliecina konkrētus dzejnieku dzīves faktus. Piemēram, greznais Gētes «Fausta» izdevums, ko laikraksta «Mājas Viesa Mēnešraksts» redaktors Pēteris Zālīte dāvina dzejniekiem viņu kāzu dienā 1897.gada 21.decembrī, ir vienīgais materiāls, kas ļauj noteikt laulāšanās datumu, jo citi dokumenti nav pieejami.